PIETIEK izsludina atlīdzību par Maizīša datora atgūšanu, lai "privāto saturu" nodotu atpakaļ īpašniekam
PIETIEK15.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēloties palīdzēt tiesībsargāšanas iestādēm Satversmes aizsardzības biroja priekšniekam Jānim Maizītim no viņa īrētā dzīvokļa nozagtā "privātā datora" un "citu personisko mantu" iespējami ātrā atrašanā, Pietiek izsludina 2000 eiro atlīdzību ikvienam, kurš portāla pārstāvju rokās spēs nodot Latvijas galvenā specdienesta priekšnieka zudušo mantību, lai mēs tās nekavējoties varētu nodot tālāk cietušā rokās.
Pietiek nekādā gadījumā nevēlas atbalstīt noziedzību vai iegūt savā īpašumā zagtas mantas - pat ne tādā gadījumā kā šis, kad valsts galvenā specdienesta vadītājs ir pats bijis atklāti nolaidīgs, savu īrēto dzīvokli ar signalizāciju neapgādājot pats un arī, neraugoties uz ieņemamo amatu, nepieprasot to nodrošināt dzīvokļa izīrētājam.
Faktiski pamatā lēmumam izsludināt šo atlīdzību ir divi apsvērumi. Pirmais - nebūtu labi, ja nezināmās rokās paliek Maizīša dators, kas pat tādā gadījumā, ja tajā tiešām nav nekādu valsts noslēpumu, kā to apgalvo pats SAB vadītājs, satur svarīgas ziņas par valsts galvenā specdienesta vadītāja privāto dzīvi, interesēm utml., kas var nopietni ieinteresēt naidīgu valstu dienetsus.
Turklāt jāņem vērā, ka nezināmās rokās ir nonācis ne tikai dators vien, kura nozušanu SAB vadītājs negribīgi atzina tikai tad, kas ziņas par to jau bija noplūdušas publiskajā telpā. Ir nozagtas arī citas mantas, kuru raksturu un skaitu neatklāj ne Maizītis, ne Valsts policija, bet par kurām Pietiek no neoficiāliem avotiem zināms, ka to vidū ir arī dažādi pieraksti utml. - tātad naidīgiem dienestiem ne mazāk interesanti materiāli.
Savukārt otrs apsvērums ir humāna rakstura: kā redzams, pēc ziņas par datora un citu mantu pazušanu Maizītis izmanto visas SAB "mediju iestrādes", lai dažādos veidos mēģinātu novērst uzmanību uz citām tēmām. Ņemot vērā šo faktu, kas skaidri norāda uz SAB vadītāja emocionālo stāvokli un viņa bažām par zudību iespaidu uz viņa turpmāko karjeru, Pietiek ar izsludināto atlīdzību savu iespēju robežās mēģinās palīdzēt bijušajam ģenerālprokuroram viņa mazo privāto noslēpumu intimitātes saglabāšanā.
Sazināšanās pa elektronisko pastu - [email protected] vai Whatsapp/Telegram - 29277525.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
