Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai
Foto

Pretrunīgā Vispasaules diena

Arturs Priedītis
18.05.2018.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja turpinātu iznākt starptautiskajā komunistiskajā kustībā slavenais latviešu laikraksts „Cīņa”, tad maijā kāda numura ievadraksta pirmais teikums skanētu šādi: „Visa progresīvā cilvēce 21.maijā atzīmē Vispasaules dienu „Kultūru daudzveidība dialogam un attīstībai”.”*

Komunistiskā kustība ir nomainīta ar dzīves baudīšanas un naudas pelnīšanas kustību. „Cīņa” vairs neiznāk. Taču progresīvā cilvēce ir saglabājusies. Kāda daļa no tās ir sastopama arī Latvijā. Pie mums par godu minētajai Vispasaules dienai (to atzīmē no 2006.g.) organizē nopietnus pasākumus ne tikai Rīgā, bet arī pārējās Latvijā pagaidām apdzīvotajās vietās.

Rīgā 2006.gadā iznāca grāmata „Kultūru dialogs: interkulturālās komunikācijas vēsture un teorija”. Rietumu civilizācijā tolaik neizdevās iegūt informāciju vēl par kādu citu speciāli kultūru dialogam veltītu zinātnisko grāmatu. Mūsu grāmata bija pirmā izvērstā saruna par moderno tēmu – kultūru dialogs.

Nākas vienīgi jautāt, vai nopietnie pasākumi, kā arī kultūru dialogam veltītās zinātniskās publikācijas reāli kliedē Latvijas divkopienu sabiedrību un ierobežo jauno karstgalvju ebreju, krievu, musulmaņu lamāšanu internetā? Vai kultūru daudzveidība tiek uztverta kā bagātība un cienījama parādība jeb tā ir tikai skaists iegansts sadalīt naudiņu? Vai uz svešām kultūrām un svešām tautām sabiedrība masveidā sāk lūkoties ar inteliģentu iecietību?

Centienos humāni deklaratīvā formā normalizēt starpkulturālās attiecības diemžēl nav izdevies izvairīties no būtiskas pretrunas. Tai ir veltīta šī eseja.

Cilvēces ļaundaru (īpaši nacistu) XX gadsimtā pastrādātie briesmu darbi labas gribas cilvēkiem lika attiecīgi reaģēt planetārā mērogā. II Pasaules karš lika izdomāt un pielietot jaunu jēdzienu – noziegums pret cilvēci. Šo jēdzienu pirmo reizi formulēja Nirnbergas procesā. II Pasaules karš stimulēja pieņemt Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (VCTD). To ANO pieņēma 1948.gadā.

II Pasaules karš un īpaši holokausts pamudināja izstrādāt un plaši propagandēt kultūru relatīvisma koncepciju. Par to Rietumos bija sakāpināta ideoloģiskā un zinātniskā interese 50.gados. Savukārt XX gadsimta nogalē sākās multikulturālisma un kultūru dialoga ēra.

  Labu vēloties, neapzināti ieviesās nepārvarama pretruna starp kultūru relatīvisma koncepciju un VCTD. Šī pretruna joprojām saglabājas. Par to liecina, piemēram, Vispārējā deklarācija par kultūru daudzveidību (2001), Konvencija par kultūru daudzveidību (2005), kā arī Rietumu speciālistu mēģinājumi pārvarēt pretrunu. Tādi mēģinājumi ir regulāri sastopami.

Kultūru relatīvisma koncepcija nosaka, ka katra kultūra ir unikāla izpausme, un katru kultūru ir jāvērtē saskaņā ar tās atbilstību attiecīgās tautas vajadzībām. Kultūru drīkst kritiski vērtēt tikai tās autori. Tikai latvieši drīkst kritiski vērtēt latviešu kultūru. Nevienam nav morālās tiesības apšaubīt latviešu kultūras vērtību. Kultūru relatīvisma koncepcijas pamatā ir kultūru plurālisma ideja. Respektīvi, uz Zemes ir unikālu kultūru daudzveidība.

