Pērkoņkrustieša salauztā rakstāmmašīna, jeb Drošības policijas cūcīgās metodes
Valdis Rošāns11.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu cītīgs Pietiek lasītājs un aizrautīgi sekoju līdzi žurnālista Lato Lapsas drosmīgajai un reizēm pat principiālajai cīņai ar Drošības policiju. Pārsvarā esmu pasīvs lasītājs, kurš tikai reizēm izsaka savu vērtējumu komentāros. Uzskatu, ka vērot, analizēt un mācīties bieži vien ir efektīvāka laika izmantošana, nekā visiem ienaidniekiem piekarināt tautas ienaidnieka birkas.
Šādas birkas valsts izzadzēji, iztirgotāji, izšķērdētāji un šo izzadzēju sargātāji visās iespējamajās drošības struktūrās sev jau ir piekāruši tad, kad noveda manu latviešu tautu iznīcības priekšā. Simtiem tūkstošu izbraukušo, tautsaimniecības likvidēšana, valsts padarīšana par atkarīgu no citām valstīm un starptautiskām struktūrām – šīs nelietības var turpināt un turpināt uzskaitīt.
Taču šoreiz man ir kas speciāls sakāms par tiem kretīniem, kuri ir vistiešākajā veidā vainīgi pie tā, ka Latvijā pie varas ir izsaimniekotāji un postītāji un nevis nacionālsociāli domājošu patriotu valdība.
Neliela atkāpe vēsturē uz 90. gadiem Latvijā. Toreiz darbojās aktīva latvisku nacionālistu organizācija ar nosaukumu Pērkoņkrusts. Daļa lasītāju varbūt būs dzirdējuši par Pērkoņkrusta veikto tā dēvētā Pārdaugavas monstra spridzināšanu, bet tā nebija vienīgā aktivitāte, ar kuru nodarbojās Pērkoņkrusts.
Kā jebkurā cīņā un revolucionārā darbībā liela loma tiek atvēlēta savu uzskatu paušanai un izplatīšanai. Toreiz tas tika veikts ar rakstāmmašīnām. Tā nu, lūk, kad Pērkoņkrusts ar savu principiālo nostāju un darbībām sāka traucēt pie varas esošajiem mērenajiem un viltuspatriotiem, pret viņiem tika pavērsti Drošības policija un SAB.
Notika kratīšanas, kurās tika izņemts viss, ko šie kažoku nomainījušie čekisti vēlējās izņemt, tai skaitā manis pieminētās rakstāmmašīnas. Pagāja kāds laiciņš, un rakstāmmašīnas tika atdotas atpakaļ to īpašniekiem. Tiesa gan, salauztā veidā. Ar šādu rīcību DP un SAB vēlējās salauzt ne tikai drukas iekārtu, - tās apzināti vēlējās traucēt šiem cilvēkiem tās izmantot. Salaužot rakstāmmašīnu, gribēja salauzt ideju.
Nonākam atpakaļ mūsdienās. Un atkal ir jārunā par Drošības policijas kaitīgo darbību kas ir vērsta uz varai netīkamo cilvēku apkarošanu. Gandrīz 6 gadi ir pagājuši, kopš tie paši mēsli, kas apkaro latviešu nacionālpatriotus, paviesojās arī pie manis mājās. Ar visām no vēstures mēslaines izvilktajām 80. gadu VDK metodēm.
Arī man viņi paņēma visu, ko viņi bija spējīgi atrast un aizstiept sev līdzi, radošā veidā interpretējot kratīšanas orderi sev par labu. Starp aiznestajām mantām bija arī pāris manis paša filmētas videokasetes ar publisku pasākumu videoierakstiem, kuros es piedalos kopā ar domubiedriem. Arī šīs kasetes man tika atdotas, tāpat kā pērkoņkrustieša rakstāmmašīnas.
Pagāja seši gadi, un tikai tagad man atradās laiks un uzņēmība pašam saremontēt videokameru ar kuru es varētu atskaņot šīs kasetes. Un atklājās nepatīkams pārsteigums. Tāpat kā pērkoņkrustieša rakstāmmašīna, arī šīs videokasetes ir tikušas sabojātas.
Atmiņā atausa DP operatīvā darbinieka Gata Lorenca teiktais, ka viņi no kasetēm izdzēsīs laukā tās vietas, kurās ir redzami Drošības policijas darbinieki. Bet šeit ir divas problēmas. Pirmkārt, neesmu pārliecināts, ka eksistē likums, kas viņiem ļāva to darīt.
Otrkārt, ja ir izdzēsti Drošības policijas darbinieki, tad kādēļ arī ir sabojāts video, kurā ar uzrunu uzstājas kardināls Pujats un „Visu Latvijai!” biedrs Jānis Iesalnieks? Vai šīs personas arī ir Drošības policijas darbinieki? Vai tomēr drīzāk šī kasešu bojāšana tika veikta ar domu traucēt paust manas Satversmē garantētās tiesības saņemt, glabāt un izplatīt informāciju?
Šī dēpistu rīcība toreiz precīzi sakrīt ar viņu rīcību tagad, neļaujot žurnālistam Lato Lapsam īstenot savu žurnālista uzdevumu filmēt, informēt un atmaskot tos, kuri pēc būtības ir iestrēguši 80. gadu LPSR VDK domāšanā un darbības metodēs.
Un visiem tiem, kuri tagad komentāros sāks aizstāvēt Drošības policiju un teikt, ka valstij ir vajadzīga tāda struktūra, es pateikšu tā: arī 80. gadu LPSR cilvēki ar putām uz lūpām teica, ka ir nepieciešama VDK, kas aizstāv sociālistisko iekārtu un darbaļaužu drošību pret pūstošajiem kapitālistiem. Bet reāli VDK bija komunistiskā okupācijas režīma balsts un ausis.
Gluži tā pat kā mūsdienās Drošības policija ir tas balsts, kas ļauj pie varas uzturēties daudzgalvainai valsts izsaimniekotāju varzai, kas tautai pļūtī virsū no saviem augstumiem. Un pašā saknē tiek neitralizēta katra kustība, kas spētu ko mainīt uz labo pusi.
Un kur tad ir savulaik tik varenā Valsts Drošības Komiteja? Es jau kādu laiciņu neredzu tādu pretīgu burtu savirknējumu kā VDK un ceru, ka kādreiz pienāks brīdis, kad pārstās eksistēt arī DP.
LATVIJA PĀRI VISAM!!!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
