Iesaki rakstu: 
Rail Baltica ir trīs valstu kopprojekts, un igauņu pārmetumi par mūsu muļļāšanos ir saprotami. Ja lietuviešiem, iespējams, ir pilnīgi vienalga par to, kas projekta sakarā notiek Latvijā un Igaunijā, tad igauņiem nav citu iespēju savienoties ar Eiropas dzelzceļa līnijām kā tikai caur Latviju. Mūsu neizdarības dēļ igauņi riskē ar investīcijām savā pusē, jo kāda tad jēga no ātrgaitas dzelzceļa, ja tas beigsies uz Latvijas robežas.
Tas, ko saprotu no Igaunijas Klimata pārmaiņu ministrijas Rail Baltica departamenta vadītāja Andresa Lindemana teiktā:
- Latvijas pusei jāpārstāj sapņot un jāatgriežas realitātē, jo savienojumam ar Rīgas lidostu naudas un arī laika nav;
- ir vēl trakāk, šobrīd nav pieejami naudas līdzekļi pat pamattrases izbūvei, un ir jādomā, kā samazināt pirmā posma izmaksas, tāpēc piedāvājums ir sākotnēji izbūvēt tikai vienu ceļu;
- skaidrojot priekšlikumu par viena ceļa izbūves lietderību, Igaunijas atbildīgais ierēdnis kā argumentu min to, ka vismaz sākotnēji daudz ko vadāt pa ātrgaitas dzelzceļu nebūs.
Tātad igauņi reāli skatās gan iespējamo pasažieru skaitu, gan pieejamo kravu bāzi. Tur viņam var piekrist. Tāpēc nav nekādas jēgas taisīt jaunu izmaksu/ienākumu pētījumu, jo pēc tam nezinās, ko ar to darīt. Tāpat skaidrs, ka projekts nav no ekonomikas puses pamatojams. Rail Baltica ir stratēģiski svarīgs politisks projekts, un punkts.
Tuvākajās dienās tikšoties Baltijas valstu premjerministri, un Rail Baltica jautājums būšot dienas kārtībā. Pagaidīsim.
Nesaprotu satiksmes ministra nostāju, paziņojot, ka negrasās pieļaut scenāriju, kurā projekts ietu garām Rīgai. Es tādā gadījumā redzu tikai divas iespējas. Viena ir dabūt papildu finansējumu no ES vai arī Latvijas budžeta, otra - nepieļaut projekta realizāciju vispār. Tā teikt, ja nebūs pa manam prātam, tad nebūs vispār.
Ceru, ka Briškena kungs "izsitīs" papildu finansējumu un saglabās savu seju.
P.S. Pārāk daudz dīvainību sāk krāties ap Rail Baltica. Vispirms viens ministrs (Tālis Linkaits - attēlā) četrus gadu neliekas ne zinis par briestošajām problēmām un iekavē lēmumu pieņemšanu. Tad cits virza skaistus un politiski pareizus priekšlikumus, zinot, ka finansējuma nav un arī visdrīzāk nebūs.
Tā ir tāda taktika, kā norakt šo projektu, vai vienkārši hroniska mūsu valsts pārvaldes institūciju mazspēja?
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
