Piensaimnieku savienība metas labot tās IUB sniegtās ziņas par "valsts slaukšanas kampaņas" uzvarētājiem
PIETIEK06.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kas pagājušā gada nogalē paziņoja, ka tās izsludinātajā iepirkumā par iespaidīgas piena un piena produktu popularizēšanas kampaņas organizēšanu uzvarējusi Andra Šķēles znota SIA Jazz Communications, pēc vairākām Pietiek publikācijām, kurās apšaubīta šīs "valsts slaukšanas kampaņas" iepirkuma godīgums un tās nepieciešamība vēl kādam, izņemot tās organizētājus, tās vadītāja Jāņa Šolka personā (attēlā) trešdien metusies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, lai "precizētu" un "papildinātu" tam iesniegto informāciju par iepirkumu.
Pietiek jau informējis, ka apšaubāmajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu "uzvarējusi" Juta Pētersona SIA Jazz Communications, kas to apņēmusies sarīkot par 1,318 miljoniem eiro. Šolka vadītā biedrība Iepirkumu uzraudzības birojam bija sniegusi informāciju, ka Šķēles znota uzņēmums ir bijis vienīgais, ar ko notikušas sarunas, un tas viens pats arī atzīts par uzvarētāju šajā iepirkumā.
Taču nu izrādās, ka dienu pēc tam, kad Pietiek Šolku un Pētersonu iztaujāja par virkni neskaidrību un pretrunu saistībā ar šo iepirkumu, Šolks pēkšņi ir meties uz Iepirkumu uzraudzības biroju ar lūgumu tam sniegto informāciju par iepirkumu būtiski precizēt un papildināt.
"2015. gada 4. februārī kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība Valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar lūgumu palielināt ievadāmo simbolu skaitu paziņojuma par finansējuma saņēmēja iepirkuma procedūras rezultātiem laukos „Informācija par sākotnējos piedāvājumus iesniegušajiem piegādātājiem”, „Informācija par piegādātājiem, kas piedalījušies sarunās” un „Informācija par uzvarētāju”," Pietiek ceturtdien informēja Iepirkumu uzraudzības birojā.
Tas nozīmē, ka pēc Pietiek publikācijām Šolks pēc savas vai patieso iepirkuma iedvesmotāju iniciatīvas ir nolēmis, ka līdz šim sniegto informāciju nepieciešams būtiski papildināt un/vai grozīt. Pietiek informēs par to, kādas tad būs jaunās par iepirkumu sniegtās ziņas.
Kā jau informēts, Šolks joprojām nav spējis vai vēlējies atbildēt uz šādiem Pietiek jautājumiem, ko viņš bija lūdzis iesniegt rakstveidā:
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar piedāvājumu, ko iepirkumā sākotnēji iesniedza tā uzvarētājs SIA Jazz Communications. Lūdzu, dariet zināmu, kā ar to var iepazīties.
- vai iepirkuma laikā Jūs bijāt lietas kursā par Latvijas Reklāmas asociācijas atzinumu, ka šajā piedāvājumā cenas mākslīgi sadārdzinātas par 30-40%. Kādas bija Jūsu konkrētās darbības, to uzzinot?
- vai šajā piedāvājumā pēc tam tika izdarītas kādas izmaiņas? Kādas? Kādēļ?
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar to piedāvājumu saistībā ar šo iepirkumu, ko kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība nosūtīja izvērtēšanai Eiropas Komisijai. Lūdzu, dariet zināmu par iespējām ar to iepazīties.
- vai Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai ir bijušas sarunas ar Jazz Communications par to, kur iegūt tos 20% finansējuma, kas nepieciešami projektā kā pašu finansējums? Ja jā, kādas, ar ko?
- lūdzu, nosauciet visus tos uzņēmumus, kuri ir piekrituši piedalīties šī projekta finansēšanā, un summas, ko tie ir gatavi nodrošināt. (Iepriekšējā intervijā Jūs apgalvojāt, ka "mēs arī veicām aptauju, kas ir gatavi šo kampaņu atbalstīt".)
- vai Jūs joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka pats esat sagatavojis minētā iepirkuma nolikumu?
- kāpēc tika pagarināts pieteikšanās termiņš iepirkumā? Kurš par to lēma? Kā skaidrojat to, ka tas notika vienā laikā ar līdzīgas kampaņas attiecībā uz aitas gaļas lietošanu pieteikšanās termiņa pagarinājumu?
- iepirkuma nolikuma grozījuma dokumentos sadaļā properties kā dokumenta sagatavotājs parādās viena un tā pati persona - kāda Irina. Kas ir šī Irina?
- Jūs esat minējis ļoti veiksmīgo Siera kluba organizēto sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņu. Vai jums ir zināms, kā šī kampaņa mainījusi siera patēriņu? Kā? Vai tas palielinājies? Par cik?
- kādus rezultātus sagaidāt savai kampaņai, cik lielu piena produkta patēriņa palielinājumu prognozējat? Uz kādu tieši analīzi un aprēķiniem tā balstās?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
