Politikas kuluāros pieļauj pārkārtojumus valdībā

To, ka valdība pēc nākamā gada budžeta konsolidācijas un iepriekšējos mēnešos pieņemtiem nepopulārajiem lēmumiem varētu „nolaist tvaiku”, veicot izmaiņas tās sastāvā, pieļauj arī politiskie stratēģi Vienotībā. Premjera partijai gan pastāv risks, ka Lemberga zaļie zemnieki uz šādiem pārkārtojumiem ietu ar savu „vēlmju sarakstu”, vēloties savā kontrolē gan Ekonomikas ministriju, gan iekšlietas un tieslietas. Vienotībai šāda ultimāta priekšā būtu maz iespēju ko ietekmēt, īpaši ņemot vērā, ka Lembergs pie šāda scenārija, visticamāk, pat vēlētos, lai premjera amatu saglabā Dombrovskis.

„Kamēr šī ir Valda Dombrovska valdība, Vienotība norīs visas zaļo prasības. Nezinu, kurā brīdī tas pazemojums būs tik liels, lai runātu ar Saskaņu,” Pietiek atzina kāds Vienotības pārstāvis, kura viedoklī ieklausās. Daudz kas būšot atkarīgs arī no tā, kā turpmākajos mēnešos attīstīsies ZZS un Vienotības attiecības koalīcijā. Saskaņas centra nonākšanu koalīcijā šis scenārijs neparedz.

Šādām pārmaiņām labvēlīgu fonu rada Latvijas faktu sabiedriskās domas mērījumi janvārī un februārī, kas rāda, ka no visiem Dombrovska valdības locekļiem pozitīvs reitings ir tikai pašam premjeram un vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (ZZS). Vienotības pārstāvji cer, ka drīzumā, kad iedzīvotāji beigs saņemt apkures rēķinus, spiediens uz valdību atslābs. Izskan arī optimistiskas prognozes, ka nākamā gada budžetā nebūs jākonsolidē plānotie 200 miljoni latu, bet pie labākā scenārija pat mazāk par 100 miljoniem.

Pirmo reizi pavisam konkrētas versijas par tuvākajos mēnešos iespējamām pārmaiņām Valda Dombrovska valdībā izskanēja pagājušajā nedēļā saistībā ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) demisiju. Tās datums atlikts uz 6. jūniju – laiku, kad jābūt pieņemtiem šā gada valsts budžeta grozījumiem un arī notikušām Valsts prezidenta vēlēšanām. Piecu dienu laikā, kurās Jaunais laiks un Vienotība domāja, kā izkļūt no situācijas ar Mūrnieces demisiju, izskanēja versija, ka Vienotība varētu „apmainīties” ar ZZS ministru portfeļiem, atdodot zaļajiem zemniekiem iekšlietas, pretī paņemot izglītības sfēru, kurā nepieciešamas reformas. Neoficiāli tas tiek paturēts prātā, arī gaidot 6. Jūniju, ja ar ZZS tobrīd neizdodas vienoties par koalīcijas partnerim pieņemamu iekšlietu ministra kandidātu (zināms, ka zaļie zemnieki atbalsta Mūrnieci).

Jāņem arī vērā, ka Lembergs var negribēt izlaist no rokām Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), jo tā, lai arī problemātiska nepieciešamo reformu dēļ, tomēr ir saistīta ar Eiropas Savienības nozīmīga finansējuma apguvi. Arī Vienotībā IeM un IZM „maiņai” jūtama opozīcija, kas nevēlas pieļaut ZZS faktiskā līdera Lemberga kontroli pār IeM. Lai no tā izvairītos, vēl minēts variants, ka zem reformu lozunga notiek abu Vienotības pārziņā esošo ministriju – Tieslietu ministrijas un IeM – apvienošana, lēmumus pieņemot līdz 6. jūnijam, bet faktisko reorganizāciju īstenojot vēlāk. Šādi ministriju pārdales scenāriji reformu vārdā saskan ar ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) Pietiek teikto, ka „šai valdībai no griezējiem jākļūst par reformatoriem”. Bet tam nepieciešams reformu plāns un premjera uzstājība.

Patlaban, kad ZZS, kuras pārziņā ir tās nozares, kurās reformu rezultātā var iegūt ilgstošu finanšu efektu - labklājība, izglītība un veselība -, pretojas pārkārtojumiem, pret to balsi pacēlis vienīgi finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Nesenajā koalīcijas padomes sēdē, kad ZZS uzstājuši uz priekšlikumiem budžeta konsolidācijai, kuri nenestu vēlamo efektu, Vienotības pārstāvji no Dombrovska gaidījuši stingrāku valodu, taču tā vietā pozīcija bija jānotur Solvitai Āboltiņai, Pietiek stāstīja klāt bijušie.

Vienotība uz ceturtdien Saeimā gaidāmo balsojumu par Tiesībsargu raugās ar aizdomām, ka ZZS un Saskaņas centrs (SC) vienojušies par atbalstu mazpazīstamam kandidātam Jurim Jansonam, pieļaujot, ka tas varētu iecementēt ZZS un SC sadarbību. Tomēr ticamu prognožu par SC drīzu iesaisti valdībā kopā ar ZZS nav. SC līderis Saeimā Jānis Urbanovičs par šādiem scenārijiem neko nezinot. Viņš Pietiek uzsvēra, ka Dombrovska valdībai „nekas nedraud līdz nākamā gada beigām”, kad „daudzās pierēs atvērsies acis”.

Tiesa, Tiesībsarga vēlēšanu nozīmi Urbanovičs nenoliedz, to Pietiek nodēvējot par „uzticības balsojumu”. „Tiem, kas šmauksies ar balsīm, tālāk būs grūti rēķināties ar Saskaņas centru,” brīdina politiķis. Pēdējās nedēļas pirms balsojuma Saeimas kuluāros bija dzirdamas baumas, ka visi ZZS deputāti aizklātajā balsojumā varētu par Jansonu nenobalsot vai kāds varētu nepiedalīties balsojumā. ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis Pietiek, pašpārliecināti smaidot, uzsvēra, ka ir drošs par katru balsi. Pat, ja SC un ZZS izmēģinājuma balsojums pirms Valsts prezidenta vēlēšanām izdotos, abu politisko spēku vienošanās arī par nākamo prezidentu var nenovest pie SC tūlītējas iesaistīšanas valdībā. Izskan versijas, ka šāda valdība tiek taupīta līdz brīdim, kad sabiedrības uzticības kredītu būs izsmēlusi šī un, iespējams, arī Dombrovska trešā valdība.

Novērtē šo rakstu: