Rasnača ministrija par tiesas un advokātu biroja „saspēli” maksātnespējās: tas tikai tā izskatās, mēs neko nezinām

„Ar viņiem saistītās lietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek izskatītas ārpus kārtas un vienmēr ar ļoti labiem rezultātiem. Bet tas jau noteikti nav saistīts ar izteikto radniecību, bet ir tikai sagadīšanās. Ir pienācis laiks, kad jāizvēlas juridiskais birojs ar labiem radniecīgiem sakariem tiesās, jo ar profesionalitāti acīmredzami nepietiek,” par šo situāciju kāds Pietiek lasītājs informēja jau 2011. gadā.

Toreiz plašāku uzmanību piesaistīja SIA Sun Re.public, kas 2006. gadā ar plašu vērienu bija sākusi attīstīt dzīvojamo māju projektu Sun Republic Saulkrastos. Ar dzīvokļu pircējiem tika slēgti pirkuma priekšlīgumi, saņemot no pircējiem avansa maksājumus līdz pat 20% apmērā no pirkuma summas. Kvadrātmetra cena bija no 3500 līdz 4500 eiro, un pircēji Sun Re.public avansā iemaksāja lielas naudas summas.

Dzīvojamo māju kompleksu Sun Re.public ar priekšlīgumiem apņēmās nodot ekspluatācijā 2008.gada rudenī, taču solījumi netika pildīti, un daudzi pircēji, beidzoties priekšlīgumā noteiktajam termiņam, no pirkuma atteicās un, kā to paredzēja līgums, prasīja atdot iemaksāto avansu. Samaksāto naudu Sun Re.public neatdeva – un tā līdz pat 2010.gada rudenim, kad pircējiem caur Maksātnespējas reģistru tapa zināms, ka Sun Re.public slepenībā no pircējiem ir panākusi ĀTAP pasludināšanu.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns paredzēja dzēst pircēju prasījumus pret Sun Re.public par 80%. Atlikušos 20% pircēji varēšot saņemt nākamo divu gadu laikā. Tad starp projekta attīstītāja kreditoriem parādījās kāda Seišelu salās reģistrēta sabiedrība Bonnet GRH Ltd. Savukārt SIA Resort Investment, kura bija reģistrēta tajā pašā juridiskajā adresē, kur Sun Re.public, ieguva no SEB bankas prasījuma tiesības pret Sun Re.public.

Lietu izskatīja advokāta Jāņa Jurkāna sievas kolēģe, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Krēvica, kura par uzņēmuma administratoru iecēla to pašu Jāni Jurkānu.

Tiesa, par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs iesniedza Senātam protestu. Protests tika apmierināts, lieta nonāca Senātā, kas nonāca pie secinājuma, ka tiesas lēmums nav pamatots un tādēļ atceļams, bet lieta nododama jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Senāts lēmumā norādīja, ka prasījuma samazināšana par 80% ir būtisks kreditora interešu aizskārums. Ja kreditoru intereses tiek būtiski aizskartas, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.

Neskatoties uz to, jau cita Krīgenas-Jurkānes kolēģe, Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Anita Moļņika, izskatot lietu no jauna, nosprieda, ka 80% samazinājums ir pamatots, lēmumā pat necenšoties rast argumentus, ar kuriem pamatot, kāpēc 80% samazinājums būtu uzskatāms par pamatotu un saprātīgu dzīvokļu pircēju, pārsvarā privātpersonu, interešu ierobežojumu.

„Cilvēkiem, kuri ir iemaksājuši pirmo iemaksu par dzīvokli Sun Republic projektā, tiks atdoti tikai 20% no visas iemaksātās summas, un dzīvokļi tiks pārdoti vēl vienu reizi. Un tā ir izlēmuši tiesneši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Cik godīgi ir šie tiesneši, un kā intereses viņi pārstāv?” – tā savu sašutumu par īpatno lēmumu pauda Pietiek lasītājs.

Taču lasītāja rīcībā tobrīd vēl nebija informācijas par to, kādas pūles Sun Re.public (tagad tās nosaukums ir S.R.K.) pielikusi, lai tās lieta tiktu izskatīta tieši Jurkāna sievas darbavietā - Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Līdz pat 2009. gada jūnijam tās juridiskā adrese bija Rīgā, Kuģu ielā, taču tad uzņēmums adresi nomainīja uz Ģertrūdes ielu, 2010. gada jūlijā oficiāli pārcēlās uz Brīvības ielu, bet jau divus mēnešus vēlāk – atkal uz Ģertrūdes ielu.

