Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils mēra Aivara Lemberga prasība pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Jūrmalā 2014.gada 29.maijā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane, tiesas sēžu sekretāre M.Mičule, piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei G.Kuzmanei, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam S.Petrovičam, trešās personas pārstāvei zvērinātai advokātei V.Jarkinai,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu Aivara Lemberga prasībā pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, konstatēja.

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.maijā Aivars Lembergs cēla tiesā prasību pret Edmundu Sprūdžu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija, kuras laikā, sniedzot atbildes uz raidījuma vadītāju uzdotajiem jautājumiem, atbildētājs izteicās par prasītāju, paužot ziņas un apvainojumus, kas prasītāja ieskatā atzīstamas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, nosaucot prasītāju par zagli, kuram ir jāsēž cietumā, pārkāpis vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, nevainīguma prezumpciju. Šobrīd nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu zādzības vai kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi atbildētāja izteikums ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.

Atbildētājs, raidījumā norādot, ka Lemberga kungs 20 gadus spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, demonstrējot, ka likumi visiem nav vienādi, un ir lielākais augonis pašvaldību sistēmā, ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo prasītājs nav nepieklājīgs cilvēks un nevienam sejā nav spļāvis. Turklāt nav ierosināta arī neviena administratīvā lieta pret prasītāju par spļaušanu, kur viņš būtu saukts pie atbildības. Attiecībā par medicīnisko terminu augonis, norāda, ka prasītājs ir cilvēks, līdz ar ko salīdzinājums ar augoni, kas ikvienam asociējas ar kaut ko neglītu, sliktu un tādu, no kā būtu jānovēršas, atzīstams par apvainojumu.

Prasītājs norāda, ka katra persona savu lēmumu par aizbraukšanu no Latvijas pieņem patstāvīgi, un neviens no aizbraukušajiem nav vērsies pie prasītāja ar lūgumu palīdzēt pieņemt lēmumu, līdz ar ko raidījumā paustā ziņa, ka prasītājam ir jāuzņemas atbildība par katru no Latvijas aizbraukušo, jo viņš tiem ir atņēmis cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā, ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša. Prasītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanā ir vainojama valsts politika, nevis vienas pašvaldības vadītājs.

Apgalvojot, ka pateicoties prasītāja "nesodāmībai", ko viņš ir nopircis par nodokļu maksātāju naudu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī prasītājs nav izveidojis kādu publisko resursu izsaimniekošanas akadēmiju, ko kā modeli ir nodevis pārējām Latvijas pašvaldībām. Tāpat patiesībai neatbilst arī tas atbildētāja apgalvojums, ka prasītājs nestrādā savu iedzīvotāju interesēs un teritorijas attīstībai, jo jebkurš ventspilnieks var pateikt, ka Ventspils pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies, strauji uzplaukusi un attīstījusies, pateicoties tikai pašvaldības darbam.

Prasītājs arī uzskata, ka ministra pieprasījums prasītājam sniegt paskaidrojumus par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personīgajās un mantiskajās interesēs, pārkāpjot valsts pārvaldes principus un likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijā, nedod tiesības atbildētājam publiski apgalvot, ka prasītājs saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja izteikumi ir neētiska rīcība no motīvu viedokļa, proti, vēlme publiski nomelnot savu politisko konkurentu elektorāta acīs, turklāt, izmantojot tam LNT raidījumu "900 sekundes" jeb oficiālu diskusiju, ir sevišķi nosodāma rīcība.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja izteiktās frāzes - lielākais augonis un zaglis - vienlaikus ir arī personas apvainojums, kas ir pretrunā vispāratzītajām morāles un ētikas normām, prasītājs norāda, ka publiskā diskusijā, piedaloties diviem politiķiem un izmantojot vārda brīvību, kaut arī likumā noteiktās robežas ir plašākas, tās nav pārkāpjamas, jo konkrētajā gadījumā nav attaisnojamas ar sabiedrības interesēm.

Prasītājs norāda, ka visas prasības pieteikumā norādītās nepatiesās, prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir radījušas nepamatotu prasītāja tiesību aizskārumu, kas nozīmē, ka prasītājam ir pamats prasīt šo ziņu atsaukšanu, atvainošanos par izteiktajiem apvainojumiem un mantisko kompensāciju.

