Plāno turpināt tīrīšanu Muitas kriminālpārvaldē, nākamā – Izlūkošanas daļas vadītāja
PIETIEK08.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārmaiņas Muitas kriminālpārvaldes vadībā līdz ar tās direktora Marjana Burija pārcelšanu citā darbā nebeigsies, - drīzumā gaidāma viņa vietnieces Andas Saukānes (attēlā) nomaiņa, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kā viņas iespējamais pēctecis neoficiāli tiek minēts tagadējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes kādreizējais kolēģis Drošības policijā Jānis Boroviks.
Saukāne līdz šim bijusi Burija vietniece un vadījusi Muitas kriminālpārvaldes Izlūkošanas daļu, un par drīzajām pārmaiņām kriminālpārvaldē signalizē arī tas, ka no atvaļinājuma šonedēļ atsaukts Saukānes vietnieks Māris Matisons. Viņu, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uz laiku plānots iecelt par Izlūkošanas daļas vadītāja pienākumu izpildītāju.
Tomēr kā īsto kandidātu, kas nolūkots Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka amatam, informēti avoti min Jāni Boroviku – KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes kādreizējo kolēģi no Drošības policijas laikiem.
Pati Strīķe nevēlas nekādi komentēt savu pazīšanos un kontaktus ar Boroviku. „Attiecībā uz valsts drošības iestādēm un to personālsastāvu neesmu tiesīga sniegt informāciju, jo tā ir aizsargāta ar likumu, proti, tas ir valsts noslēpums,” – šādi Strīķe oficiāli atbildēja uz Pietiek jautājumu, ko viņa var teikt par savu bijušo kolēģi Boroviku un kādas attiecības viņus ir saistījušas.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen nomainīja Muitas kriminālpārvaldes direktoru, ar 23. augustu pārceļot Buriju Nodokļu piedziņas pārvaldes direktora amatā. Viņa vietā iecelts līdzšinējais VID Muitas pārvaldes direktora vietnieks Edijs Ceipe, bet Ceipes līdz šim ieņemtajā amatā – VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Neapmierinātību ar Muitas kriminālpārvaldes darbību jau pēc Burija nomaiņas amatā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas slēgtajā sēdē 31. augustā pauduši Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un KNAB pārstāvji. Oficiāli slēgtajā sēdē apspriestais netiek atklāts, bet, pēc vairāku tās dalībnieku Pietiek teiktā, tajā kritizēts Muitas kriminālpārvaldes neapmierinošais darbs kontrabandas apkarošanā. Tāpat izteiktas arī aizdomas, ka varētu būt notikusi politiķiem pietuvinātu personu, tostarp uzņēmēju telefonsarunu noklausīšanās.
Kā zināms, pēc tam, kad Ģenerālprokuratūras atzinums par Muitas kriminālpārvaldes darbību izzrādījās nepietiekami kritisks, tā tagad veic padziļinātu pētījumu par šīs struktūras darbību.
Par pārmaiņām Muitas kriminālpārvaldē ir divas diametrāli pretējas versijas. Viena, kuras publiskais pārstāvis ir finanšu ministrs Andris Vilks, ir – Muitas kriminālpārvaldes darbs jāuzlabo, pirmām kārtām atbrīvojot to no apšaubāma godīguma „Vaškeviča cilvēkiem”, un kontrabandas apkarošana strauji uzlabosies.
Otra versija, kuru neoficiāli izteikuši Muitas kriminālpārvaldes pārstāvji, - ka viens specdienestu pārstāvju grupējums, kurš ticis pie nopietna politiska atbalsta, pašlaik sekmīgi „iztīra” no Muitas kriminālpārvaldes savus pretiniekus – profesionāļus. Abu versiju patiesīgumu pretējās nometnes pārstāvji kategoriski noliedz.
Savukārt Strīķe Pietiek atteicās apstiprināt vai noliegt neoficiālo informāciju, ka tieši viņa Valsts ieņēmumu dienesta vadībai sniegusi norādījumus par „neuzticamajiem” darbiniekiem. Uz jautājumu, vai pēdējos mēnešos viņa ir kontaktējusies ar VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu un ir viņai sniegusi kādu personu vārdus un uzvārdus, kurām nebūtu vēlams atrasties VID struktūrās, Strīķes atbilde bija: „KNAB nevar sniegt šādas ziņas, jo tāda veida informācija birojā netiek uzskaitīta.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
