Prokuratūru iztrūcina jautājums par personu, kam tiesnesis Kušķis noplūdinājis valsts noslēpumu
PIETIEK06.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūsu jautājums ir atstāts bez izskatīšanas, - šādu oriģinālu formulējumu Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra otrdien izmantoja, saņēmusi Pietiek pārstāvja jautājumu par iespējamo tās personas identitāti, kurai ar prokuratūras lēmumu ļoti maigu sodu saņēmušais bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Ervīns Kušķis bija noplūdinājis valsts noslēpumu - ziņas par dotu atļauju noklausīties telefonsarunas. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, personas, attiecībā uz kurām šī atļauja dota, pārstāvējušas vienu no ienesīgākajām noziedzīgās pasaules jomām - cilvēku tirdzniecību.
Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka likvidētās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Kušķis, vienojoties ar prokuratūru, ļoti maigu sodu - 50 stundu piespiedu darbu, kaut varēja saņemt pat piecus gadus cietumā - ir saņēmis par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu: Kušķis bija tiesnesis, kurš deva atļauju telefonsarunu oficiālai noklausīšanai, un bija iepriekš brīdinājis noklausāmās personas.
Ģenerālprokuratūra paskaidroja tikai to, ka "valsts noslēpuma izpaušana nebija saistīta ar vēlmi brīdināt iespējamos noziedzīgā nodarījuma izpildītājus, bet gan atturēt kādu personu no iespējamās iesaistīšanās tajā", turklāt Kušķis savu vainu esot atzinis un nožēlojis, kā arī zaudējis iespēju ieņemt jebkuru ar tiesu varu saistītas amatpersonas statusu.
Taču Ģenerālprokuratūra noklusēja un turpina noklusēt to, kas tad bijusi tā persona, kurai Kušķis valsts noslēpumu izpaudis, un tās personas, kuru labā tas darīts. Kad Pietiek otrdien uzdeva prokuratūrai jautājumu par konkrētu personu, lūdzot apstiprināt vai noliegt, ka tieši to Kušķis informējis par noklausīšanās atļauju, prokuratūra izvēlējās īpaši eksotisku formu - paziņoja, ka šis jautājums "atstāts bez izskatīšanas".
Persona, par kuru Pietiek uzdeva šo jautājumu, ir zvērināts advokāts A.M. (iniciāļi varbūt ir mainīti), - pēc ar izmeklēšanu saistītu avotu sniegtās informācijas, tieši viņam tiesnesis Kušķis īsziņas formā nodevis, ka "viss turpinās". Savukārt telefonsarunu noklausīšanās bijusi sankcionēta attiecībā uz advokāta klientiem, kuri bijuši iesaistīti cilvēku tirdzniecības biznesā.
Tiesnesi un advokātu, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, saista ilgstoša pazīšanās un kopējas studijas. To Pietiek nenoliedza arī advokāts, apliecinot, ka abiem esot "cieņpilnas un draudzīgas attiecības, kā jau seniem studiju biedriem". Taču A.M. nedaudz īpatnā formā noliedza, ka viņš varētu būt tā persona, kam Kušķis noplūdinājis valsts noslēpumu.
"Nevaru apstiprināt Jūsu pausto pieņēmumu. Manā rīcībā nav nekādas informācijas par to, ka manas vai kādu manu klientu telefonsarunas būtu noklausītas un vai ir vai arī nav šādai noklausīšanai kāds (un kurš tieši) devis sankciju," - šāda bija advokāta atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņš apstiprina, ka bijis tā persona, ko Kušķis brīdināja par viņa dotu sankciju telefonsarunu noklausīšanai.
"Man nav un nav bijis nekāda procesuāla statusa kriminālprocesā (kriminālprocesos) saistībā ar valsts noslēpuma tīšu izpaušanu," piebilda advokāts. Savukārt Ģenerālprokuratūra, kura, kā jau minēts, noslēgusi vienošanos par maigu sodu ar noslēpuma izpaudēju, attiecībā uz to, kam tas izpausts un kādas bijušas šīs izpaušanas sekas, klusē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
