Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
Aldis Gobzems25.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
2020.gada 26.maijā ir sasaukta Saeimas ārkārtas sēde eplatformā saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu. Minētais lēmums neatbilst Satversmes 15.pantam, jo 1) cita vieta nevar būt eplatforma, jo man nav iespējams pārbaudīt un sekot līdzi tam, vai citi Saeimas deputāti balso paši, vai netiek iespaidots balsojums, vai to vietā balsojumu tehniski neveic cita persona u.t.t.; 2) Latvijā, laikā, kad simtiem cilvēku var apmeklēt lielveikalus, nekas ārkārtējs nav noticis, lai Saeima nevar notikt Rīgā.
Eplatforma nenodrošina Saeimas sēdes atklātumu. Tas ir rupjš Satversmes 22.panta pārkāpums.
Tāpat atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 69. panta pirmajai daļai "runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās". Eplatformā minētā likuma norma nav realizējama, tāpat kā tajā nav iespējams ievērot virkni citas Saeimas deputāta tiesības, kas noteiktas Saeimas Kārtības rullī.
Ņemot vērā minēto, pieprasu nekavējoties nodrošināt Saeimas sēdes norisi Saeimas plenārsēžu zālē. Pieprasu ievērot deputāta likumā paredzētās tiesības, kā arī pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli. Visbeidzot, atgādinu, ka ar Saeimas Prezidija lēmumu nav iespējams atcelt ne Satversmē noteikto, ne likumos noteikto. Ar Saeimas Prezidija lēmumu nav iespējams ierobežot deputāta tiesības. Aicinu Jūs beigt pārkāpt likumu!
Gadījumā, ja Jūs nenodrošināsiet manas kā deputāta tiesības pilnā apmērā jau tuvākajā Saeimas sēdē otrdien 26.maijā, vērsīšos tiesā ne tikai par minēto Saeimas dienaskārtības jautājumu atcelšanu, bet arī pret Jums personīgi par man un līdz ar to maniem vēlētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un Jūsu rīcības atzīšanu par prettiesisku. Tāpat tādā gadījumā vērsīšos tiesībaizsardzības iestādēs ar lūgumu pret Jums uzsākt kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Visbeidzot, atgādinu, ka Latvijas Republikā neeksistē neviens likums, kas uzliktu par pienākumu deputātam obligāti Saeimas sēdē lietot eplatformu, eparakstu vai jebkuru citu virtuālu rīku. Turklāt Jūs personīgi un Saeimas Prezidijs nevarat nodrošināt stabilu un drošu interneta pieslēgumu, Jūs to pat neesat man piedāvājusi ne personīgi, ne ar Saeimas Prezidija starpniecību, tāds arī nav notestēts.
Tāpat es iebilstu pret mistiskas un man nezināmas SIA un kaut kāda Kirila Solovjova izvēli, nodrošinot Saeimas sēdes moderatora pienākumus. Minētais ir acīmredzami pretlikumīgi, ka manas kā deputāta darbības kontrolēs kaut kāds mistisks SIA un mistisks Kirils Solovjovs un viņa padotie, kuram ar Saeimu nav nekāda sakara. Un to man nevar uzspiest lietot ne Saeimas Prezidijs, ne Jūs kā Saeimas priekšsēdētāja, jo Jums vienkārši nav tādu pilnvaru nevienā spēkā esošā likumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
