Prokuratūra apgrūtina iespēju Zolitūdes traģēdijā apsūdzētajiem iepazīties ar svarīgiem dokumentiem
PIETIEK04.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ērika Kalnmeiera (attēlā) vadītā LR Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmantojusi Kriminālprocesa likuma caurumu, kas ļauj daļu dokumentu neiekļaut krimināllietā, bet lietai pievienot vien lietisko pierādījumu dokumentu sarakstu. Rezultātā, lai gan Zolitūdes traģēdijas tiesas process jau rit kopš pērnā gada decembra, apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem joprojām nav bijusi iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā iekļautajiem būvniecības dokumentiem, jo tie nav iekļauti lietas materiālos, kurus izsniedz visiem tiesas procesa dalībniekiem.
Jau pavasarī apsūdzēto aizstāvji cēla trauksmi, ka viņiem nav iespējams piekļūt ļoti svarīgiem dokumentiem, jo būvniecības dokumentācija lietai pievienota vien kā saraksts. Būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks uzsver, ka būvniecības dokumenti šajā lietā ir paši svarīgākie, īpaši tajā daļā, kas attiecas uz viņa aizstāvamo. Tomēr precīzi izpētīt, kas tad īsti slēpjas šajos dokumentos, nedz apsūdzētajiem, nedz viņu aizstāvjiem nav iespēju.
Advokāti pavasarī lūdza tiesu dokumentus ieskenēt un izsniegt visiem procesa dalībniekiem, bet tiesa šo lūgumu noraidīja un piedāvāja iespēju advokātiem un apsūdzētajiem ar tiem iepazīties tiesas telpās. Turklāt tiesa solījusi, ka dos laiku ar šiem dokumentiem iepazīties.
Tomēr tā nav noticis. Pagaidām tiesa atradusi vien sešas dienas, kurās var ļaut procesa dalībniekiem iepazīties ar lietai pievienotajiem būvniecības dokumentiem, bet šajā īsajā laikā caurskatīt 879 dokumentu vienības jeb mapes, no kurām lielākā daļa ir vairākus simtus lappušu biezas, fiziski nav iespējams, norāda Zvejsalnieks.
“Mēs izmantojām pilnīgi visas tiesas piedāvātās iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem, uz maiņām sēdējām tiesā un lasījām. Iespējas nokopēt vai ieskenēt faktiski nav, jo vairums no tiem ir milzu formāta dokumenti – A1 vai A0. Tik milzīgu portatīvo skeneri paņemt līdzi nav iespējams. Tad nu mēs kaut ko fotografējam, izlīdzamies, kā varam,” norāda advokāts. Pagaidām izdevies caurskatīt vien aptuveni ceturto daļu no dokumentiem.
Lai gan Kriminālprocesa likums skaidri norāda, ka visiem dokumentiem, kas ir būtiski pēc satura, ir jāatrodas krimināllietas materiālos, kurus izsniedz visiem procesa dalībniekiem, tomēr prokuratūra izlēmusi, ka tie noformējami vien lietisko pierādījumu sarakstā.
“Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka apsūdzība šajos dokumentos minēto var izmantot pret apsūdzētajiem, bet mums nav iespēju sagatavoties aizstāvībai,” norāda Zvejsalnieks.
Kā stāsta advokāts, dabā tās ir aptuveni 70 kastes ar dokumentiem, kas izņemti kratīšanās, salikti kastēs un atvesti uz prokuratūru. Apsūdzētie pat piedāvājuši savus kopētājus un skenerus, lai šos dokumentus pavairotu un nodrošinātu iespēju ar tiem iepazīties visiem procesa dalībniekiem, saprotot, ka prokuratūras rīcībā arī varētu nebūt tik liela izmēra kopēšanas un skenēšanas aparatūras. Tomēr prokuratūra un tiesa no tā atteikusies.
Lai gan aizstāvji vēl nav paguvuši caurskatīt visus būvniecības dokumentus, jo ar tiesas piedāvāto laiku nav pieticis, tomēr jau tagad sākta to liecinieku pratināšana, kuri liecina par būvniecības procesu. Kā uzsver Zvejsalnieks, jau apskatītie dokumenti ir radījuši virkni jautājumu šiem lieciniekiem, tomēr nav pārliecības, ka dokumentu kastes neslēpj vēl kādus svarīgus dokumentus, par kuriem ir būtiski uzdot jautājumus lieciniekiem.
Līdzīgi Kriminālprocesa likuma „caurumu” prokuratūra izmanto arī attiecībā uz audio ierakstiem. Daži prokurori tos pievieno lietai, bet, piemēram, Ģenerālprokuratūra konsekventi atsakās tos izsniegt un liek nākt tos klausīties uz prokuratūru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
