PMLP: „Gribat iesniegt prasību pret augstu amatpersonu? Adresi noskaidrojiet, kā gribat!”

Pagājušā gada 13. novembrī Strīķe intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojuma formā pauda ziņas, ka „Lato Lapsa savu talantu, laiku, tinti izmanto (..) tam, lai apmelotu KNAB, lai nomelnotu tiesībsargājošās iestādes”. Šis apgalvojums tika izteikts tieši laikā, kad klajā nāca grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Tā kā Lapsa uzskatīja, ka šīs Strīķes paustās ziņas aizskar viņa godu un cieņu, viņš sākotnēji vērsās KNAB ar elektroniskā pasta vēstuli, pieprasot Strīķei šīs ziņas atsaukt, bet, kad tas netika izdarīts, pieņēma lēmumu vērsties ar prasību tiesā.

Normatīvie akti noteic, ka prasība jāiesniedz tajā tiesā, kuras „pārraudzītajā” teritorijā dzīvo atbildētājs. Taču, vēloties likumīgi noskaidrot šo prasības iesniegšanai nepieciešamo informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vēršoties tajā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka pārvalde uzskata – ierindas pilsonim Latvijā šāda informācija ir jānoskaidro pašam, izmantojot „personiskos kontaktus”.

Vispirms pārvaldes darbiniece, kas pieņem iedzīvotāju iesniegumus, paziņoja, ka pārvalde vispār nekādu informāciju nevarēšot sniegt, ja neesot zināms interesējošās personas personas kods. Uz jautājumu, kā ierindas iedzīvotājs, kam nav pieejas publiskajām datu bāzēm un personu datiem, šādu informāciju vispār var iegūt, atbilde skanēja – tā neesot PMLP problēma, bet „cilvēki parasti to kaut kā noskaidro”. Katrā gadījumā PMLP neko palīdzēt šādā gadījumā nevarēšot.

Tā kā Strīķei nepieder nekādu uzņēmumu kapitāldaļas un viņa arī nekad nav bijusi kāda uzņēmuma amatpersona, noskaidrot viņas personas kodu patiešām izrādījās neiespējami pat ar pieeju publiskajām datu bāzēm, piemēram, Lursoft. Taču, kad, sekojot PMLP darbinieces ieteikumam, šie dati tomēr tika „kaut kā noskaidroti”, jau izmantojot neoficiālus avotus, izrādījās, ka arī tad ierindas pilsonim pārvaldes ierēdņu skatījumā nav tiesību uzzināt valsts amatpersonas deklarēto adresi.

Saņēmis gan bankas izziņu par sešu latu valsts nodevas nomaksu, gan oficiālu iesniegumu, gan civilprasības kopiju, kas pamatoja iesniedzēja nepieciešamību pēc deklarētās adreses datiem, PMLP Iedzīvotāju reģistra departaments paziņoja, ka ierindas pilsoņa vēlme iesniegt tiesā prasību PMLP ieskatā tomēr nav pietiekams pamatojums, lai pieprasīto informāciju izsniegtu.

Kaut gan iesniegumam bija pievienota civilprasības kopija, PMLP atbilde bija: „Izskatot Jūsu pieprasījumu, Departaments konstatē, ka pieprasījumā Jūs neesat norādījis pamatojuma būtību ziņu saņemšanas nepieciešamībai un pievienojis dokumentu, kas to apliecinātu, proti, pieprasījumam nav pievienots dokuments, kas apliecina Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, kā rezultātā Departamentam nav tiesiska pamata Jums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju.”

Pašlaik Pietiek ir nosūtījis oficiālu iesniegumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, pieprasot paskaidrot – kādā veidā ierindas pilsonis, kuram nav specifiskas pieejas personu datiem, Latvijā vispār var vērsties tiesā pret augstu valsts amatpersonu, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šādos gadījumos atsakās iedzīvotājiem izsniegt šādas prasības sniegšanai nepieciešamo informāciju. Savukārt KNAB ir nosūtīts pieprasījums, lūdzot skaidrot, vai, pēc KNAB vadības domām, šāda situācija neveicina korupcijas riskus.

Novērtē šo rakstu: