Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības plānotā pensiju reforma kopumā ietekmēs 112,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju materiālo stāvokli periodā līdz 2020.gadam.Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri dzimuši laikā no 1952. līdz 1955.gadam. Pēc medijos izskanējušās informācijas, šobrīd apmēram 50% no viņiem ir bez darba un arī bez iztikas līdzekļiem. Lieki piebilst, ka viņu darba mūžs arī līdz šim nebūt nav bijis ne viegls, ne materiāli nodrošināts, tāpēc tendence Baltijā un Latvijā dzīvojošajiem automātiski piemērot attīstīto Eiropas valstu kritērijus ir absurda un netaisnīga.

Dzīves līmenis un dzīves kvalitāte šeit nekad nav bijusi un arī šobrīd nav tādā līmenī kā, piemēram, Vācijā vai Francijā. Tāpēc, lai nevajadzētu turpmāk visu atbildību par valsts piederīgo likteni no valdības pleciem uzvelt uz pašvaldību budžetiem, daži praktiski ierosinājumi, kā mazināt ar reformu saistīto spriedzi sabiedrībā. Vienkārša un elementāra vēlēšanās - redzēt valdības rūpes un atbildību par savas valsts pilsoņiem: nevis tikai mehānisku skaitļu bīdīšanu, lai „savilktu galus”, bet spēju aiz skaitļiem saskatīt arī dzīvus cilvēkus - savas valsts piederīgos.

Rosinu pensiju reformas ietvaros paredzēt sociālo „spilvenu”, proti, periodā līdz 2020.gadam sasniedzot 62 gadu vecumu, paredzēt iespēju līdz likumā noteiktā vecuma pensijas vecuma sasniegšanai ik mēnesi saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb minimālo pensiju. Tās apmērs šobrīd svārstās no 49,50 līdz 76,50 Ls mēnesī. Tātad 50-70 Ls robežās.

Pēc pieejamajiem statistikas datiem 1952.gadā dzimušo ir 27,1 tūkstotis, 1953.gadā dzimušo 26,6 tūkstoši, 1954.gadā dzimušo 29 tūkstoši, 1955.gadā dzimušo 29,9 tūkstoši. Apzināti nerunāšu par 1956.gadā dzimušajiem, jo tiešā veidā pensiju reforma šobrīd viņu likteni neietekmē un 62 gadu vecumu viņi sasniedz tikai 2018.gadā, tātad pēc 6 gadiem. Šobrīd pāragri runāt par to, kāda varētu būt ekonomiskā situācijā valstī vai stāvoklis sociālajā budžetā kaut vai 2017.gadā. Tāpēc arī objektīvus lēmumus par pensionēšanās vecumu 1956. un vēlākos gados dzimušajiem faktiski varēs pieņemt tikai pēc gadiem pieciem.

Ieviešot minēto normu, valsts no sociālā budžeta papildus iztērētu apmēram 100 miljonus, bet šie 100 miljoni sadalītos, tiesa gan, neproporcionāli, bet tomēr pa 7 gadu budžetiem periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Ja pieņemam, ka periodā no 1952. līdz 1955.gadam dzimušo pilsoņu skaits ir aptuveni vienāds kā pirmajā, tā otrajā pusgadā, tad var aprēķināt izdevumus. Izmaksājot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, 1952.gadā dzimušajiem tiktu iztērēti apmēram 6 miljoni. 1953.gadā dzimušajiem tiktu tērēti apmēram 12 miljoni. 1954.gadā dzimušajiem - 30 miljoni. 1955.gadā dzimušajiem - jau attiecīgi apmēram 50 miljoni, jo pensijas vecuma sliekšņa paaugstinājums vislielākais - 2,5 gadi pirmajā pusgadā dzimušajiem līdz 3 gadi otrajā pusgadā dzimušajiem.

2012.gadā vecuma pensiju izmaksai no sociālā budžeta tiek tērēti apmēram 94 miljoni latu mēnesī. Tātad, 100 miljoni būtu tikai tāds... viena mēneša pensiju budžets, ne vairāk. Turklāt gan jau Labklājības ministrijā ir vismaz provizoriski aprēķini, cik tiks ietaupīts šīs pensiju reformas rezultātā. Tāpēc minētie 100 miljoni nav īsti saucami par „izdevumiem”, drīzāk par plānoto ietaupījumu samazinājumu.

