Rasa: var uzskatīt, ka vienošanās par „Trasta komercbankas” administratora atlīdzības sadali ir pārtraukta, nestājoties spēkā
PIETIEK08.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Var uzskatīt, ka vienošanās par iespējamo Trasta komercbankas administratora atlīdzības sadali ir pārtraukta, tai nemaz nestājoties spēkā, – šādu vērtējumu Pietiek ceturtdien izteica Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) šim amatam virzītais advokāts Armands Rasa, kurš šo vienošanos marta sākumā bija parakstījis ar citu maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku (attēlā) un vēl trešo personu, kas Pietiek nav zināma. Pietiek, turpinot vakar aizsākto tēmu, šodien publicē šīs slepeni parakstītās vienošanās kopiju.
Kā rāda dokuments, šā gada 9. martā Rasa un Bunkus, kā arī vēl kāda trešā persona, kas no Pietiek rīcībā esošās dokumenta kopijas ir izdzēsta, bija noslēguši „vienošanos par sadarbību AS Trasta komercbanka (TKB) maksātnespējas procesā”.
Dokumenta parakstītāji ir vienojušies „savstarpēji sadarboties, lai sekmētu un veiksmīgi īstenotu akciju sabiedrības Trasta komercbanka maksātnespējas procesu”, un šīs sadarbības ietvaros Bunkus līdz ar tiesas oficiāli apstiprināmo Rasu iegūtu pilnvaras visās būtiskākajās bankas administrēšanas jomās.
Šīs jomas ir uzskaitītas dokumentā: „Nekustamās un kustamās mantas pārdošanas kārtības noteikšana; Izlīguma noslēgšana ar TKB debitoriem; Atteikšanās no prasības jau uzsāktās tiesvedībās pret TKB debitoriem; Speciālistu pieaicināšana; Tiesvedības stratēģijas izvēle un realizēšana.”
Vienošanās stātos spēkā, tikko likumīgā spēkā stātos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmums, ar ko FKTK un Vienotības „bīdītais” Rasa būtu apstiprināts par Trasta komercbankas administratoru: līgumslēdzējas puses „vienojas un piekrīt, ka sekmīgas šīs vienošanās noteikumu izpildes rezultātā” Rasa no bankas saņemtās administratora atlīdzības Bunkum izmaksā 30%.
Rasa, nenoliedzot, ka šāda vienošanās patiešām parakstīta, Pietiek ceturtdien uzsvēra, ka nu jau faktiski var uzskatīt, ka tā ir izbeigta, tā arī nemaz nestājoties spēkā, jo kāds no parakstītājiem – kas noteikti neesot viņš – esot pārkāpis dokumentā stingri noteikto konfidencialitātes principu.
Kā skaidro maksātnespējas administrators, šāda vienošanās bijusi nepieciešama tāpēc, ka, gatavojoties stāties pie Trasta komercbankas administratora pienākumiem, viņam gluži vienkārši trūcis cilvēkresursu, tāpēc arī viņš izšķīries piesaistīt papildspēkus, sev saglabājot noteicošo lomu.
Pietiek jau aprakstīja, ka par „papildspēku” Rasa bija izvēlējies Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa savulaik vadīta uzņēmuma bijušo administratoru Mārtiņu Bunku.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada februārī ir likvidēta plašākai sabiedrībai nezināmā SIA IVE Motors, kuras administrators līdz pat likvidācijas pabeigšanai bija jau pieminētais Bunkus.
Savukārt tā amatpersona, kuras kā valdes locekļa vadībā uzņēmums 2012. gada sākumā tika novests līdz maksātnespējai, bija Solvitas Āboltiņas vīrs – uzņēmējs Jānis Āboltiņš. Maksātnespējas datu bāze rāda, ka ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai par SIA administratoru kļūtu tieši Bunkus.
Publiski pieejamā, jau ar 2010. gadu datētā SIA IVE Motors ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu (ĀTAP) plānā, kuru parakstījis tieši Solvitas Āboltiņas vīrs (skat. dokumentu raksta beigās), ir minēts – par uzņēmuma administratoru Jānis Āboltiņš ir uzaicinājis tieši Mārtiņu Bunku. Jāpiebilst, ka ārvalstu investoru paziņojumos tieši ĀTAP beigšanās ar maksātnespējas procesu ir minēta kā īpaši bieži izplatīts paņēmiens „sava” administratora noorganizēšanai.
Jāpiebilst, ka Bunkum ir ne tikai „biznesa”, bet arī viegli konstatējamas sadzīviskas saites ar Vienotības vadības pārstāvjiem: Pietiek šonedēļ jau publicēja kāda lasītāja rakstu, kurā bija norādīts uz faktu, ka ofšoros noslēptiem īpašniekiem piederošai lepnai Mežaparka savrupmājai Meža prospektā 38a, kur bieži redzamas Bunkus lietotas vēl lepnākas automašīnas, kaimiņš Meža prospektā 38 ir ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: abiem kaimiņiem pat ir kopēja ielas izbrauktuve.
Ne Ašeradens, ne Ekonomikas ministrija divu nedēļu laika nav vēlējušies atbildēt uz jautājumiem, kādas saites pašreizējo ekonomikas ministru saista ar maksātnespējas administratoru Bunkus, cik bieži šogad Ašeradens ir ticies ar šo maksātnespējas administratoru, kādos apstākļos tas noticis, pēc kura iniciatīvas un kādi jautājumi risināti.
Atšķirībā no Rasas pats "misters 30%" Bunkus uz jautājumiem par noslēgto vienošanos par bankas administratora atlīdzības sadali nekādu skaidru atbildi nesniedza, pavēstot, ka „Advokatūras likums noteic, ka advokātam ir aizliegts atklāt trešajām personām jeb kādu noslēgto līgumu saturu”.
Uz jautājumu, vai viņš vismaz apstiprina, ka šā gada martā noslēdzis ar Armandu Rasu vienošanos, kuras saturu neatklāsiet, Bunkus atbilde skanēja: „Es jums taču atbildēju, ka likums man liedz komentēt par jebkuru līgumu!? Jūs spiežat man pārkāpt likumu vai izdarāt spiedienu!?”
Kā zināms, pēdējā laikā cīniņš ap Trasta komercbankas administratora posteni ir kļuvis īpaši sīvs: Saeima ceturtdien pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas Rasam kā bijušam bankas kreditora pārstāvim liegs ieņemt šo posteni, savukārt naktī no trešdienas uz ceturtdienu Ekonomikas policija ir aizturējusi līdzšinējo bankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu pazīstamu maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
