Pretējo politisko spēku saskanīgais un sirsnīgais duets, vai vienkārši – naudas skaņa apvienos jebkuru
Kasīklis29.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bija plānots, ka 2019.gada 23.maijā Ministru kabinetā tiks iesniegts ziņojums par Nacionālo koncertzāli un izvērtējums par potenciālajām tās atrašanās vietām. Tomēr tas netiks darīts un ir pagarināts ziņojuma iesniegšanas termiņš, jo ir parādījies privāts investors, kurš rosina koncertzāli celt Andrejostā.Izrādās, ka zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji - SIA "Privāto aktīvu pārvalde".
Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001. gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". Savukārt "Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem" pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Opā, nezinu, kā šķiet citiem, bet man – ja tuvumā ir Šķēle, tad skaidrs, kurš no šī visa varētu iegūt. Turklāt ar savu parādīšanos vien licis jau valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.
Līdz šim Kultūras ministrija izvērtēja deviņas vietas, kur koncertzāle varētu tikt būvēta, kā līderi izvirzot AB dambi, kur taptu 2006. gadā starptautiskajā koncertzāles metu konkursā uzvarējušais arhitekta Anda Sīļa projekts. Kopumā projekta izmaksas tiek lēstas ap 118 miljoniem eiro, bet koncertzāle varētu būt apmeklētājiem pieejama pēc aptuveni 12 gadiem. Šādai versijai savu atbalstu jau izteikusi Nacionālā Arhitektu padome, Latvijas Arhitektu savienība, kā arī liela daļa Latvijas akadēmiskās mūzikas vides viedokļu līderu.1
Jāatzīmē, ka Kultūras ministrija un Rīgas dome kā reālāko vietu Nacionālās koncertzāles būvniecībai uzskata AB dambi.2 Tik saskanīgi Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un partijas „Saskaņa” (te arī ieskaitāma partija „Gods kalpot Rīgai”) pārstāvju viedoklis nekad nav dzirdēts un šķiet, maigi sakot, pārsteidzošs.
Vai tik tiešām visi tā stāv un krīt par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja un tas ir visekonomiskākais un loģiskākais risinājums, vai tomēr situācija nav tik viennozīmīga?
Protams, ka arī man ir savs viedoklis par koncertzāles būvniecību uz AB dambja, tiesa, vairāk pamatots uz praktisko skatījumu. Tas būtu, koncertzāle nefunkcionē pati no sevis. Tur jāpieved aparatūra un citas ikdienā lietojamas lietas. Arī darbiniekiem kaut kā darbā jānokļūst. Kur tur izvietot automašīnas – zinot vietu dabā, ne mazākās nojautas.
Labi, darbiniekiem varam pateikt, brauc uz darbu ar sabiedrisko, vai domā pats, kā citādāk nokļūt darbā. Bet kā ar koncertzāles apmeklētājiem? Kā viņi tur nokļūs? Ar sabiedrisko – varētu, bet tad es negribu pārvietoties pāri Akmens tiltam dienā, kad koncertzālē notiks koncerti. Domāju, ka tieši tāpat domā lielākais vairums iedzīvotāju.
Tālāk: nedod, dies, notiek kāda ķibele. Piekļuve tur tad būtu tikai pa vienu ceļu. Ja vēl paņemam pūļa faktoru ekstremālās situācijās – bojāgājušie no sabradāšanas pūlī garantēti. Interesants būtu skats, kuru nevēlos piedzīvot – pa vienu ceļu cilvēku pūļi cenšas doties no, bet glābēji - uz koncertzāli. Vēl viens aspekts – to dambi vajadzēs tak paplašināt un nostiprināt. Tas vien jau izmaksas sadārdzinās.
Labi, tas mans, nespeciālista, viedoklis, bet ko saka speciālisti? Nekas cits neatliek kā pārskatīt dažādus rakstus par šo jautājumu. Daudz nebija jāmeklē.
Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRAA) vadošie mācībspēki nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā kritizē Kultūras ministrijas (KM) izvēlēto nacionālās koncertzāles atrašanās vietu uz AB dambja.3 Ar atklātajām vēstulēm var iepazīties šeit:https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_atklata_vestule_lraa_3b.pdf un šeit: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-vadosie-arhitekturas-macibspeki-atklata-vestule-valdibai-kritize-kulturas-ministrijas-izveleto-koncertzales-atrasanas-vietu.
Papildus izrādās, ka ne tikai par vietu, bet arī par izpildījumu ir izskanējusi kritika. Proti, lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.4
Koncertzāle ar mazāk nekā 2000 vietām neizklausās īsti nopietni, īpaši, ja, piemēram, „Liepājas dzintara” un „Gora” lielajā zālē ir 1000 sēdvietas. Ja jau koncertzāles atbalstītāji uzskata, ka koncertzāle ļoti nepieciešama, bet vienlaikus prognozē, ka vairāk par 2000 skatītāju nebūs, vai tad nesanāk, ka nu nav pārāk liels pieprasījums.
Tiesa, pašlaik arēnā „Rīga” notiekošie koncerti un apmeklētāju skaits liecina par pretējo. Jebšu – pat izteiktiem lobētājiem ir skaidrs, ka lielāku celtni uz AB dambja uzcelt nevar, tamdēļ arī noteica, ka būs tikai 2000 sēdvietas.
Labi, īsais rezumē – vadoši arhitekti pasaka, ka vieta nav pareiza, viedoklis, ka tas, ko plānojam celt, vispār nav pārdomāts un neder, netiek ņemts vērā, bet rullējam tālāk. Tamdēļ nāk prātā jautājums, kā ar izmaksām?
Koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s „Swedbank” ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro.
Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas.5 Jāatzīmē, ka šīs bija 2006.gada izmaksas, tātad kādu laiciņu atpakaļ. Savukārt tagad aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 118 miljoniem eiro. Tiesa, zinot nacionālās īpatnības, iepriekš minētā summa noteikti realitātē palielinātos, turklāt būtiski.
Saprotams, ka salīdzinot, kā paaugstinājušās dažādas izmaksas no 2006.gada, šobrīd summai ir jābūt lielākai, BET vai starpībai ir jābūt tik lielai? Varbūt starpību veido tas, ka 2006.gadā izmaksas aprēķināja Vācijas speciālisti, bet šībrīža – mūsējie?
Neslēpšu, Latvijā ir vērojama tendence kaut ko sadārdzināt. Ja jau sadārdzināt, tad kādam vai kādiem tas ir izdevīgi.
Pētot šo jautājumu, uzdūros vecākiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, un nākas vien secināt, ka izmaksas koncertzāles celtniecībai uz AB dambja jau ir bijušas, proti, 2008.gadā bija noslēgts līgums ar biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Līgums bija par 6,77 miljonus latu bez pievienotās vērtības nodokļa.6 Paskatot Lursoft datos redzams, ka SIA “AB.SZK” viens no valdes locekļiem ir Sīlis Andis, viņš arī dalībnieks ar vislielāko daļu.
No 2005. līdz 2009.gada Andis Sīlis bija arī cieši saistīts ar Latvijas Arhitektu savienību. Tādējādi nav pārsteigums, ka Latvijas Arhitektu savienība atbalsta būvniecību uz AB dambja.
Tomēr - kā skaidrot šoreiz tik netipisko RD un Kultūras ministrijas saskanīgo dziedājumu. Atgādinot, kā RD vada partija „Saskaņa” un GKR, bet Kultūras ministriju - Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Līdz šim šie politiskie spēki visu laiku bija izteiktās pretējās pozīcijās neatkarīgi no tā, kāds jautājums tika skatīts.
Sen zināms, ka jebkurš izņēmums no vispārēji ierastā rada daudz jautājumus. Tā arī šoreiz.
Domāju, ka laiks noteikti parādīs, vai dueta dziedājums saistīts ar kādām cilvēciskām un personīgām simpātijām starp viena vai otra politiskā spēka politiķiem vai šoreiz vienkārši sakrita materiālās intereses. Ideoloģija ir viena lieta, bet naudiņa patīk visiem.
Laiks rādīs. Galvenais, tagad piefiksējam šo faktu, un pēc kāda laiciņa viss nostāsies savās vietās. Maskas krīt agri vai vēlu, bet krīt.
P.S. Kādēļ tieši pašreiz ir uzradies privātais investors Šķēles veidolā? Vai ir sapratis, ka Andrejostas infrastruktūras sakārtošana ir jāveic sadarbībā ar KM un RD, lai pēcāk varētu attīstīt savas ekskluzīvo dzīvokļu celtniecības ieceres? Kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem? Tāpat arī galvenā AB dambja lobiste Dace Melbārde ir izkarojusi sev siltu vietiņu EP, kur no Briseles plašumiem varēs aktīvi tālāk lobēt! Interesanti, vai arī nākamais NA KM vadītājs turpinās Daces iesākto?
1https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/nacionalo-koncertzali-varetu-ari-buvet-andrejosta-uzradies-privatais-investors.d?id=51120577
2https://www.tvnet.lv/6559762/par-piemerotako-nacionalas-koncertzales-buvniecibas-vietu-tomer-uzskata-ab-dambi
3https://jauns.lv/raksts/zinas/331743-arhitekturas-specialisti-kritize-ieceri-nacionalo-koncertzali-buvet-uz-ab-dambja
4https://www.tvnet.lv/6568453/diskusija-par-nacionalo-koncertzali-eksperti-aicina-pardomat-tas-telpu-pielietojamibu
5https://www.tvnet.lv/4774662/koncertzali-buves-uz-saubiga-ab-dambja
6https://www.tvnet.lv/5636283/izbeigts-ligums-par-rigas-koncertzales-buvprojekta-izstradi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