Ja kultūru relatīvisma koncepcija dievina plurālismu (daudzveidību), tad VCTD dievina universālismu (vienādību). Starp daudzveidību un vienādību ir radusies nepārvarama pretruna. Pretrunu izraisa no vienas puses VCTD sludinātais cilvēciskais universālisms, bet no otras puses kultūru relatīvisma koncepcijas sludinātais kultūru plurālisms. Reāli kultūru atšķirības nosaka cilvēciskās atšķirības. Unikālu kultūru spēj radīt tikai savā ziņā unikāli cilvēki, kuru identitāte atšķiras no citu cilvēku identitātes. VCTD neņem vērā cilvēku identisko atšķirību un spēju radīt unikālu kultūru.

VCTD 1.pants nosaka: „Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir dots saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.”

Ļoti viegli apstrīdēt pirmajā teikumā teikto. Katram saprotams, ka viena situācija ir tad, ja cilvēks, pieņemsim, piedzimst Anglijas karalienes mazdēla ģimenē. Pavisam cita situācija ir tad, ja cilvēks piedzimst, atkal pieņemsim, Latvijas bezdarbnieka un potenciālā „bomža” ģimenē. Atšķirības nosaka genotips un kultūra. Nav ne mazāko šaubu par „vienlīdzīgi cieņā” nerealitāti. Latvijas bezdarbnieka un potenciālā „bomža” jaundzimušais nesastaps tādu „cieņu” kādu 2018.gada aprīlī sastapa Anglijas karalienes mazdēla jaundzimušais: „Jāatzīmē, ka jau aptuveni divas nedēļas pirms dzemdībām pie slimnīcas sāka pulcēties karaliskās ģimenes fani, kuri, nodrošinājušies ar plakātiem, suvenīriem un atribūtiem Lielbritānijas karoga krāsās, nakšņoja teltīs un nepacietīgi gaidīja lielo brīdi.”

VCTD tekstā neko būtisku neizsaka „sirdsapziņa” (Hitleram arī bija sirdsapziņa; Arājam arī bija sirdsapziņa). VCTD teksta uzmetumā bija runa tikai par „saprātu”. VCTD redkolēģijas Ķīnas pārstāvis ieteica papildināt cilvēka raksturojumu, jo nepietiek tikai ar „saprātu”. Viņš ieteica ķīniešu valodā jēdzienu, kas tika pārtulkots kā „sirdsapziņa”. Jēdzienu nepareizi pārtulkoja. Ķīniešu valodā jēdziens apzīmē morālo apziņu konfuciānisma garā. Tā ir apziņa, kura atzīst atšķirīgā svarīgumu. Tātad ķīnietis ieteica norādīt, ka cilvēkam ir dots saprāts un dota spēja cienīt atšķirīgo; proti, cilvēks jau no dzimšanas atzīst citādo, svešo, atšķirīgo.

Universālisms un plurālisms ir nesavienojamas nostādnes. Viskritiskākā attieksme ir pret VCTD. Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas universālisms pārvēršas imperiālismā, noliedzot kultūru savdabību. 

VCTD neņem vērā, ka katrā kultūrā ir sava izpratne par cilvēku. Izpratne sintezējas no attiecīgās kultūras faktoriem – reliģiskā, politiskā, ideoloģiskā, vēsturiskā, morāli tikumiskā, etnosa tradīciju un paražu faktora. Tā rezultātā katrā kultūrā ir specifiska attieksme pret cilvēktiesībām, kas balstās uz noteiktu izpratni par cilvēka pienākumiem, viņa atbildību par savu rīcību un, protams, balstās uz viņa tiesībām ģimenes, cilts, klana, tautas, nācijas, valsts, reliģiskās, politiskās, profesionālās dzīves kontekstā. Diskurss par vienādu cilvēktiesību ieviešanu visai cilvēcei ir pašapmāns. Tas, kas vieniem būs cilvēktiesību pārkāpums, citiem nebūs cilvēktiesību pārkāpums, bet būs normāla attieksme pret cilvēka neadekvāto rīcību. VCTD to neņem vērā.

