Policija mēģina noklusēt Jūrmalas tiesas ēkas dedzināšanas mēģinājumu
PIETIEK12.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Inta Ķuža (attēlā) vadītā Valsts policija jau trešo dienu mēģina noklusēt neikdienišķu noziegumu – agrā otrdienas rīta stundā notikušu Jūrmalas tiesas ēkas dedzināšanas mēģinājumu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, otrdien ap četriem rītā nezināma persona vai personas ir pie Jūrmalas tiesas ēkas durvīm izlējušas viegli uzliesmojošu šķidrumu un to aizdedzinājušas.
Liesmas ir salīdzinoši ātri nodzēstas, taču dedzinātājs vai dedzinātāji tā arī nav notverti, un visu nākamo dienu tiesas ēkā ir bijusi jūtama intensīva dūmu smaka.
Policijas vēlme šo atgadījumu noklusēt, kā apliecina Pietiek informācijas avoti, saistīta ar faktu, ka dedzināšana uzskatāma par nopietnu apkaunojumu policijas darbiniekiem.
Dedzināšana notikusi ēku apsargājošo darbinieku deguna galā, turklāt neko nav devušas arī pie ēkas izvietotās videokameras.
Neviena no Valsts policijas runaspersonām Pietiek pagaidām nav vēlējusies sniegt nekādu informāciju par notikušo. No neoficiāliem avotiem zināms, ka vairākiem medijiem ir izteikts uzstājīgs „lūgums” par notikušo sabiedrību neinformēt.
Tikai piektdienas rītā, trīs dienas pēc dedzināšanas Valsts policija beidzot bija spiesta apstiprināt notikušo un sniedza šādu lakonisku informāciju:
"Valsts policija apstiprina, ka 10. jūlijā ap pulksten četriem no rīta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī tika saņemta informācija, ka ir aizdedzinātas Jūrmalas tiesas ēkas durvis.
Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas (par svešas mantas tīšu bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu). Šobrīd aizturētu personu nav, notiek izmeklēšana. Plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd nevar sniegt."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
