PTAC vadītājai lemšanai par patēriņa kredītiem pietiekot ar divus gadus vecu pētījumu
PIETIEK26.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, kura aktīvi iestājas par stingrākām prasībām kredītņēmēju maksātspējas novērtēšanai mazo kredītu jomā, savu viedokli par trūkumiem nozarē un kredītdevēju paviršo attieksmi pret kredītņēmēju maksātspēju balsta uz “sajūtām dvēselē” un pirms diviem gadiem veiktu iedzīvotāju aptauju, neņemot vērā, ka ir stājies spēkā jauns regulējums un ātro kredītu izsniedzēji ir bijuši spiesti ieviest būtiskas izmaiņas savās procedūrās. Turklāt pats PTAC ir atzinis, ka kavēto kredītmaksājumu apjoms kopš jaunā regulējuma ieviešanas ir stipri samazinājies.
PTAC, kurš rosina ieviest izmaiņas normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka kredītņēmēja maksātspēja jāizvērtē un ar dokumentiem jāapstiprina, jau sākot no 100 eiro kredīta izsniegšanas, pats ir atzinis: kopš šā gada sākuma, kad tika ieviests stingrāks regulējums ātrajiem kredītiem, situācija ir ievērojami uzlabojusies, un kavēto maksājumu skaits stipri samazinājies. Neskatoties uz to, PTAC bez jebkāda analītiska pamatojuma rosina ieviest vēl stingrākas prasības, balstoties uz, kā preses konferencē teica Vītoliņa, “sajūtām dvēselē”, ka kredītņēmēji nesniedz patiesas ziņas par sevi.
Jautāta, vai PTAC ir veicis kādu pētījumu par ātrajiem kredītiem, pirms rosināt vēl stingrākas prasības, Vītoliņa Pietiek teic, ka bijusi iedzīvotāju aptauja pirms diviem gadiem un, tā kā nekas neesot mainījies, tad neesot nepieciešams veikt vēl vienu pētījumu. Viņa neuzskatot, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar paša PTAC pausto, ka kavēto maksājumu skaits ievērojami samazinājies.
Viņa gan atzīst, ka pašai neesot ne mazākās nojausmas par ātro kredītu jomu, jo pati nekad tādus neesot ņēmusi. “Es atceros, ka kāda žurnāliste bija eksperimentāli ņēmusi šo kredītu un viņai tika piedāvāts, ja nepietiek ar uzrādīto informāciju, vienkārši norādīt vairāk. Līdz ar to mums nav tādas pārliecības, ka tiešām patiesi tiek novērtēta patērētāju maksātspēja,” sacīja Vītoliņa.
“Ko nozīmē pētījumi!? Mēs esam veikuši aptauju pirms diviem gadiem. Kāpēc lai mēs domātu, ka situācija mainās?! Var jau katru gadu jautāt, bet mums nav tik lielu resursu,” neizpratni par to, kādēļ būtu nepieciešams pirms izmaiņu rosināšanas veikt izpēti, pamato Vītoliņa.
Pēc PTAC vadītājas domām, izmaiņas ātro kredītu jomā notiek vien par procenta punktiem, bet tās neesot tik būtiskas. PTAC dati liecina, ka nebanku kreditētāju kredītu kvalitāte turpināja uzlaboties, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram 2016.gada 30.jūnijā samazinoties līdz 14,93% pretstatā 17,32% 2015.gada 30.jūnijā.
“Tas pēc būtības nav pareizi, ka komersanti nepārbauda informāciju, līdz ar to mums nav nekāda jēga uzņēmumus uzraudzīt, jo papīros viss ir kārtībā,” atzīst Vītoliņa.
Tikmēr ātro kredītu nozares pārstāvjiem rosinājumi ik pēc pusgada veikt izmaiņas regulējumā nav izprotami. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) atgādina, ka ar šā gada 1.janvāri stājās spējā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis bija noteikt kredītdevējiem pienākumu stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju.
“Ir apkopoti tikai pirmo sešu mēnešu dati, kad PTAC jau atkal virza jaunus, pēc būtības līdzīgus ierobežojumus, turklāt bez jebkādas analīzes un izvērtējuma par iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu resursu pieejamību," paziņojumā medijiem uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Viņš aicina ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu jautājumu par slieksni, no kura kredītņēmējiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, vērtēt tad, kad būs pieejami pietiekami dati, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par situāciju nozarē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