Saprotams, vajadzīgas ir abas ideoloģijas. Vajadzīga gan cilvēktiesību ideoloģija, gan kultūru relatīvisma ideoloģija. Par to liecina mūsdienu pasaules drūmākie trendi – migrācija, kari, terorisms, civilizāciju konflikti, etniskie un reliģiskie konflikti. Vienīgi nav saprotams, kā pārvarēt pretrunu starp abām ideoloģijām. Šī pretruna traucē, piemēram, multikulturālisma perspektīvām. Ne reti šo pretrunu demagoģiski izmanto politiskajā retorikā. Cilvēktiesību realizācijā izpaužas dubultie standarti.

Speciālajā literatūrā sastopami dažādi ieteikumi „plurālisma universalizācijā”. Galvenokārt iesaka realizēt apgaismības projektus, izglītojot ļaužu masas gan par kultūru plurālismu, gan par cilvēka dabu un tiesībām.

Slikta attieksme pret svešām kultūrām ir plaši izplatīta parādība. Tā tas ir bijis agrāk. Tā tas ir tagad un būs arī turpmāk.

Sliktās attieksmes cēlonis ir sliktā attieksme pret savu kultūru. Tas izklausās neticami. Bet tā     ir patiesība. Sliktās attieksmes pārvarēšanas galvenais veids ir savas kultūras izpratne un novērtēšana. Savā kultūrā ir jāspēj saskatīt tās vienreizējību. Jāsāk cienīt savas kultūras vienreizējība. Ja būs savas kultūras vienreizējības cieņa, tad būs arī citu kultūru vienreizējības cieņa. Savas kultūras vienreizējības cieņa ir visefektīvākais veids, tā teikt, kultūru plurālisma sakārtošanā. Cienot savu kultūru, sākam cienīt citas kultūras; sākas kultūru tuvināšanās process - kultūru atšķirību harmonizācija.

Latviešiem savas kultūras vienreizējības saskatīšanu noteikti traucē masveidīgais kulturoloģisko zināšanu trūkums. Ja tas tā nebūtu, tad Vispasaules dienas nosaukums būtu pareizi sastopams. Jēdzienu „kultūra” ļoti daudzi lieto nepareizi. Par kroplajām (naidu stimulējošajām) „sabiedrības integrācijas” programmām vispār negribas atcerēties. Savukārt latviskās identitātes (vienreizējības) konstatēšanu pamatīgi apgrūtina pašu latviešu haotiskā attieksme pret valodu, zemi, valsti, brīvību, nacionālo neatkarību, morāli tikumiskajām normām. Haotiskā attieksme grandiozi mazina latviešu kultūras cieņu ne tikai cittautiešos, bet arī saprātīgajos tautiešos. Tāpēc Vispasaules dienas pasākumos vajadzētu pievērsties savai kultūrai.

* Latviešu valodā interneta tekstos ir aplami rakstīts Vispasaules diena „Kultūras (!?) daudzveidība dialogam un attīstībai”. Patiesībā ir jāraksta „kultūru daudzveidība”, jo runa ir par pasaules kultūru daudzveidību un dialogu starp dažādām pasaules kultūrām un to īpašniekiem – dažādām tautām. Runa nav par vienas kultūras daudzveidību. Pati par sevi ir zināma katras kultūras strukturālā daudzveidība, un ne visai perspektīvi (saprātīgi) būtu strukturālo daudzveidību (proti, kultūras elementāru īpašību) pasludināt par dialoga un attīstības motīvu.

Novērtē šo rakstu:

19
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki ar savām marionetēm grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...