Raugoties no tiesu piekritības, Sun Re.public no Kurzemes rajona tiesas piekritības aizceļoja uz Centra rajona tiesu, līdz beidzot nonāca „laimīgajā” Vidzemes priekšpilsētas tiesā – un, ja 2009. gada maijā uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikums tika noraidīts, tad pēc adreses maiņas 2010. gada rudenī „laimīgā” Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma sākt uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Par administratoru, kā minēts, kļuva Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses vīrs, advokāts Jurkāns.

Viņš pats tagad apgalvo, ka nekādas saspēles neesot, - visā esot vainīgi valsts nelielie izmēri: „Tīri statistiski Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir lielākā teritoriālā ziņā. Nav mums tik daudz tiesu. Tādā mazā valstiņā mēs dzīvojam. Runāt var daudz ko, es nevaru to komentēt. Ja ir konkrēti pārmetumi, tad ir kārtība, kādos tos izskatīt!”

Taču šī nav vienīgā šāda veida „sakritība”, kurā iesaistīts gan Jurkāns, gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan „nejauša” uzņēmuma adreses maiņa. Līdzīgi ir noticis arī ar SIA Cobold Eksports, - uzņēmums gandrīz 11 gadus bija mitis Rīgā, Ganību dambī, taču 2009. gada 10. novembrī uz mēnesi adresi nomainījis uz Ģertrūdes ielu.

Jau nākamajā dienā pēc uzņēmuma adreses maiņas tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ierosināta lieta par uzņēmumam nepieciešamo ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, un par uzņēmuma administratoru jau atkal iecelts šīs tiesas tiesneses vīrs Jurkāns. Jau 12. novembrī „laimīgajā” tiesā pasludināts spriedums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un apstiprināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

Pietiek ir zināms par vēl vienu uzņēmumu, kura likteņa pārvērtības tāpat liek domāt par advokātu biroja un tiesas „saspēli”. SIA LASCO Investment no 2006. gada līdz 2010. gada aprīlim bija mitusi Elizabetes ielā, taču tad juridisko adresi pēkšņi nomainīja uz Bērzaunes ielu.

Jau tā paša gada rudenī tajā pašā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sekmīgi tika ierosināts uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un jau dažas dienas vēlāk notika ĀTAP procesa īstenošanas pasludināšana, pasākumu plāna apstiprināšana un administratora iecelšana – šo amatu ieņēma Jurkāna partneris Olavs Cers.

Cers ilgāku laiku izvairās no atbilžu sniegšanas uz Pietiek jautājumiem, savukārt Jurkāns skaidro, ka „katrā ziņā par šiem procesiem nekādas sūdzības un iebildumi nav bijuši. Cobold Eksporta ĀTAP nesanāca, nodrošinātais kreditors Swedbank bija apmierināts ar maksātnespējas procesu. Sun Republic atguva maksātspēju, ar visiem kreditoriem ĀTAP plānā paredzētajā kārtībā tika veikts norēķins. Abi bija korekti procesi, par kuriem neviens nesūdzējās”. Tiesa, par adrešu maiņu viņš „nevar komentēt”.

Nu Pietiek ir saņēmis Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas oficiālo skaidrojumu, kura būtība ir – nekādus pārkāpumus mēs nesaskatām, viss ir godīgi, bet to, kas varbūt arī ir aizdomīgi, mēs ietekmēt nevaram. Publicējam šo izteiksmīgo dokumentu pilnībā:

„Tieslietu ministrijā 2016. gada 18. aprīlī saņemts Jūsu 2016. gada 14. aprīļa iesniegums (TM reģ. Nr. 682-L). kurā lūgts Tieslietu ministriju veikt vai organizēt pārbaudi par internēta vietnē pietiek.com publikācijā „„Sakritību ķēde" liek domāt par tiesas un advokātu biroja „saspēli", Rasnačs izvairīgs” minēto lietu ienākšanas elektroniskās sadales sistēmas korektu izmantošanu un to, vai šajā sadalē nav notikuši pārkāpumi, un informēt Jūs par pārbaudes rezultātiem.

Informējam, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 2. panta pirmajai daļai, 3. panta pirmajai daļai un 5. panta pirmajai daļai iestāde privātpersonas sūdzību izskata savas kompetences ietvaros, vadoties pēc tās satura.

