
PMLP: „Gribat iesniegt prasību pret augstu amatpersonu? Adresi noskaidrojiet, kā gribat!”
PIETIEK22.03.2012.
Komentāri (51)
Ierindas pilsonim, kam nav pieejas publiskajām datu bāzēm un personu datiem, var izrādīties ļoti grūti tiesā pēc piekritības iesniegt civilprasību pret kādu augstu valsts amatpersonu. Par to pārliecinājās Pietiek pārstāvis, gatavojoties iesniegt prasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi: saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzskatu ierindas pilsonim vispirms ir, „izmantojot personiskos kontaktus”, jānoskaidro amatpersonas personas kods. Turklāt pat šādā gadījumā ierindas pilsonim neesot tiesību oficiālā ceļā uzzināt amatpersonas deklarēto adresi, lai iesniegtu prasību tiesā pēc piekritības.
Pagājušā gada 13. novembrī Strīķe intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojuma formā pauda ziņas, ka „Lato Lapsa savu talantu, laiku, tinti izmanto (..) tam, lai apmelotu KNAB, lai nomelnotu tiesībsargājošās iestādes”. Šis apgalvojums tika izteikts tieši laikā, kad klajā nāca grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Tā kā Lapsa uzskatīja, ka šīs Strīķes paustās ziņas aizskar viņa godu un cieņu, viņš sākotnēji vērsās KNAB ar elektroniskā pasta vēstuli, pieprasot Strīķei šīs ziņas atsaukt, bet, kad tas netika izdarīts, pieņēma lēmumu vērsties ar prasību tiesā.
Normatīvie akti noteic, ka prasība jāiesniedz tajā tiesā, kuras „pārraudzītajā” teritorijā dzīvo atbildētājs. Taču, vēloties likumīgi noskaidrot šo prasības iesniegšanai nepieciešamo informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vēršoties tajā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka pārvalde uzskata – ierindas pilsonim Latvijā šāda informācija ir jānoskaidro pašam, izmantojot „personiskos kontaktus”.
Vispirms pārvaldes darbiniece, kas pieņem iedzīvotāju iesniegumus, paziņoja, ka pārvalde vispār nekādu informāciju nevarēšot sniegt, ja neesot zināms interesējošās personas personas kods. Uz jautājumu, kā ierindas iedzīvotājs, kam nav pieejas publiskajām datu bāzēm un personu datiem, šādu informāciju vispār var iegūt, atbilde skanēja – tā neesot PMLP problēma, bet „cilvēki parasti to kaut kā noskaidro”. Katrā gadījumā PMLP neko palīdzēt šādā gadījumā nevarēšot.
Tā kā Strīķei nepieder nekādu uzņēmumu kapitāldaļas un viņa arī nekad nav bijusi kāda uzņēmuma amatpersona, noskaidrot viņas personas kodu patiešām izrādījās neiespējami pat ar pieeju publiskajām datu bāzēm, piemēram, Lursoft. Taču, kad, sekojot PMLP darbinieces ieteikumam, šie dati tomēr tika „kaut kā noskaidroti”, jau izmantojot neoficiālus avotus, izrādījās, ka arī tad ierindas pilsonim pārvaldes ierēdņu skatījumā nav tiesību uzzināt valsts amatpersonas deklarēto adresi.
Saņēmis gan bankas izziņu par sešu latu valsts nodevas nomaksu, gan oficiālu iesniegumu, gan civilprasības kopiju, kas pamatoja iesniedzēja nepieciešamību pēc deklarētās adreses datiem, PMLP Iedzīvotāju reģistra departaments paziņoja, ka ierindas pilsoņa vēlme iesniegt tiesā prasību PMLP ieskatā tomēr nav pietiekams pamatojums, lai pieprasīto informāciju izsniegtu.
Kaut gan iesniegumam bija pievienota civilprasības kopija, PMLP atbilde bija: „Izskatot Jūsu pieprasījumu, Departaments konstatē, ka pieprasījumā Jūs neesat norādījis pamatojuma būtību ziņu saņemšanas nepieciešamībai un pievienojis dokumentu, kas to apliecinātu, proti, pieprasījumam nav pievienots dokuments, kas apliecina Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, kā rezultātā Departamentam nav tiesiska pamata Jums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju.”
Pašlaik Pietiek ir nosūtījis oficiālu iesniegumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, pieprasot paskaidrot – kādā veidā ierindas pilsonis, kuram nav specifiskas pieejas personu datiem, Latvijā vispār var vērsties tiesā pret augstu valsts amatpersonu, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šādos gadījumos atsakās iedzīvotājiem izsniegt šādas prasības sniegšanai nepieciešamo informāciju. Savukārt KNAB ir nosūtīts pieprasījums, lūdzot skaidrot, vai, pēc KNAB vadības domām, šāda situācija neveicina korupcijas riskus.






Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos – intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.
Šodien publicējam mūsu pastāvīgā autora Ex-seržanta piesūtītu, interneta plašumos (http://www.putin-itogi.ru) atrastu ilustrētu rakstu, kas, neraugoties uz to, ka nav valsts valodā, varētu interesēt diezgan plašu lasītāju auditoriju.
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Lietas būtība - pirms vairāk nekā gada, 2012.gada pavasarī daži no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotas mājas Rīgā, Tallinas ielā īpašniekiem nejauši atklāja, ka vienam no dzīvoklim mājā vairāk nekā gadu nav aprēķināta maksa par centrālapkuri.
"Ventspils saimnieks uzskata, ka tā ir naudas izšķiešana – pirkt apģērbus, apavus un kosmētiku Latvijā. Viņš pašu mājās pērkot tikai pārtiku, pārējo – Parīzē, Londonā un citur, kur preces lētākas nekā Latvijā," - šāds domugrauds ar atsauci uz Aivaru Lembergu otrdien publicēts Latvijas Avīzē. Lai ilustrētu šo atziņu, Pietiek publisko dažas lapiņas no Lemberga bankas konta izdrukām, kas uzskatāmi parāda, cik daudz dažādu lētu preču "Ventspils saimnieks" atrod ārpus Latvijas.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.