Nosakot kompensācijas apmēru, prasītājs ņēmis vērā, ka ziņas tika izplatītas televīzijā laikā, kad televizoru skatās ievērojams skaits iedzīvotāju. Turklāt atsevišķas frāzes no diskusijā izskanējušā tika pārpublicētas masu mēdijos nākamajās dienās, kā arī tika vērtēti atbildētāja izteicieni kā tādi. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka kaitējuma atlīdzība 10 000 latu apmērā būtu taisnīga un atturētu atbildētāju no turpmāku nepamatotu apvainojumu un nepārdomātu ziņu sniegšanas, kā arī tā ir atbilstoša amatpersonas spējai samaksāt. Mazāka kompensācijas summa neizpildītu ne prevencijas, ne samierināšanas funkciju.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 5. un 2352. pantu, lūdz tiesu atzīt par nepatiesām, Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošām šādas ziņas, kas izplatītas LNT 2012.gada 16.oktobra raidījumā "900 sekundes":

"Jums ir jāsaņem.. taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā";

"..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. ";

"izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies ";

"..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu";

" Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs ".

Lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atsaukt ar spriedumu atzītās Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas, atvainoties par izteiktajiem apvainojumiem, kā arī piedzīt no atbildētāja morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, un visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 23.septembrī tiesā saņemti Edmunda Spradža rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājs ir lūdzis piemērot cilvēka goda un cieņas aizsardzības instrumentus attiecībā uz prasītāju kā privātpersonu, lai gan lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izteikti kā par politiķi politiskas debates laikā.

Norāda, ka izteikumi, attiecībā uz kuriem iesniegta prasība, ir uzskatāmi par viedokli, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par kādu notikumu. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Izteikumiem, kurus izdara politiķi, ir augsta aizsardzības pakāpe, ja tie attiecas uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Juridiski ir pieļaujams sodīt politiķi, tomēr tas var notikt tikai par aizskarošiem apvainojumiem, kuriem nav nekādas faktiskās bāzes vai kuri pausti ļaunprātīgi. Konkrētajā gadījumā ir notikusi politiskā debate par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, proti, par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un par amatpersonas atstādināšanu, ja konstatēti pārkāpumi tās darbībā.

Atbildētājs norāda, ka viņa paustajam viedoklim par prasītāja līdzšinējo darbību bija konkrēti to pamatojoši iemesli. Atbildētāja ieskatā šie iemesli veidoja pietiekamu faktisko bāzi attiecīga viedokļa izdarīšanai un publiskai paušanai, kā rezultātā tie nav kvalificējami kā aizskaroši un ļaunprātīgi apvainojumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija saņemta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule, kurā norādīts, ka prasītājs kā Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs laika posmā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā. Atbilstoši Ģenerālprokuratūras sniegtajai informācijai minētajās kapitālsabiedrībās prasītājs un viņa bērni bija patiesie labuma guvēji, tādējādi prasītājam nonākot acīmredzamā interešu konflikta situācijā. Par sniegtās informācijas atbilstību patiesībai varēja pārliecināties, iepazīstoties ar prasītāja valsts amatpersonas deklarācijas pielikumā norādīto. Turklāt atbildētājs bija informēts, ka ar procesa virzītāja 2007.gada 13.augusta lēmumu prasītājam bija piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus. Neskatoties uz to, prasītājs nesaskatīja šķēršļus darboties Ventspils pilsētas domē, apliecinot un prezentējot sevi kā domes priekšsēdētāju.

Izvērtējot saņemto informāciju, kas saturēja ziņas par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā, atbildētājam radās pamats konstatēt ne tikai labas pārvaldības principu klaju ignorēšanu, bet arī apšaubīt racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu.

Atbildētājs bija pieprasījis prasītājam sniegt paskaidrojumus par šiem apstākļiem, taču līdz pat 2012.gada 16.oktobrim prasītāja paskaidrojumi ministrijā nebija saņemti.

Atbildētāja viedokli attiecībā uz minētajiem jautājumiem nostiprināja fakts, ka ziņas bija sniegusi kompetenta institūcija, kuras uzdevums ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģējot uz likuma pārkāpumiem. Atbildētājam nebija šaubas par Ģenerālprokuratūras rīcības tiesiskumu, iegūstot attiecīgās ziņas. Tāpat arī prasītājs pat nebija centies atspēkot sniegto ziņu satura atbilstību patiesībai un to iegūšanas likumību, kas varētu mainīt atbildētāja viedokli pamatojošo faktisko bāzi.

