Policija trīs gadus "vāc pierādījumu kopumu" "Tele2" maksātnespējas pieprasīšanas lietā
PIETIEK24.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija jau ceturto gadu nodarbojas ar "pierādījumu kopuma vākšanu" sakaru operatora Tele2 maksātnespējas pieprasītāju lietā, - tā liecina policijas oficiālais skaidrojums šajā pirms trim gadiem skaļajā lietā, kas acīmredzami tika sākta pēc cietušo pārstāvju uzstājīga "lūguma".
Pietiek jau informējis, ka 2012. gada beigās sakaru operators Tele2 kopā ar uzņēmuma advokātu Agri Bitānu publiski un skaļi pauda sašutumu par SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesa, kas saistībā ar mobilo sakaru uzņēmuma neatmaksātu 45 000 latu parādu bija pieprasījusi Tele2 maksātnespējas atzīšanu.
Izmantojot dažādas sviras tiesībsargāšanas iestādes, "cietušajiem" pat izdevās panākt kriminālprocesa sākšanu saistībā ar notikušo. Taču tagad, trīs gadus vēlāk, Tele2 klusē par to, ka jau divās instancēs tiesa atzinusi "krāpniecisko" prasību par pamatotu un piespriedusi Tele2 samaksāt Telekomunikāciju šķīrējtiesai vairāk nekā 57 tūkstošus eiro.
Pietiek pirms divām nedēļām jau publicēja pilnu Zemgales apgabaltiesas spriedumu šajā savulaik skaļajā lietā, kurš detalizēti atklāj starptautisko koncernu darbības un panākumu sasniegšanas metodes Latvijā.
Nu izrādās, ka aizvadītajos trīs gados kriminālprocess, kuru izmeklē izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas darbinieki, tā arī nav pavirzījies uz priekšu, - nevienai personai tā arī nav piemērots aizdomās turētās statuss.
Oficiālais Valsts policijas skaidrojums ir: "Pašlaik šajā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana pēc Krimināllikuma XVIII nodaļas, proti, par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Izmeklēšanā tiek turpināts vākt pierādījumu kopumu."
Laikā, kad kriminālprocess tika sākts, Tele2 pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns, sniedzot ziņas medijiem, izrādīja pārsteidzošu informētību par šī kriminālprocesa norisi.
Viņš, piemēram, zināja teikt, ka kriminālprocess par krāpšanas mēģinājumiem un dokumentu viltošanu esot ierosināts pret SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesa amatpersonām, tajā skaitā pret tās komercdirektoru Kasparu Laurovu, bet pārējās amatpersonas procesa gaitā netiekot konkretizētas.
Tāpat advokāts Bitāns toreiz zināja stāstīt, ka tiekot ievākta procesam nepieciešamā informācija un ka jau esot nopratinātas vairākas personas, - viņš vienīgi nevarot atklāt, kuras personas nopratinātas, jo "tas ir izmeklēšanas noslēpums, ko nevar atklāt".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
