Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienvidkorejas kompānijai Hyundai nav izdevies pārliecināt AS Pasažieru vilciens, ka tās piegādātie vilcieni daudzmiljonu iepirkumā par jaunu elektrovilcienu nomu Latvijai nesagādās tehniskas problēmas, liecina Pietiek rīcībā esošā infromācija. Tādēļ Pasažieru vilciena delegācija valdes priekšsēdētāja Arta Birkmaņa (attēlā) vadībā pirmdien devusies neafišētā vizītē uz Ukrainu, lai klātienē iepazītos ar tehniskajām problēmām, kādas jau kopš piegādāšanas brīža 2012. gadā vajā Hyundai vilcienus Ukrainā.

Pasažieru vilciena valdi, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nav apmierinājušas Hyundai atbildes par vairākiem tehniskiem jautājumiem, tādēļ aizvadītajā nedēļā tika izlemts doties izpētes braucienā uz Ukrainu, kura 2012. gadā iepirka Dienvidkorejā ražotos elektrovilcienus un kopš to uzlikšanas uz sliedēm saskaras ar arvien jaunām tehniskām ķibelēm.

Lai gan AS Pasažieru vilciens iepirkumā bija nosacījums iesniegt pozitīvas pieredzes apliecinājumu, Hyundai izvēlējies uzrādīt savu veiksmīgo pieredzi ar vilcienu piegādi Īrijai, nevis mazāk veiksmīgo pieredzi Ukrainā. Uz Ukrainu pirmdien devies AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un valdes loceklis Egils Zariņš, kā arī uzņēmuma Tehniskā departamenta vadītājs Vladimirs Deruks.

Pasažieru vilcienu uztrauc ne tikai Hyundai atbilstība Latvijas peronu augstumam, bet arī specifiskas tehniskas detaļas, kas var ietekmēt vilcienu ekspluatāciju ziemas apstākļos.

Drīz būs pagājuši divi mēneši, kopš tika atvērtas aploksnes ar piedāvājumiem AS Pasažieru vilciens jauno elektrovilcienu nomas daudzmiljonu iepirkumā, un uzvarētāja paziņošana kārtējo reizi atlikta vēl par nedēļu. Uzņēmuma valdei jāizšķiras starp lētāko piedāvājumu, ko iesniedzis Dienvidkorejas koncerns Hyundai, kam bijusi nelāga pieredze ar tehniskām problēmām Ukrainā, un Šveices ražotāju Stadler, kas iesniedzis būtiski dārgāku piedāvājumu, bet sola ātrākus piegādes termiņus un var uzrādīt veiksmīgi ritošus vilcienus Igaunijā, kur ir līdzīgi tehniskie un klimata apstākļi.

Ukrainā jau pirmajā Hyundai vilcienu ekspluatācijas ziemā atklājās, ka tie nav piemēroti zemai temperatūrai, lūza un radīja pārrāvumus dzelzceļa satiksmē. Garantijas remonti saskaņā ar ukraiņu mediju ziņoto Hyundai izmaksāja vairāk nekā miljonu eiro, bet kavēja jauno vilcienu ekspluatāciju. Šoziem atklājās, ka vilcienu virsbūvē parādījušās plaisas, un pēc sākotnējām pārbaudēm tika secināts, ka vainojamas varētu būt kļūdas konstrukcijā. Lai gan Dienvidkorejas ražotājs piekrita veikt garantijas remontu, paies pusgads, pirms vilcienus atkal varēs ekspluatēt.

Pietiek jau maija sākumā rakstīja, ka jaunu elektrovilcienu nomai uz 15 gadiem visizdevīgāko cenu piedāvājis Hyundai - aptuveni 350 miljonus eiro. Stadler piedāvātā cena ir būtiski lielāka - pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ap 500 miljoniem eiro. Nedaudz vēlāk Hyundai izplatīja paziņojumu, kas šos datus apstiprināja. Dienvidkorejas ražotājs piedāvājis nomas maksu uz 15 gadiem - 284 miljonus eiro ar atlikušo vērtību pēc nomas perioda beigām - 48 miljoni eiro (kopā 332 miljoni eiro). Savukārt šveiciešu Stadler piedāvātā cena bijusi attiecīgi 412 un 63 miljoni eiro (kopā 475 miljoni), kas ir par 143 miljoniem eiro dārgāk nekā Hyundai piedāvājumā.

Būtisku punktu skaitu iepirkumā dod piegādes termiņi, kurus Pasažieru vilciens izvirzījis kā prioritāti. Visātrāk jauno vilcienu piegādi solījis Stadler - 18 mēnešu laikā, bet Hyundai pat par pusgadu vēlāk. Pēc amatpersonu teiktā, Hyundai piegāžu termiņus vēl varētu ietekmēt arī tehniskās neatbilstības, jo atšķirībā no Stadler, kura saražotie vilcieni jau iepirkti Igaunijā, dienvidkorejiešiem atbilstoši vilcieni vēl jāuzkonstruē un jāsertificē.

Teorētiski iespējama arī iepirkuma pārtraukšana bez rezultāta, kas esot maz ticams, jo politiskais uzstādījums no Satiksmes ministrijas, kas ir Pasažieru vilciena valsts kapitāldaļu turētāja, ir, ka iepirkumam jānoslēdzas ar rezultātu.

Pietiek jau pērnajā augustā rakstīja, ka sarunās par jauno vilcienu iepirkumu izgaismojušies ar SM politiskajiem aizbildņiem - tā dēvēto "Olšteina sešinieku" saistīti menedžeri, kas radīja aizdomas par mēģinājumiem politiski sakārtot daudzmiljonu iepirkumu viena vai otra piegādātaja labā. Par viena no iespējamajiem vilcienu piegādātājiem Hyundai oficiālo pārstāvi sarunās kļuva līdz šim nezināms uzņēmējs bez atbilstošas iepriekšējās pieredzes Haralds Balodis, kura biznesa partneris ir Klāva Olšteina “sešinieka” atbalstītājs Mārtiņš Tenbergs. Otrs Hyundai sarunvedis bija Aināra Šlesera laikā SM kapitālsabiedrību valdēs ieceltais Māris Gavars, kurš publiski uzstājas kompānijas vārdā.

Savukārt Stadler politiskā aizmugure tiek attiecināta uz Vienotību, kuras rindās šoziem iestājās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Jau pirms atkārtotā iepirkuma izsludināšanas kuluāros mēnešiem ilgi tika paustas aizdomas, ka jaunais vilcienu iepirkums tiks organizēts tā, ka būs izdevīgs Šveices kompānijai Stadler. Reālas pazīmes iepirkuma virzīšanai uz Stadler sliedēm parādījās līdz ar piegādes termiņa kā prioritāra kritērija izvirzīšanu.

2016. gads kā vēlamais piegādes termiņš kā reālāko pretendentu iezīmē Stadler, jo tas nesen veicis 18 līdzīgu elektrovilcienu piegādi Igaunijas dzelzceļam un, Pasažieru vilcienam izsludinot iepirkumu, spētu visātrāk garantēt jau gatavu vilcienu piegādi Latvijai. Tāpat saskatāmas līdzības starp Igaunijas iepirkuma finanšu modeli un Pasažieru vilciena piedāvātajiem. Igaunijā daļa vilcienu pirkti, ņemot kredītu (tiesa 85% segs ES līdzfinansējums), un daļa - slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu uz 20 gadiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...