2012.gada 16.oktobrī notikušās diskusijas laikā izdarītie izteikumi veidoja daļu no sabiedrībai nozīmīgas diskusijas par uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kurā tika atspoguļoti dažādi iesaistīto pušu viedokļi. Atbildētājs kā politiķis savos izteikumos pauda Reformu partijas izvirzītos mērķus, tajā skaitā, ieviest godprātīgu valsts pārvaldi, realizēt labu pārvaldību, reformējot un izskaužot vairāku gadu garumā iesakņojušos praksi attiecībā uz nihilistisko pieeju tiesību principu ievērošanā un likuma mērķu ignorēšanā, kā rezultātā mazinās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pat notiek cilvēku masveida aizbraukšana no valsts.

Tāpat atbildētājs norāda, ka prasītājs lietas ietvaros nav nošķīris izteikumos paustās ziņas no viedokļa, atsevišķas frāzes uztverot burtiski un nesaskatot tajās valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietošanu, kas tika izmantoti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai. Atbildētājs lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību valstī būtiskām problēmām.

Tāpat atbildētāja ieskatā lietā ir pamats izdarīt pieņēmumu, ka prasība nav celta ar mērķi panākt un nodibināt tiesisko taisnīgumu, bet gan izmantot tiesu kā instrumentu politisko attiecību un procesu risināšanā. Pretējā gadījumā prasītājs būtu cēlis prasību tiesā nekavējoties.

Atbildētājs norāda, ka viņam nav iespējams iesniegt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstuli un tās pielikumus, jo daļa no tajā paustās informācijas ir izmeklēšanas noslēpums, taču šajā lietā būtiskie fakti ir aprakstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojumā Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata", kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

2013.gada 29.augustā tiesā saņemti akciju sabiedrības "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešās personas ieskatā prasība ir noraidāma.

Norādīts, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Prasītājs un atbildētājs tika uzaicināti uz diskusiju sakarā ar atbildētāja pieprasījumu prasītājam sniegt paskaidrojumus saistībā ar saņemto informāciju no ģenerālprokuratūras. Publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides un reģionālās attīstības ministru. Ņemot vērā to, ka diskusija notika tiešraidē, trešajai personai nebija iespējams nošķirt vai pārbaudīt, kas no sniegtās informācijas ir ziņas un kas - viedoklis vai komentārs.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza tiesu to apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Trešās personas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka par godu un cieņu aizskarošām var atzīt tikai ziņas, nevis viedokli. Lai izvērtētu prasības pamatotību, tiesai nepieciešams konstatēt, vai publiskotā informācija ir ziņas vai viedoklis. Papildus jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas.

Motīvu daļa

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija par sabiedrībai svarīgu jautājumu.

Diskusijas laikā skatītāji tika informēti par to, ka ir pagājis termiņš, kurā Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam bija jāsniedz paskaidrojumi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par saimniekošanu Ventspils domes vadītāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Paskaidrojumi tika pieprasīti, atsaucoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

Prasītājs uzskata, ka diskusijas laikā izskanējušās ziņas "Jums ir jāsaņem..taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā"; "..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. "; "izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies"; "..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu"; "Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs" ir nepatiesas, prasītāja godu un cieņu aizskarošas, kas radījušas prasītājam morālu kaitējumu.

Atbildētājs uzskata, ka televīzijas raidījumā paudis viedokli par prasītāja kā Ventspils domes priekšsēdētāja rīcību, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Turklāt faktu, ka atbildētājam bija pamats paust savu viedokli par prasītāja rīcību, apliecina fakts, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstulē un tās pielikumos esošā informācija deva pamatu atbildētājam uzskatīt, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā, kas lika apšaubīt labas pārvaldības principu ievērošanu, racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga darbībā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja televīzijas sižetā teiktais ir uzskatāms par ziņām vai viedokli.

Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikuma 2352.* pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Gods un cieņa ir atzīstama par aizskartu, ja tiek konstatēts, ka ziņu, kas neatbilst patiesībai, izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu ir samazinājies un vērtējuma atspoguļojums paša cietušā apziņā ir pazeminājies.

Kā nodibināts judikatūrā, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams nošķirt ziņas no personas paustā viedokļa, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumu, tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Savukārt ziņas ir datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums.

Tāpat, tiesas ieskatā, izskatot prasību, nevar vērtēt tikai konkrētas frāzes, uz kurām norāda prasītājs, bet jāvērtē viss sižets kopumā, kā arī situācija, kādā tas tapis.

Viedoklis ir noteiktas personas vai personu grupas subjektīvs vērtējums, kas var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arī abējādi. Viedokļa izvērtēšana goda un cieņas aizskāruma kontekstā saistīta ar tiesībām uz vārda brīvību ierobežošanu, kam jābūt pietiekamam pamatojumam.

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Pārbaudījusi 2012.gada 16.oktobrī LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējušās diskusijas ierakstu un izvērtējusi prasītāja apstrīdētās frāzes, tiesa secina, ka tās nav vērtējamas kā ziņas, bet gan ir vērtējamas kā viedoklis, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbību. Šādu secinājumu tiesa izdara, novērtējot gan izteikumu vārdisko saturu, gan formu, gan vērtējot kopējo kontekstu, kādā tie sižetā pausti. Turklāt lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izdarīti kā par politiķi, nevis par privātpersonu. Tāpēc jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Daudzkārt plašākas kritikas robežas ir pieļaujamas tieši politiskās debates laikā, kur politiķu savstarpēja polemika un kritika tiek uzskatīta par politiskās debates neatņemamu sastāvdaļu.

To, ka LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējusī diskusija atzīstama par politisku debati, apstiprina arī trešās personas pārstāves paustais viedoklis, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem un ka publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Tiesa par pamatotu atzīst atbildētāja argumentu, ka zināms pamats konkrēta viedokļa paušanai pastāvēja, jo atbildētāja rīcībā atradās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule ar pielikumiem, kurā bija sniegta informācija par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Atbildētājs arī diskusijas laikā norādīja, ka šāda informācija ir saņemta, un šādas informācijas saņemšanas faktu lietā neviens nav apstrīdējis. Kompetentās valsts institūcijas rīcībā nonākušās informācijas saturs tiesai nav vērtējams, jo strīds nav par šo ziņu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Iepazīstoties ar lietā iesniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojuma Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" satura, tiesa secina, ka atbildētājs, dodot savu novērtējumu prasītāja kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbībai, vadījies no tās informācijas, kas bijusi viņa rīcībā. Minētā rīkojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām tiek vērtēta citas tiesvedības ietvaros.

Tiesa par pamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus, ka atbilstoši judikatūras atziņām likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, pietiek ar iespējamību, ka valsts amatpersonas darbības varētu ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, lai jau konstatētu interešu konfliktsituāciju. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā. Būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nerastos šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā.

Raidījumā diskusija starp pusēm bija veidota tā, lai abiem politiķiem būtu iespēja izteikties un atspēkot izskanējušo informāciju. Atbildētājs savā runā lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību nozīmīgai problēmai valstiskā līmenī - par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, taču prasītājs diskusijas laikā izvēlējās nesniegt nekādus paskaidrojumus, bet centās diskusiju ievirzīt sev vēlamā gultnē, kamēr raidījuma vadītāji ar grūtībām mēģināja atgriezties pie konkrētās tēmas, kuras sakarā politiķi bija aicināti studijā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja runa bija asa un kritizējoša, taču valodas izteiksmes līdzekļu lietošana publiskā diskusijā nav atzīstama par rupjību vai nesamērīgi aizskarošu izteiksmes formu. Izvērtējot apstrīdētās frāzes, tiesa nekonstatē, ka prasītājs būtu apvainots kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpat tiesa atzīst, ka atsevišķas frāzes prasītājs ir uztvēris burtiski, līdz ar ko to jēgu iztulkojis kļūdaini. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja izteiktais viedoklis nav uzskatāms par rupju vai nesamērīgi aizskarošu. Lai arī atbildētājs, izsakot savu viedokli, ir tiesīgs brīvi izvēlēties izteikumu saturu un formu, tiesa norāda, ka teikumi ir jāveido gramatiski pareizi un, ja tiek izmantotas metaforas, salīdzinājumi un epiteti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai, tie būtu jāizvēlas īpaši uzmanīgi, lai tos nevarētu pārprast.

Ņemot vērā norādītos apstākļus un argumentus, tiesa atzīst, ka prasība par Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu nav pamatota un ir pilnībā noraidāma. Tāpat prasība ir noraidāma arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo tiesa nav konstatējusi Civillikuma 2352. pantā minēto tiesību aizskārumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu varētu būt par pamatu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko prasītājam nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,80 latu apmērā piedzenami no prasītāja par labu valstij.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9jūlija lēmumu, Latvija uzņemta eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri un neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto, piedzenamas naudas summas, kas spriedumā atspoguļotas latos, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.   panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums prasītājam izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-194.pantu, tiesa nosprieda noraidīt Aivara Lemberga prasību pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no Aivara Lemberga, personas kods 260953-XXXXX, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 19,64 (deviņpadsmit euro, 64 euro centi) (Ls 13,80).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I. Freimane

Jūrmalā 2014. gada 11. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...