Attiecībā uz Jūsu iesniegumā norādītajām sakritībām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības lietu izskatīšanu ārpuskārtas Jūsu iesniegumā norādītajās lietās, skaidrojam, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 348. panta pirmo daļu (šeit un turpmāk likuma normas redakcijā laikā, kad tika izskatīti SIA „Sun Re.Public", SIA ,.Cobold Eksports" un SIA ,.LASCO Investment" pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu) tiesiskās aizsardzības procesa lietu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. I5 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Minētā tiesību norma noteic maksimālo termiņu, kurā jāizskata pieteikums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, taču tas neliedz pieteikumu izskatīt ātrāk.

Turklāt, pārbaudot tiesu informatīvajā sistēmā pieejamos datus par ciliem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā esošajiem pieteikumiem par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu laika periodā, kad viņas tiesvedībā tika nodoti izskatīšanai SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumi, konstatējams, ka citi pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā neatradās.

Savukārt attiecībā uz Jūsu norādi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas iespējamu sadarbību ar zvērinātu advokātu birojā „O. Cers un J. Jurkāns" praktizējošiem maksātnespējas administratoriem, norādām, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 348.' panta trešo daļu tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, ja pastāv Maksātnespējas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Savukārt saskaņā ar šā paša panta ceturto daļu, lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa apstiprina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, nosaka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu, kā arī vienlaikus ieceļ komercsabiedrības ieteikto administratoru. Informējam, ka, pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā, tiesa vērtē komercsabiedrības ieteiktā administratora atbilstību Maksātnespējas likuma 13., 20. un 21. panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”, likumu „Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs un tā veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina tieslietu ministra tiesību - ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi - realizēšanu. Vienlaikus norādām, ka minētās kompetences ietvaros Tieslietu ministrijai (tieslietu ministram) jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā, likuma „Par tiesu varu” 1., 10. un 11. pantā nostiprinātais tiesas (tiesnešu) neatkarības princips. Līdz ar to Tieslietu ministrija nav tiesīga izvērtēt tiesas pieņemto nolēmumu pamatotību, tostarp, vai tiesa pareizi ir izvērtējusi komercsabiedrības ieteiktā administratora atbilstību amata veikšanai konkrētajos ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos.

Administratora iecelšana ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ir vērtējama kā tiesas spriešana, jo vienīgi tiesa var izvērtēt, vai ir pamats iecelt komercsabiedrības ieteikto administratoru. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija nevar izvērtēt, vai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Krēvica ir pamatoti iecēlusi SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” ieteikto administratoru.

Iesniegumā Jūs norādāt, ka zvērinātu advokātu biroja „O. Cers un J. Jurkāns” partnera J. Jurkāna sieva ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Krīgena-Jurkāne. Minētais apstāklis, Jūsuprāt, arī varētu būt par pamatu zvērinātu advokātu biroja „O. Cers un J. Jurkāns” un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sadarbībai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietās. Norādām, ka konkrētajā gadījumā SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumi par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu tika nodoti tiesneses I. Krēvicas tiesvedībā. Apstāklis, ka zvērināta advokāta sieva ir konkrētas tiesas tiesnese, pats par sevi nerada pamatotas šaubas par citu tiesnešu objektivitāti kādas lietas izskatīšanā, kurā kā viens no lietas dalībniekiem ir šis tiesneses vīrs, un nav pamats uzskatam, ka tiesnesis nav neatkarīgs un objektīvs.

Attiecībā uz Jūsu iesniegumā norādītajiem pārkāpumiem lietās, izskatot SIA „Sun Re.Public”, SIA „Cobold Eksports” un SIA „LASCO Investment” pieteikumus par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, norādām, ka Tieslietu ministrija, realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu. Turklāt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta otro daļu tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.

Vērtējot Jūsu lūgumu veikt vai organizēt pārbaudi par interneta vietnē pietiek.com publikācijā „„Sakritību ķēde” liek domāt par tiesas un advokātu biroja „saspēli”. Rasnačs izvairīgs” minēto lietu ienākšanas elektroniskās sadales sistēmas korektu izmantošanu un to, vai šajā sadalē nav notikuši pārkāpumi, norādām, ka Tieslietu ministrija kompetences ietvaros ir veikusi pārbaudi un konstatējusi, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemto civillietu un pieteikuma sadale tiek veikta automatizēti, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas lietu elektroniskās sadales režīmu, kā to nosaka Tieslietu ministrijas 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 1-2/6 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības organizēšanas noteikumi”. Ņemot vērā minēto, pārkāpumi lietu sadalē nav konstatēti.”

Novērtē šo rakstu: