Iesaki rakstu: 
Otrdienas pēcpusdienā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis kopā ar kādreizējo politiķi Andri Šķēli ieradās lidostā Rīga, un pēc tam abi kopā bija redzami arī, dodoties uz iekāpšanu lidmašīnā uz Minsku. Pietiek no neoficiāliem avotiem zināms, ka Šķēle sava biznesa interesēs izmanto Roņa amatpersonas statusu, taču abu kontakti ciešāki kļuvuši tieši pēdējā laikā, kad tiek runāts par līdzšinējā prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes atgriešanos Saeimas priekšsēdētāja postenī un iespējamu Roņa nonākšanu līdzšinējā Daudzes amatā.
"Par laika apstākļiem, par investīcijām. Atvainojiet, ļaujiet man atgriezties pie sarunām," tik izcili nerunīgs bija Valsts prezidenta padomnieks un bijušais satiksmes ministrs Ronis, kad Pietiek viņam apjautājās - par ko tad viņš īsti, sēžot biznesa lounge zonā, tik aizrautīgi pārspriež ar Šķēli. Savukārt no Šķēles neizdevās saņemt pat tik lakonisku atbildi.
Lai gan Ronis, kā šķita, vēlējās radīt iespaidu, ka ar Šķēli saticies nejauši, viņi abi plecu pie pleca devās uz iekāpšanu reisā uz Minsku. Kā pēc tam noskaidroja Pietiek, abi kopā ieradušies jau lidostā, kur arī kopā pavadījuši nepilnu stundu, kas bija jāgaida līdz lidojumam uz Baltkrievijas galvaspilsētu.
Vieni Pietiek avoti otrdien izteica versiju, ka Ronis ar Šķēli satuvinājušies tieši pēdējā laikā un īpaša tuvība viņu starpā radusies pēc tam, kad sākušās runas par pašreizējā prezidenta Bērziņa kancelejas vadītāja Daudzes iespējamu kandidēšanu uz Saeimas priekšsēdētāja posteni, ko Solvita Āboltiņa 12. Saeimā vairs pat necer ieņemt.
Taču šī versija neizskaidro abu kopīgu došanos uz Minsku, un cits avots prezidenta kancelejā Pietiek atklāja, ka Šķēle izmantojot Roņa kā bijušā satiksmes ministra un diplomāta, tagad Valsts prezidenta padomnieka statusu, lai raitāk ritētu biznesa sarunas Minskā par atsevišķu ekspremjeram piederošu aktīvu pārdošanu baltkrieviem.
"Tādā valstī kā Baltkrievija nevienas biznesa sarunas nav iedomājamas bez valsts amatpersonu klātbūtnes, Pietiek skaidroja par Šķēles biznesa sarunām informēts avots. Jāpiebilst, ka Ronis, būdams satiksmes ministrs, iedibināja ciešus kontaktus ar Baltkrievijas politisko un saimniecisko eliti.
Interesanti, ka Ronis uz Minsku devās Valsts prezidenta padomnieka statusā, - brauciens notiek Roņa darba laikā, un Bērziņa preses pārstāve Līga Krapāne Pietiek apliecināja, ka Ronis nekādā atvaļinājumā neesot devies. Kādā sakarā viņš lidostā redzams, dodoties uz Minsku kopā ar Šķēli, - tas, pēc prezidenta preses pārstāves ieskata, esot prasāms pašam Ronim.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