Saistībā ar šo priekšlikumu ir jāmaina arī priekšlaicīgās pensionēšanās noteikumi, vai arī jāatstāj iespēja izvēlēties. Tāpat diskutējams ir jautājums, cik liels minimālās pensijas apmērs varētu būt strādājošajiem un cik nestrādājošajiem uz brīdi, kad viņi sasniedz 62 gadu vecumu, bet pati priekšlikuma būtība jau arī ir - atrast kompromisa risinājumu, lai neiedzītu vēl dziļākā postā jau tā krīzes izmocītos cilvēkus.

Otrs jautājums pensiju sakarā ir par pensiju maksimālo apmēru. Mani patiesi pārsteidz tas, ka valstī ar tik vāju ekonomiku kā Latvijā ir iespējams saņemt 9 reizes augstāku pensiju, nekā tas būtu iespējams, piemēram, Kanādā, kur maksimālais pirmā līmeņa pensijas apmērs ir aptuveni 500 Ls, pārrēķinot mūsu valūtā. Rosinu žurnālistus papētīt tuvāk šādu „fenomenu” un pavērtēt to kontekstā ar maksimālo pensiju apmēru citās Eiropas un pasaules valstīs. Skaidrs, ka tas ir „trekno” gadu mantojums un ļoti nepārdomātas politikas sekas, bet, ja valdībai un parlamentam patiesi rūp sociālā budžeta salīdzsvarošana, tad arī šādi absurdi ir jānovērš likumdošanas ceļā.

Taupīsim līdzekļus, nerīkosim referendumus, nespēlēsimies smilšu kastē, ko sauc par „demokrātiju”, nenodarbosimies ar demagoģiju, bet - visi kopā meklēsim risinājumus, lai cilvēki šajā valstī spētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Visi, nevis tikai daži.

Novērtē šo rakstu:

45
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

9

VID: ja neizdodas gūt peļņu – jūs var pārbaudīt kā krāpnieku

FotoPietiek jau ziņoja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domām mobilās betona ražošanas rūpnīcas iegāde, nekustamā īpašuma pirkums, zemes nomas līgums un būvatļaujas iegūšana neliecina par nodomu veikt saimniecisko darbību, bet gan ļaunprātīgu rīcību  ar mērķi samazināt nodokļu nomaksu budžetā un iegūt fiskālas priekšrocības. Tas izriet no kasācijas sūdzības, ko VID iesniedzis  par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu saistībā ar divu mazpazīstamu uzņēmumu - SIA Rascom un SIA Martium - pieteikumu par VID lēmumu atcelšanu, kuru tiesa apmierinājusi. Saistībā ar šo Pietiek aprakstīto gadījumu VID sniedz izsmeļošu skaidrojumu, kā šajā iestādē tiek vērtēts nodoms veikt saimniecisko darbību, kuruPietiek publicē pilnībā:
Lasīt visu...

21

Civilizētā barbarisma lūkojums. Metafizikas pieprasījums

FotoCilvēku pārdomās par sevi un ārējo vidi var ērti saskatīt divas apziņas stratēģijas. Katra apziņas stratēģija izpaužas īpaši piemērotā laikā. Tā izpaužas īpaši savdabīgi filosofijā, reliģijā, zinātnē, morālē, politikā, saimnieciskajā darbībā, sadzīviskajā atmosfērā. Viena apziņas stratēģija izpaužas pārejas laikmetā. Otra apziņas stratēģija izpaužas relatīvi harmoniska līdzsvara laikmetā. Tāds laikmets iestājas starp diviem pārejas laikmetiem un var turpināties gadu desmitiem vai gadu simtiem ilgi.
Lasīt visu...

