Prokurore ierosina tiesai strīdīgo Vecrīgas viesnīcu bez sprieduma atdot sava vīra kompanjonu klientam
PIETIEK11.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Līga Sudakova (attēlā) vērsusies Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot vienai no strīdā iesaistītajām pusē Vecrīgas viesnīcu, par kuru Pietiek informējis jau vairākkārt. Šo ierosinājumu īpašu padara ne tikai apstāklis, ka prokurore nav pat pieminējusi iepriekšējos Latvijas un Skotijas tiesu spriedumus saistībā ar šo viesnīcu, bet arī fakts, ka Sudakova aicinājusi dārgo īpašumu atdot sava vīra kompanjonu klientam.
Pietiek jau vairākkārt informējis par tā saukto "viesnīcu reiderisma" lietu, saistībā ar kuru 2013. gadā toreiz vēl Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja pat bija paziņojusi, ka Latvijas valdība saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdullajevs un Eljors Junusovs.
Viņi bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vadot uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, ar viltotiem dokumentiem un Uzņēmumu reģistra un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu palīdzību esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.
SIA 555 Brand Hotel pārstāvis Toms Briedis bija nācis klajā ar paziņojumu, ka 2012.gada beigās atklāts - izmantojot viltotus dokumentus, ar uzņēmumu nesaistīta persona esot izlikusies par tā vienīgā īpašnieka, Lielbritānijā reģistrētā Brook Organisation L.P. pilnvaroto.
Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja apgalvojumu Brook Organisation L.P. patiesais īpašnieks nekad neesot uzdevis šim uzņēmumam izdot dokumentus, kas pilnvaro ar šo uzņēmumu nesaistītu personu mainīt uzņēmuma valdi vai atsavināt daļas. Savukārt advokāts Aigars Laizāns 2013. gada sākumā publiski paziņoja, ka Gulami saistība ar reiderismu pieczvaigžņu viesnīcā Royal Square Hotel&Suites esot aizvien uzskatāmāka.
Taču pēc tam runas par investīciju strīdu noklusa, jo izrādījās, ka 2014. gada vasarā strīds par viesnīcu Lielbritānijā īpašnieku līmenī jau ir atrisināts un visas prasības pret Gulami ir tikušas noraidītas.
Edinburgas augstākā civillietu tiesa bija izskatījusi divu Belizā reģistrētu ārzonas kompāniju prasību pret virkni citu uzņēmumu un arī personiski pret Gulami. Šajā tiesas sēdē bija piedalījies arī vēl viens Latvijas uzņēmējs Uldis Skudra - kādreizējais Gulami darbinieks, kas pēcāk neskaidrā veidā kļuvis par politisku problēmu vajāta Uzbekistānas uzņēmēja pilnvaroto personu.
Prasītāji, kā rāda tiesas dokumenti, bija lūguši tiesu uz nenoteiktu laiku apturēt tiesvedību un uz šo laiku atļaut Skudram rīkoties kā prasītāju - Belizas ārzonas kompāniju (aiz kurām, visticamākais, slēpjas Uzbekistānas uzņēmēji) īslaicīgam pārstāvim.
Taču Edinburgas tiesa ne tikai noraidīja šos lūgumus, bet arī izbeidza šo lietu un noraidījusi prasītāju izteiktos apgalvojumus attiecībā uz "piekto atbildētāju" - tātad Gulami - un vēl atzina prasītājus atbildīgus par Gulami tiesvedības izmaksām. Savukārt 2014. gada augustā, kā rāda tiesas dokumenti, Edinburgas tiesa jau izskatīja Gulami prasījumus par iepriekšējo uzņēmuma direktoru iecelšanu amatos.
Šie tiesas spriedumi ir tikuši nosūtīti arī Latvijas tieslietu sistēmai, un tāpat spēkā jau pērn ir stājies arī Administratīvās apgabaltiesas lēmums, kas tāpat ir bijis labvēlīgs Gulami (šī raksta beigās tas publicēts pilnībā).
Taču vēl joprojām strīds par viesnīcu turpinās, nu jau Gulami oponentiem izmantojot krimināltiesiskās metodes, un nule Pietiek rīcībā nonācis Rīgas tiesas apgabala prokurores Sudakovas parakstīts dokuments, kas adresēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai.
Šajā dokumentā prokurore tiesu informē, ka pieņēmusi lēmumu par materiālu izdalīšanu no kriminālprocesa, jo visas krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā neesot iespējama. Tāpēc arī Sudakova nolēmusi "kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas Nr.11518005713 materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu".
Taču šim lēmumam (raksta beigās publicēta tā slēdziena daļa) ir arī 3. punkts, kurā prokurore faktiski ierosinājusi bez izskatīšanas tiesas sēdē un bez tiesas sprieduma galveno strīda objektu - Vecrīgas viesnīcu - vienkārši nekavējoties atdot vienai no strīda pusēm.
"Lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A (kadastra numurs 0100 007 0107) un SIA Garden Palace (vienotais reģistrācijas Nr. 40103238672) kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elyor Yunusov (Elioram Junusovam), dzimušam 1982.gada 27.septembrī Khorezm reģionā, pase AA0559418, izdota 23.12.2012., Uzbekistānā," teikts Sudakovas parakstītajā ierosinājumā tiesai.
Kā rāda Sudakovas amatpersonas deklarācija, viņas vīrs ir zvērināts advokāts Mihails Sudakovs (abi pagājušā gada martā noslēguši laulību līgumu, nosakot, ka sievas atsevišķā manta ir nekustamais īpašums Ādažos).
Lursoft datu bāze uzrāda, ka Sudakovs ir virknes uzņēmumu maksātnespējas adminstrators, taču papildus tam viņš arī viens no šķīrējtiesnešiem Rīgas pastāvīgajā šķīrējtiesā.
Šajā privātajā šķīrējtiesā Sudakova kompanjoni ir arī zvērināti advokāti Mārtiņš Mežinskis un Aigars Laizāns, - viņu abu vārdi bieži sastopami dažādās pilnvarās, pārstāvot pretējo pusi strīdā par Vecrīgas viesnīcu (raksta beigās publicējam vairākas šādas pilnvaras)
Tas nozīmē, ka faktiski prokurore Sudakova Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ieteikusi strīdīgo viesnīcu atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt ne pašas Sudakovas, ne arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skaidrojumu par šo situāciju.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
