Iesaki rakstu: 
Esmu vīlies politiķī, kurš augstprātībā un paštaisnumā mēģina sacensties ar smagsvaru Solvitu Āboltiņu. Skumji, jo puisis izvēlējies nepareizu atdarināšanas subjektu.
Par visu pēc kārtas. Skatos LTV priekšvēlēšanu debates. Nacionālās apvienības (turpmāk – NA) kandidāts un pašreizējās Saeimas deputāts Raivis Dzintars debatēs konsekventi pakārtojuma saikļa "ka" vietā lieto "kad".
Šis fakts mani dara aizdomīgu, bet mierinu sevi ar domu, ka tas raksturīgs jo daudziem Latvijas politiķiem. Varbūt Dzintars vienkārši nav izturējis spiedienu. Līdzīgi kā ārzemju latvieši pārstāj tulkot vārdu mārciņa, latviskajā saziņā ievazājot paundi, tā Saeimā jāaizmirst par "ka" eksistenci.
Skatos 5. oktobra pēcvēlēšanu diskusijas. Žurnāliste Inga Spriņģe deputāta kandidātam vaicā, vai NA pārstāvis esot apmierināts ar rezultātiem. Raivis attrauc: "Vai jūs zinat rezultātus? Es ne!" (pareizi: zināt)
Pēc šī sāku aizdomāties par NA pozīciju valodas jautājumā. Vēl atminējos priekšvēlēšanu debates LR1 raidījumā Krustpunkti, kur piedalījās arī Nils Ušakovs. Uz jautājumu par valodas mācīšanu cittautiešu skolās Saskaņas līderis izvairīgi norādīja - ir parādījusies jauna problēma latviešu valodas apguvē - latvieši paši to skolā vairs neiemācās pietiekami labā līmenī.
Trīsdesmitgadnieks Dzintars ir tikai daļēji tagadējās izglītības sistēmas produkts. Fonētiku, morfoloģiju un sintaksi (tas ir, kurš teikuma loceklis kuru paskaidro) – to visu mācīja pietiekami akadēmiski jau pamatskolā. Tomēr šī sistēma briļļainajam patriotam nav iemācījusi atvērtību pret jaunām (vai piemirstām) zināšanām un atvērtību uz komunikāciju. Pēc 5. oktobra raidījuma Tviterī prasu:
"Šonakt LTV: Varbūt jūs zinat [vēlēšanu rezultātu], es nē. R. Dzintar, ir "zināt"! Vai apsolāties uzlabot l-šu valodas prasmes."
Droši vien muļķīgi no manas puses, jo solījumi ir priekšvēlēšanu žanrs. Tātad laikam biju nokavējis par pāris stundām.
Vēlāk rakstu:
"Tāpat priekšvēlēšanu debatēs dzirdēju jūs jaucam "ka" ar "kad". #CienīsimLatviešuvalodu."
Atbilde neseko.
Arī šeit latviešu valodas jautājumi viņam ir vienaldzīgi (galvenais, lai krievi to mācētu vai nemācētu, vai kā nu kuru reizi izdevīgāk).
Vēl nesen vaicāju, cerot, ka varbūt viņa politiskais lolojums radīs iespēju komentēt:
"Kāpēc @VL_TBLNNK līderis @RaivisDzintars pēc vēlēšanām nav radis iespēju atbildēt vai atkārtos latviešu valodas gramatiku?"
Atkal nekā. Kādi secinājumi būtu jāizdara? Nāk prātā vismaz trīs:
1. Tviteris kā komunikācijas rīks ar NA un tās biedriem ir neefektīvs.
2. Ja pie kaut kā vainīgi nav krievi, bet gan pašas partijas biedrs, tad NA šis jautājums kļūst mazsvarīgs.
3. Šis secinājums radās jau valodas referenduma laikā un nostiprinājās vēlreiz: toreiz interneta vidē visskaļāk bļāva tie latvieši, kas klabināja ar briesmīgām pareizrakstības kļūdām. Pēc uzsaukumiem "mums jāaizstāv latviešu valoda" man radās jautājums – vai jūs tiešām to pārzināt?
Ja kāds man norāda uz kļūdām valodas lietojumā (vai tā būtu izrunas palabošana, ka frāzē "viņš dzer" ir šaurais "e", vai norāda uz komatu kļūdām), saku paldies un uztveru to kā iespēju pilnveidot dzimtās valodas zināšanas.
Galvenais secinājums – ir liekulīgi prasīt cieņu pret valodu, pret kuru paši pieprasītāji jau sen kā ir zaudējuši respektu.
Ieteikums: tā kā NA jaunajā valdībā aktīvi pretendē uz izglītības ministra posteni, varbūt Raivis Dzintars varētu konsultēties pie sociolingvistikas profesores un pašreizējās izglītības ministres Inas Druvietes pieaugušo izglītības jautājumā - ko darīt ar cilvēkiem, kas valsts izglītību ieguvuši, bet dzimtās valodas zināšanas ir strauji aizmirsuši, pieceļoties no skolas sola.
Kamēr vecums un līdzekļi to ļauj, varbūt pat vērts iestāties baltu filologos (kur lekcijas lasa arī prof. Druviete), sekmīgi absolvēt un tikai tad sevi pilntiesīgi saukt par Latvijas patriotu.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