21

Par nojūgušos veci un dievišķo velšu caurulēm

FotoParasti es cenšos to, kas man sakāms par kādu, manuprāt, svarīgu tēmu, izteikt tikai vienu reizi nedēļā. Taču psihošana - citādi nenosaukt - ap "ģeopolitiski nojūgušos" Imantu Kalniņu liek retā izņēmuma gadījumā šo tradīciju pārkāpt.
Lasīt visu...

3

Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

FotoLatvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš nule uzmeties par ekspertu Grieķijas valsts parādu krīzes komentēšanā. Viņš situāciju Grieķijā raksturo kātraģēdijusāgu un pauž neapmierinātību par anarhistiski noskaņoto valdību, kas pretēji Vilka savulaik piekoptajai bezierunu pakalpībai starptautisko aizdevēju priekšā cīnās par izdevīgākām prasībām un nosacījumiem savai valstij (LTV1,Rīta Panorāma, 02.07.2015).
Lasīt visu...

12

Par stukačiem un stukača dabu

FotoNesen noskaidrojās - kāds advokāts ir trakoti sašutis par to, ka ar viņa kā "Latvijas Republikas pilsoņa" parakstītu iesniegumu (precīzāks gan būtu krieviskais apzīmējums - donos) premjerei ir varējis iepazīties ne tikai adresāts, bet arī ikviens cits Latvijas Republikas pilsonis. Tik sašutis, ka, kā jau tas ar advokātiem pēdējā laikā bieži gadās, aizrikšojis uz tiesu meklēt taisnību pret donosanoplūdinātājiem.
Lasīt visu...

21

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

FotoPēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā raidījumā. Tieši kurš ir vainīgs, ja vispār ir, tas vēl nav zināms. Izmeklēšana turpinoties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti...

Foto

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5...

Foto

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

Reaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot”...

Foto

Ārlietu ministrija skaidro: kā Rinkēviča un kolēģu braucienam uz Fidži, Jaunzēlandi un Austrāliju iztērēti 82 tūkstoši eiro

Vairāk nekā 82 tūkstoši eiro - šādu summu Latvijas...

Foto

Meļņiku Latvija

Nesen kāds Latvijas sabiedrībā gana pretrunīgi vērtēts cilvēks man atrakstīja nelielu e-pasta vēstuli, kurā cita starpā norādīja uz, viņaprāt, ārkārtīgi nozīmīgo starpību starp "virtuālās...

Foto

Armagedons pīļu dīķī

Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai...

Foto

NEPLP locekļu atbrīvošanas pārsūdzības lamatas - risks politiķiem

Varbūt šis jautājums liksies nevietā – vēl jau dzīvi, bet par bērēm domā, proti, nav atlaisti, bet jau...

Foto

Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība

Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par...

Foto

Par klausītāju nebrīdināšanu pirms rupju dziesmu atskaņošanas

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. „Nabagu” libertīnisma strupceļš

„Nabagu” libertīnisms (kustība par neierobežotu indivīdu līdztiesību un brīvību) ir nonācis strupceļā. Svarīgs iemesls ir „nabagu” izpalīgu „kreiso” kustību idejiskā...

Foto

Gulami iesniegums KNAB: lūdzu izvērtēt Dreimanes, Mēkona un citu personu darbības

Lūdzu izvērtēt personu grupas –  bijušās Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes, viņas bijušā palīga...

Foto

Kad nelīdz nedz Lembergs, nedz pieredze...

Ar lielu pompozitāti jūnija sākumā tika pieteikta žurnālistes Agneses Margēvičas divu publikāciju sērija Pielaižu biznesmeņi, kas vērsta pret atsevišķiem Drošības policijas...

Foto

Farss ar spiegiem-teroristiem

"Nez kāpēc tie vācieši uz mani skatās tik aizdomīgi," pie sevis bažīgi domāja Štirlics, slājot pa Unter den Linden ar budjonovku galvā un velteņiem kājās...

Foto

Par dziesmas „Mauku mājā luktur’s spīd” atbilstību sabiedriskā medija programmai

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta sesto daļu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību uzrauga Nacionālā...

