Politikas heteronomija

Bet kurš tad vēl nezina, ka latviešu utīm pirmajā vietā ir nauda un kaut kāda politikā latviešu utīm nav vajadzīga.

Atbildēt

Izlasi G. Valdmaņa grāmatu Starp dzirnakmeņiem. Zvīņas no acīm nokritīs.

Atbildēt

»

Kapitāls,
oligarhi,
valdība,ierēdņi,
propaganda,
baznīca,
elektorāts.
Tā nu ir tā demokrātijas piramīda.
Kas ietekmē spēcīgāk valdību , elektorāts vai oligarhi ar ,,stipendijām?

Atbildēt

... praktisks aprēķins, materiālā ieinteresētība, ambīcijas, varas kāre..
Tās visas ir deģenerātu iegribas.

Atbildēt

»

tā atsaucas.

Atbildēt

Sasaucas ar šo: http://www.pietiek.com/raksti/konservativisma_libertinistiska_karikatura

Atbildēt

tikko izsolē pārdeva savu auto Lambirgini par 715 000 €.

Atbildēt

Cionisti caur CIP un KGB - Krievijas FSB, kuri vada SAB un DP, realizē cionistu politiku Latvijā. Oligarhija ir tikai viens no līdzekļiem, kā valsti pakļaut ar parādiem, to oligarhiem izzogot. G. Valdmaņa, 6. Saeimas deputāta grāmata, ko šodien lasa uz izķeršanu, atklāj, kā Saeimas prezidijs manipulē ar Saeimas balsojumiem, lai pieņemtu latviešu tautai nelabvēlīgu likumdošanu, tostarp nemitīgi grozot jau spēkā esošo likumdošanu, liekot dzīvot haosa apstākļos. Politiku LV realizē SAB ar pielaides došanu valsts noslēpumiem, Saeimas prezidijs un MK.

Atbildēt

Var jau skaisti izrunāties par morāli, taču tad, kad visu nosaka nauda un tās daudzums atsevišķu indivīdu kabatās - par morāli runāt vajadzētu gan atturēties. Tad stājas spēkā, tā saucamās, juridiskās koncepsijas, vai sacīsim vienkāršāk, lielāki vai mazāki meli, kuri, atkarībā no ziedotās naudas daudzuma, tiek pieņemti vai arī noraidīti. Un netiek nekas sakarīgs pieņemts tautas un valsts labā, bet gan tikai atsevišķu subjektu grupai izdevīgākais.

Atbildēt

Idiota priedīša kārtējie murgi.

Atbildēt

Iznīcinot latviešu nāciju politiku definē kā kompromisu mākslu.

Šo murgu ideju cionistu interesēs viņš izplata no masonu ložas, kurā ir kā slepenais cionistu atzītais. Te viņš ar aubi ir cionistu mošejā, te TV raidījumos sniedz "savas atziņas" par aktuālo LV politikā. Cionistu uzdevumā bauda gudro privilēģijas, latviešu tautu dzenot postā un izmisumā. Valsti viņš ar Godmani un Parex glābšanu iedzina parādos. Sevi savā grāmatā ataino kā smalku estētu un aristokrātu.

Īstā politikas definīcija ir māksla panākt vēlamo. Latviešu politiķu uzdevums ir politikā panākt vēlamo latviešu tautai. Jau 28 gadus LV politika ir galēji nelabvēlīga latviešu tautai.

Atbildēt

Pseidopolitika, pseidomāksla. Eirovīzijas uzvaras gājiens.

Atbildēt

Jau sen vajadzēja pateikt, ka mežoņiem un neattīstītai tautai nevar nekas būt īsts kā citiem.

Atbildēt

Politikas atribūti
Politikas būtiskas, nepieciešamas, substancionālas īpašības (atribūti) ir politikas identitāte un politikas suverenitāte. Bez šīm īpašībām politika nav iespējama. Politiskā identitāte norāda uz attiecīgās politikas sevišķumu, oriģinalitāti, savdabību. Bez tā politika nav politika, bet gan ir kaut kāda atgremošana, simulēšana, bezmērķība, nenoteiktība u.tml. Politiskās identitātes veidošana ir apzināts un speciāli organizēts process. Politiskās identitātes sākums ir pašnoteikšanās: nosakot, kas politika vēlas būt, uz kādiem pamatiem tā sevi būvē un ko tā vēlas sasniegt. Politikas identitātes veidošanas procesā ietilpst nepieciešamība noskaidrot, kas būs attiecīgās politikas piekritēju uzticības un kolektīvās apvienošanās (piem., elektorāta balsojuma) iemesls. Vai tā būs kāda atsevišķa ideja jeb ideju kopa, koncepcija, mācība jeb apvienošanās iemesls būs komplekss – vienots parādību kopums, veselums, sistēma, kuru veido idejiskā pozīcija pluss noteikti sociāli politiskie mērķi. Politiskā identitāte ir jāveido tā, lai tā būtu zināms pievilkšanas subjekts, vairāk vai mazāk masveidīgi attiecīgajai politikai piesaistot cilvēkus. Veidojot politisko identitāti, noteikti ir jāņem vērā un jāprognozē tie momenti, kuri var būt identitātes patoloģijas iegansts, jau pašā sākumā cilvēkos izraisot neapmierinātību, attiecīgās politikas ignorēšanu, neuzticību dotajai politiskajai identitātei. Sociumam piedāvātā politiskā identitāte vienmēr ir netiešs socioloģiskais tests – sociuma intelektuālās attīstības tests, sociuma politiskās apziņas līmeņa tests, sociuma politiskās uzvedības adekvātuma tests. Politiskajā identitātē noteikti ietilpst attieksme pret politisko suverenitāti. Proti, attiecīgās politikas velme būt vai nebūt idejiski un praktiski patstāvīgai, idejiski un praktiski neatkarīgai. Politikas severenitāte ir viens no galvenajiem garantiem attiecīgās politikas reputācijai – pozitīvam novērtējumam ļaužu apziņā.

