Iesaki rakstu: 
Priekš gada janvāŗa beigās bija galvā un uz mēles sarunās, bet 4. februārī aizlaidu pirmo rakstudarbu mazam divciparu skaitlim cilvēku, lai vairotu izpratni un, kazi, rīcību. Ielieku lielāko daļu rakstudarba, kas rāda tābrīža sajēgu:
„Pašreizējais stāvoklis
Nav satiksmes ierobežojumu ar augstas saslimstības valstīm un iebraukšanas ierobežojumu no augstas saslimstības valstīm. Tiešu reisu ar Ķīnu nav, taču, pirmkārt, ir satiksme ar pārsēšanos, otrkārt, vīruss izplatās pa pasauli, augsta saslimstība ir jau Singapūrā, un, kā izskatās, drīz augsta saslimstība varētu būt arī valstīs, kam ir tieša satiksme ar Latviju.
Ierosinājumi
Noteikt, ka tiek apturēta pasažieru satiksme ar valstīm, kur ir augsta saslimstība ar koronavīrusu (vairāk nekā 1 apstiprināts gadījums no miljona iedzīvotāju — šāds saslimstības līmenis Ķīnā tika sasniegts 24. janvārī, pēc nedēļas notika masveida satiksmes slēgšana ar Ķīnu, taču tikām vīruss jau bija izvazāts tālāk). Piemēram, tas būtu 145 gadījumi Krievijā (šobrīd ir 2), 84 Vācijā (ir 12), 67 Lielbritānijā (ir 2), 11 Zviedrijā (ir 1), 6 Somijā (ir 1), 3 Lietuvā (ir 0), 2 Igaunijā (ir 0).
Iebraucējus no augstas saslimstības valstīm vai nu Latvijā nelaist, vai ievietot 14 dienu karantīnā.
Atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksa II nodaļai (te pārrakstīšanās: jābūt “III sadaļas II nodaļai” — R.E.) atjaunot robežkontroli (ne tikai gaisa un jūŗas satiksmes, bet arī uz Igaunijas un Lietuvas robežas). Ja kaimiņvalstis vai vēl kādas valstis ievieš tādus pašus veselības aizsardzības līdzekļus kā Latvija, savstarpēju robežkontroli var neieviest.
Ierosinājumus ieviest, cik vien iespējams, nekavējoties. Protams, visu nepieciešamo nevar ieviest rīt uz pusdienlaiku, taču, izlemjot un sākot rīkoties tagad, var pagūt pirms vīrusa ievazāšanas.
Paskaidrojumi
Koronavīruss nav vienkārši “stiprāka gripa”, bet kvalitatīvi atšķirīgs, eksistenciāls drauds. Tā lipība un nāvība ir gana nenoteiktas un gana augstas, ka apvienojumā ar pašreizējo cilvēces stāvokli (nav zāļu, nav vakcīnas, nav imunitātes, nebijusi intensīva satiksme un cilvēku pārvietošanās utt.) koronavīruss ir tā sauktā “resnā aste” (https://en.wikipedia.org/wiki/Fat-tailed_distribution) — ļoti rets un potenciāli ļoti katastrofāls notikums ārpus parastas risku un ieguvumu analīzes robežām. Sīkāk lieta 1 lpp. garumā angliski aprakstīta te:
https://ritvars.files.wordpress.com/2020/02/d8bb9-systemic_risk_of_pandemic_via_novel_path.pdf
Vīrusa īpašību neskaidrību dēļ jārēķinās ar bīstamākajām iespējām. Lai tādu draudu apturētu un uzveiktu, nepieciešams makrolīmenī uz laiku būtiski palēnināt cilvēku pārvietošanos. Tas īstermiņā radīs savus zaudējumus, bet, tā nedarot, reiz tiks zaudēts viss — ja ne šoreiz, tad citreiz nākotnē. Lēmējiem jāizvairās no spriešanas kļūdas, ka pienācīga cieņa pret neskaidrību varbūtējas neatgriezeniskas katastrofas apstākļos būtu panikas celšana.
Šādās reizēs labāk rīkoties divas nedēļas iepriekš nekā divas dienas par vēlu.
Arī tad, ja ar satiksmes apturēšanu, robežkontroli un karantīnu vīrusa izplatīšanos izdotos tikai atlikt par mēnesi, tas būtu mēnesis vairāk laika, lai Latvija labāk sagatavotos epidēmijai, un mēnesis tuvāk epidēmijas pretlīdzekļu ieviešanai.”
Nē, nav par ko kaunēties. Šādi rīkojoties, Latvija būtu labāk tikusi galā ar Ķīnas vīrusu nekā Jaunzēlande, saslimušo skaits epidēmijā būtu mazāks par pašreizējo dienas rekordu (1861), diemžēl, visticamāk, būtu pāris bojā gājušu slimnieku karantīnas stacijās. Un, ja Viņķele un Kariņš tāpēc būtu kļuvuši pasaules apbrīnotas slavenības, manuprāt, tā būtu pieņemama cena par pareizu rīcību un Latvijas iedzīvotāju sargāšanu.
Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com/
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