Foto

Nāvējošā suņu slimība un tās cēloņi: paskaidrojums Veterinārārstu biedrības vadībai

Latvijas veterinārārstu biedrības Valdes priekšsēdētājai M. Vidužas kundzei, Profesionālās ētikas komisijas vadītājai I. Pētersones kundzei -...

Foto

Sajūsmināties par "cīņu" ar sistēmu nav nekāda pamata

Par lato lapsas u.tml. buividu "cīņu" ar sistēmu. Tiem, kuri vēl nav sapratuši sabiedrības pārvaldes būtību: sajūsmināties par...

Foto

Dženderiskā Hirosima pār Eiropu

Tā tika nodēvēta neomarksistisko ideju ietekmēto spēku ofensīva Eiropas Parlamentā - 9.jūnija balsojums par postošās džendera ideoloģijas nostiprināšanu. Tā nosaukums "ES stratēģija...

Foto

Vēlreiz par tikumību un mīlestību

XIX gadsimta divdesmito gadu beigās parīzieši arvien lielāku uzmanību sāka pievērst Parīzes lielākās un vecākās celtnes stāvoklim. Par “Parīzes sirdi” dēvētā...

Foto

Tiesiskuma apziņas līķis

Attieksmei pret latviešu tiesiskuma apziņu ir jābūt drosmīgai, pārliecinošai, kategoriskai un nelokāmai. Latviešu tiesiskuma apziņas vērtējumā nav vajadzīga etniskā pielīšana, diplomātiskā izlocīšanās un...

Foto

Par Latvijas tiesu ķēķi: kā valsts atsakās no tai "nevajadzīga" nama

Šī ir vēstule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkoviča...

Foto

Pēc kā tas izskatās, jeb ko ziņās nestāstīs - 2

Nedomāsim - vismaz šī raksta ietvaros - masu ziņu manierē, kur ir pēc attiecīgajām politiķu simpātijām...

Foto

Ko mēs jums varam droši apsolīt

Domāju, ka pēc mūsu politiskās "elites" reakcijas uz publikācijām par Drošības policijas amatpersonu "ēnas pusēm" pat vislielākajam optimistam nevarētu būt...

Foto

Par cilvēkiem, kurus ministram Kasparam Gerhardam svētdien "neizdevās apbraukt"

Svētdien, 7.jūnijā, kā katru gadu nu jau kopš 2008.gada trīs Vecīgas katoļu draudzes, svinot Kristus Miesas un...

Foto

Vai deputāta neatļauta un krimināla piedalīšanās mantiskos darījumos?

Ar interesi izlasīju Pietiek žurnālistu publikāciju "Bērnu slimnīcas vadītāja, pārkāpjot likumu, reklamējusi sulu spiedi", kur norādīts, ka likums Par interešu konflikta...

Foto

Par menedžmenta praksi Bērnu slimnīcā jeb pietiks melot

Menedžmenta prakse valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” varētu šķist viena no labākās prakses piemēriem...

Foto

Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?

8.jūnijā Latvijas Radio 5 - Pieci.lv (turpmāk „Pieci.lv”) ēterā notika diskusija par to vai nenormatīvai leksikai...

Foto

"Norvik banka" maldina patērētājus?

Norvik banka logotipā izmanto Norvēģijas karoga krāsas, kas varētu tikt uzskatīts par patērētāju maldināšanas gadījumu....

Foto

Esmu ļoti izbrīnīts un ļoti sašutis

Mani izbrīna medijos pieejamā informācija, ka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skatījumā, neesmu bijis tiesīgs pieņemt lēmumu par disciplinārsodu...

Foto

Taisnīguma tabess un tā cēloņi

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas....

Foto

Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

Kādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vīra funkcijas. Šīs sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlīga un...

Foto

Par "krāsainajiem" migrantiem

Nav "slidenākas" tēmas Rietumu pasaulē kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā...

Foto

Paldies tev, Romēna, par darbu Bērnu slimnīcā

Pagājušonedēļ Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja, zāļu tirgotāja Anda Čakša (attēlā pirmā no labās) ar reketam līdzīgām metodēm izēda no...

Foto

Akadēmiskā vardarbība un varas pozīciju izmantošana – vai tādi būs LU nākamie četri gadi?

4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par...