Atbildēt

Praidītis raksta tik nebaudāmi, ka jau pēc otrās rindkopas domas aizklīst tālumā. Nez, kāda ir viņa pamatizglītība? Grafomāniju, šķiet, nekur nemāca.

Atbildēt

Te visi runā vienu un to pašu, pieminot morāli. Tā. Bez morāles nevar būst nekas labs, tīrs un gaišs. Gudri runā. Kādi termini! Cits par citu smalkāks. Gandrīz, lasot Jūsu teksti, domāju tulīt pateiks! Bet nekā!

Kas ir morāle? Tā nav cēlonis. Un nevar arī būt. Morāle ir novērtējums, nevis vērtība, bez kā nevar iztikt un pat attīstīties. Morāles, moralitātes skala - no novērtējuma cildena morāle līdz zemiskai amoralitātei. Kā redzams, morāli, moralizāciju veic sāsta beigās, novērtējot stāsta- novērtējuma būtību. Morāle no sava satura pāriet formā un atgriežas savā satuā, bet nav cēlonis un nevar būt. Jo katram sava morāle. Nelietim kā Priedītim neskaitās amorāli visā vainot perestroiku, kas " dzemdēja noziedzīgo oligarhiju". Pat šis A. P. vēstījums neatbilst klasiskajai Rietumu interpretācijai par pasaules civilizācijām un to vēsturi.

Atbildēt

Retorisks raksts.Gan,gan politikā,morālē,var teikt,darbojās savienoto trauku princips.Tā kā diez vai ir no kā pamācīties.Citi laiki.

Atbildēt

Bēdīgi, bet tā nu tas ir. Morāle jau kļūst par svešvārdu , it īpaši tajās aprindās, kuras sevi dēvē par politiķiem. Traģiski, ka kļūst acīmredzamas kaut kādas reakcionāras tendences, kurām nav nekāda sakara ar konservatīvo ideoloģiju. Nesaprotu, kāpēc morāles zaudējumā tiek vainots liberālisms.Skandināvu valstīm raksturīgs sociāli atbildīgs liberālisms. Vai pseidokonservatīvie nopietni uzskata, ka tajās valstīs politiķiem un pilsoņiem nav morālās apziņas ?

Atbildēt

Morāles diktatūra
Mūsdienu Rietumu sabiedrības vispārējā negatīvā morālā transformācija enerģiski atgādina par to, ko var dēvēt par morāles diktatūru. Proti, morāles fundamentālo un ģenerējošo lomu jebkurā cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Citiem vārdiem sakot, morāle nosaka jebkuras esamības formas izcelsmi un morāle apvij jebkuras esamības formas praktisko gaitu. Bez morāles nekas nenotiek. Bet galvenais - morāle nosaka kvalitāti. Arī jebkuras antropoloģiskās identitātes kvalitāti. Ja pietrūkst skaidras un cēlas morāles, tad laba kvalitāte nav gaidāma. Morāles diktatūra ir universāla. Morāles diktatūra pastāv ne tikai tad, ja valda augsts morālais līmenis, bet pastāv arī tad, ja valda amorāliskums. Piemēram, liberālisms ir laba un vajadzīga idejiskā nostādne, bet tikai savienībā ar dziļu tikumiskumu un augsti attīstītu morālo apziņu. Ādama Smita tirgus „neredzamā roka” bija ne tikai „biznesa roka”, bet arī „morālā roka”. Tā nebija amorāla, alkātīga, nekaunīga, sociāli bezatbildīga „roka”. Ekonomiskā politika var būt sekmīga vienīgi tad, ja tai ir stingri morālie pamati, kā tas mūsdienās ir Vācijā, Japānā, ASV, Ķīnā. Savukārt Krievijas, Latvijas ekonomiskā politika ir „elites” tumsonības, mežonības, amorālisma, netikumības iemiesojums. Arī ideoloģija bez morāles neko pozītīvu nedod. Ideoloģija bez morāles veicina sociālo darvinismu, sociālo noslāņošanos bagātajos un nabagos, veicina visu to riebīgo, ar ko tiekamies mūsdienu eiropeīdu sabiedrībā.

Atbildēt

ko jaunu autors gribējis pavēstīt.

Tukšas, neatbilstošas īstenībai interpretācijas. Neviena jēdzīga piemēra. Īsta haltūra.

Ja gribēja iesmelties šai tēmā, nepietiek moralizēt par morāli, nepieminot politikānisma vēsturi un nevienu politikas definīciju.

Haltūra. Es par šo haltūru nemaksātu Pietiek vietā ne centa.

Atbildēt