Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām: kāpēc es izstājos no partijas “Latvijas attīstībai”
Māris Mičerevskis, Rīgas domes deputāts05.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ejot politikā, es neloloju lielas cerības, ka viss būs godīgi un labi. Taču es arī negaidīju, ka var būt tik totāla savu interešu stādīšana augstāk par valsts un tautas interesēm. Sevišķi šajā Covid 19 izraisītās krīzes laikā.
Politiskās spēles un biznesa intereses pāri cilvēku dzīvībām. Man tas nav pieņemami. Tas arī man lika izšķirties par šo grūto lēmumu. Esmu nolēmis izstāties no partijas Latvijas attīstībai, jo nevaru un negribu būt sastāvdaļa organizācijai, kas jebkurā brīdī domā tikai par politiskajām spēlēm, intrigām un privātu interešu bīdīšanu.
Jā, partijā ir ļoti daudzi labi un dedzīgi godīgi biedri, kuri partijā iestājās līdzīgi kā es, ideālu vadīti. Taču jau gadiem ilgi šie cilvēki tiek vazāti aiz deguna, un aiz šķietamajiem kopīgi izraudzītajiem ideāliem tiek maskētas biznesa intereses. Šie ideālisti, godīgie partijas biedri tiek izmantoti tikai kā izkārtne uzņēmumam, lai to varētu saukt par partiju.
Par šo soli – izstāties no partijas – es domāju jau kādu laiku, tāpēc vairs nekandidēju uz partijas valdi, kurā biju vairākus gadus. Un šajos gados es sapratu, ka caur valdi nekas nav panākams. Šodien, redzot, ka krīzes laikā partijas Attīstībai/Par valdes locekļi un partijas ietekmīgākie cilvēki nāk klajā ar viena cilvēka rakstītu paziņojumu, lai aizstāvētu neveiksmīgi strādājošu ministri, pretī ietirgojot papildu ietekmi šim vienam cilvēkam, esmu pieņēmis lēmumu, ka nevaru vairs būt šādas organizācijas biedrs.
Izstājoties no partijas Latvijas attīstībai, es joprojām palieku Rīgas domes deputāts, lai turētu vēlētājiem dotos solījumus. Es turpinu atbalstīt Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kuram es uzticos. Un man ir īpaši svarīgi, lai tiktu īstenoti mūsu kopīgie plāni, lai mainītu Rīgu uz labo pusi, nevis, lai izmantotu Rīgu tam, lai atsevišķi cilvēki uz mūsu pilsētas rēķina varētu iedzīvoties.
Es saprotu, ka politika ir darbs komandā un bieži nepieciešams izdarīt kompromisus. Taču šiem kompromisiem kopīgajam darbam, par kuru visi tik daudz runā, ir jābūt tautas, pilsētas un valsts labā, nevis atsevišķu partijai pietuvinātu cilvēku labā. Ar savu soli es aicinu arī cilvēkus citās partijās vairāk darboties pēc savas sirdsapziņas, nevis pakļauties atsevišķu ietekmīgu kardinālu politiskajām spēlēm.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
