Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem
Mārcis Bendiks09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās zaigojošās nākotnes gaidās, ļaujiet man jūs uzteikt arī par jūsu varoņdarba mazāk izceltajiem aspektiem.
Pirmām kārtām vēlos atzīmēt efektivitātes uzvaru mūsu pilsoniskās sabiedrības pašorganizēšanās attīstībā. Jums ir izdevies apgāzt veco, naftalīna smaku dvesošo dogmu, ka uzvarai vajag vairāk un labāk, nekā bijis iepriekš.
Līdz šim tika aumež aplam uzskatīts, ka aģitācijas uzdevums ir veicināt savu uzstādījumu izplatību un popularitāti un caur demokrātiskiem mehānismiem tādējādi apšarmot lielāku atbalstītāju skaitu un iegūt varu. Šī vecmodīgā ģeķība šajās vēlēšanās ir pilnībā izblamējusies. Uzvaru nodrošināja nevis atbalstītāju skaita pieaugums, bet gan konkurentu atbalstītāju izzušana.
Paskaidrošu ar vienkāršiem skaitļiem. Iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, kas notika 2017. gadā, vairākumu ar 32 deputātu vietām no 60 ieguva “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienotais saraksts. Par viņiem nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, un tobrīd valdošais režīms nozvārojās, bet pie varas uz laiciņu noturējās.
Šajās, 2020. gada vēlēšanās jaunās varas veidotājiem nu jau 39 vietas nodrošināja tikai 98 tūkstoši balsu. Tādēļ sveicu no sirds – tas ir īsts meistarstiķis resursu efektīvā izmantošanā! Deputātu par piektdaļu vairāk, lai arī balsu par 30 procentiem mazāk.
Raksturīgi, ka savu atbalstītāju aizbiedēšanā izjukušajai valdošajai kombinācijai līdzvērtīgu sniegumu nodemonstrēja (jaunkomunisti) jaunkonservatori. Vēlētāju tūkstošos kritums izskatās šādi: “Saskaņa”+”Gods kalpot Rīgai!” – no 127 uz 42, Jaunā konservatīvā partija – no 34,5 uz 11. Abos gadījumos pazudušas divas trešdaļas balsu.
Bet! Lai to panāktu, iepriekšējā vara ir izplenderējusi miljonu miljonus, (izzagusi) izkārtojusi un izkonsultējusi ķerrām, ratiņiem un vagoniem vedamus naudas kalnus, izpelnījusies lēveni skandālu un pat pa kādai nesteidzīgai krimināllietai.
Tajā pašā laikā jēkāpisti šādu pašu rezultātu panākuši ar minimālu piepūli, proti, izvirzījuši par saraksta līderi bļaustīgu sievišķi, kas vienā vakarā savu sarakstu nogremdēja tikpat strauji, kā vecie desmit gadu rūpestos un pūlēs. Lūk, tā ir resursu taupīšana un reāla polittehnoloģiska efektivitāte! Apsveicu!
Otrām kārtām jāatzīmē nu jau skaidri iezīmējusies jauna kārtība vēlēšanu uzvarētāja noskaidrošanā. Mūsu dārgais premjers Kariņa kungs jau uz karstām pēdām nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas mēra krēsls pienākas Staķa kungam kā vairākumu guvušam līderim.
Atgādināšu, ka Kariņa kungs ir Saeimā mazākās frakcijas priekšstāvis, bet Staķa kunga politiskā organizācija “Kustība PAR!” ir ieguvusi veselas trīs deputātu vietas Rīgas domē, kas ir mazāk pat par iepriekš apskatīto Jaunās konservatīvās partijas sniegumu.
Tas ir vēl viens atzīmēšanas vērts moments. Efektivitāte turpmāk būs svarīga ne tikai uzvaras izcīnīšanai vēlēšanās, bet arī vadītāja nominācijā, – jo mazāk, jo labāk. Demokrātija, kā zināms, ir ne tikai lēmumu pieņemšana uz vairākuma dota mandāta pamata, bet arī vispusīga mazākuma interešu ievērošana iespēju robežās. Apsveicu jūs, dārgie rīdzinieki, ar jauno demokrātisko tradīciju nostiprināšanos un ceru, ka esat tikai ceļa sākumā!
Jums stāv priekšā uzzināt, kā domē lielākā politiskā spēka – progresīvo – 11 deputāti turpinās sašust un brīnīties par pašu saraksta biedru partiju jau Saeimā apstiprināto koku ciršanas likumību, kā koalīciju veidojošie nacionāļi laipos ap reālo uzvarētāju, šo pašu progresīvo uzstādījumiem (citāti tieši no programmas): “Piešķirsim nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, kā tas ir izdarīts...” un “Nodrošināsim valsts atbalstu padziļinātai mazākumtautību valodu apguvei skolas programmas ietvaros...”
Bija jauki, būs jautri, es biju jūsu pusē jau no paša sākuma.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
