Pilsētas būvvaldes vadītājs Vircavs pērn „pazaudējis” īpašumā bijušu dzīvokli
PIETIEK24.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava pienākumos ietilpst citām personām piederošu nekustamo īpašumu uzmanīšana, viņš pats pagājušajā gadā ir vienkārši „pazaudējis” savā īpašumā bijušu dzīvokli Rīgā, - tas izriet no viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonas deklarācijām.
Vēl 2016. gadā Vircavs kā savus īpašumus bija deklarējis gan nekustamos īpašumus Liepājā, gan arī dzīvokli Rīgā, taču atbilstoši amatpersonas jaunākajai deklarācijai nu viņa īpašumā vairs nav ne viena, ne otra.
Attiecībā uz īpašumiem Liepājā neskaidrību nav, - savā 2017. gada amatpersonas deklarācijā Vircavs minējis, ka „mantotais nekustamais īpašums Liepājā” ir pārdots par 18 500.
Taču viņa īpašumā vēl 2017. gadā bijušais dzīvoklis Rīgā ir vienkārši „pazudis”: Vircavs savā 2018. gada deklarācijā nav minējis tā pārdošanas vai dāvināšanas darījumu, taču gada beigās dzīvokļa īpašumtiesības ir izčibējušas.
Vietā tagad būvvaldes vadītājam ir nācis „dzīvokļa īpašums Latvija, Rīga valdījumā”, taču arī to, kā viņa rīcībā nonākušas dzīvokļa valdījuma tiesības, Vircavs deklarācijā nekādu darījumu nav uzrādījis.
Publiski ir pieejama arī Vircava mātes, Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas valdes locekles deklarācija, ko viņa aizpildījusi pirms neveiksmīgā starta 13. Saeimas vēlēšanās no šis partijas saraksta, taču arī tajā nekāda Rīgas dzīvokļa nav, - ir tikai 1/2 domājamās daļas no zemes un mājīpašuma Skujenes pagastā.
Paša Vircava skaidrojumu par „pazudušo” dzīvokli Pietiek pagaidām nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
