Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes
Rīgas Metropolijas kūrija31.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Garīdznieku vidū valdīja vienota nostāja, ka šajā jautājumā jāņem vērā Baznīcas autoritāšu norādes. Par vakcinācijas morāliskumu ir izteikusies gan Svētā Krēsla Ticības mācības kongregācija, gan arī Latvijas Bīskapu konference. Savu attieksmi, saņemot vakcīnu, jau ir pauduši abi pāvesti – gan valdošais, gan emeritētais. To ir izdarījuši arī daudzi bīskapi, priesteri un ticīgie. Pāvests Francisks atzīst, ka vakcīna ir būtiski svarīgs rīks cīņā ar koronavīrusa izplatīšanos.
Vienlaicīgi priesteri uzsvēra, ka Baznīcas galvenais uzdevums ir sludināt Evaņģēliju, skaidrot Dieva Vārdu, piedāvāt Jēzus žēlastības sakramentos un celt Dieva Valstību, kā arī veicināt mieru un vienotību, nevis iestāties par vai pret vakcināciju. Motivēt iedzīvotājus vakcinēties ir valsts kompetento amatpersonu uzdevums, bet sabiedrības imunizācija nedrīkst būt īstenota piespiedu kārtā. Tajā pašā laikā Baznīcas pienākums ir izvērtēt no morāles viedokļa sabiedrībā notiekošo, kas skar cilvēka dzīvību, veselību un kopējo labumu, tā palīdzot ikvienam pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā.
Esošajā situācijā ikvienam ir jāapzinās, ka atteikšanās no vakcinēšanās liek šķēršļus tam, lai pandēmija tiktu ātrāk pārvarēta un mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves sabiedrībā un Baznīcā. Nesaņemot vakcīnu, mēs riskējam gan ar savu, gan savu tuvāko dzīvībām. Ļoti iespējams, ka, ja visi būtu vakcinējušies, draudzēs varētu atsākties agrākās pastorālās darbības.
Priesteru padomes locekļi bija vienprātīgi, ka nav pieļaujama aģitācija pret vakcināciju ne no priestera, ne draudzes locekļu puses. Ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš nostājas pret pāvesta, Ticības mācības kongregācijas un Latvijas Bīskapu konferences paustajām nostājām, un tādējādi šķeļ Baznīcu no iekšienes, veicina apjukumu un nemieru.
Tāpat priesteru padome uzsvēra, ka nekristīgi un morāli nepieņemami ir celt naidu un nesaskaņas vakcinēto un nevakcinēto personu starpā. Padomes pārstāvji aicināja pieņemt vienam otru kristīgā mīlestībā un respektēt otra izvēli un sirdsapziņas pārliecību. Tie, kuriem sirdsapziņa vai veselība (medicīnisku kontrindikāciju dēļ) neļauj saņemt vakcīnu, lai domā par alternatīviem veidiem, kā tie varētu rūpēties par savu un sabiedrības drošību, lai neļautu izplatīties šai slimībai.
Padome izteica aicinājumu diecēzes garīdzniekiem un ticīgajiem neizplatīt apokaliptiskus situācijas attīstības scenārijus, bet koncentrēties uz atjaunotnes iespējām, kādas Dievs caur esošo situāciju rosina kristiešu dzīvēs, draudzēs un visā katoliskajā Baznīcā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
