Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības plānotā pensiju reforma kopumā ietekmēs 112,6 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju materiālo stāvokli periodā līdz 2020.gadam.Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri dzimuši laikā no 1952. līdz 1955.gadam. Pēc medijos izskanējušās informācijas, šobrīd apmēram 50% no viņiem ir bez darba un arī bez iztikas līdzekļiem. Lieki piebilst, ka viņu darba mūžs arī līdz šim nebūt nav bijis ne viegls, ne materiāli nodrošināts, tāpēc tendence Baltijā un Latvijā dzīvojošajiem automātiski piemērot attīstīto Eiropas valstu kritērijus ir absurda un netaisnīga.

Dzīves līmenis un dzīves kvalitāte šeit nekad nav bijusi un arī šobrīd nav tādā līmenī kā, piemēram, Vācijā vai Francijā. Tāpēc, lai nevajadzētu turpmāk visu atbildību par valsts piederīgo likteni no valdības pleciem uzvelt uz pašvaldību budžetiem, daži praktiski ierosinājumi, kā mazināt ar reformu saistīto spriedzi sabiedrībā. Vienkārša un elementāra vēlēšanās - redzēt valdības rūpes un atbildību par savas valsts pilsoņiem: nevis tikai mehānisku skaitļu bīdīšanu, lai „savilktu galus”, bet spēju aiz skaitļiem saskatīt arī dzīvus cilvēkus - savas valsts piederīgos.

Rosinu pensiju reformas ietvaros paredzēt sociālo „spilvenu”, proti, periodā līdz 2020.gadam sasniedzot 62 gadu vecumu, paredzēt iespēju līdz likumā noteiktā vecuma pensijas vecuma sasniegšanai ik mēnesi saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb minimālo pensiju. Tās apmērs šobrīd svārstās no 49,50 līdz 76,50 Ls mēnesī. Tātad 50-70 Ls robežās.

Pēc pieejamajiem statistikas datiem 1952.gadā dzimušo ir 27,1 tūkstotis, 1953.gadā dzimušo 26,6 tūkstoši, 1954.gadā dzimušo 29 tūkstoši, 1955.gadā dzimušo 29,9 tūkstoši. Apzināti nerunāšu par 1956.gadā dzimušajiem, jo tiešā veidā pensiju reforma šobrīd viņu likteni neietekmē un 62 gadu vecumu viņi sasniedz tikai 2018.gadā, tātad pēc 6 gadiem. Šobrīd pāragri runāt par to, kāda varētu būt ekonomiskā situācijā valstī vai stāvoklis sociālajā budžetā kaut vai 2017.gadā. Tāpēc arī objektīvus lēmumus par pensionēšanās vecumu 1956. un vēlākos gados dzimušajiem faktiski varēs pieņemt tikai pēc gadiem pieciem.

Ieviešot minēto normu, valsts no sociālā budžeta papildus iztērētu apmēram 100 miljonus, bet šie 100 miljoni sadalītos, tiesa gan, neproporcionāli, bet tomēr pa 7 gadu budžetiem periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Ja pieņemam, ka periodā no 1952. līdz 1955.gadam dzimušo pilsoņu skaits ir aptuveni vienāds kā pirmajā, tā otrajā pusgadā, tad var aprēķināt izdevumus. Izmaksājot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, 1952.gadā dzimušajiem tiktu iztērēti apmēram 6 miljoni. 1953.gadā dzimušajiem tiktu tērēti apmēram 12 miljoni. 1954.gadā dzimušajiem - 30 miljoni. 1955.gadā dzimušajiem - jau attiecīgi apmēram 50 miljoni, jo pensijas vecuma sliekšņa paaugstinājums vislielākais - 2,5 gadi pirmajā pusgadā dzimušajiem līdz 3 gadi otrajā pusgadā dzimušajiem.

2012.gadā vecuma pensiju izmaksai no sociālā budžeta tiek tērēti apmēram 94 miljoni latu mēnesī. Tātad, 100 miljoni būtu tikai tāds... viena mēneša pensiju budžets, ne vairāk. Turklāt gan jau Labklājības ministrijā ir vismaz provizoriski aprēķini, cik tiks ietaupīts šīs pensiju reformas rezultātā. Tāpēc minētie 100 miljoni nav īsti saucami par „izdevumiem”, drīzāk par plānoto ietaupījumu samazinājumu.

Saistībā ar šo priekšlikumu ir jāmaina arī priekšlaicīgās pensionēšanās noteikumi, vai arī jāatstāj iespēja izvēlēties. Tāpat diskutējams ir jautājums, cik liels minimālās pensijas apmērs varētu būt strādājošajiem un cik nestrādājošajiem uz brīdi, kad viņi sasniedz 62 gadu vecumu, bet pati priekšlikuma būtība jau arī ir - atrast kompromisa risinājumu, lai neiedzītu vēl dziļākā postā jau tā krīzes izmocītos cilvēkus.

Otrs jautājums pensiju sakarā ir par pensiju maksimālo apmēru. Mani patiesi pārsteidz tas, ka valstī ar tik vāju ekonomiku kā Latvijā ir iespējams saņemt 9 reizes augstāku pensiju, nekā tas būtu iespējams, piemēram, Kanādā, kur maksimālais pirmā līmeņa pensijas apmērs ir aptuveni 500 Ls, pārrēķinot mūsu valūtā. Rosinu žurnālistus papētīt tuvāk šādu „fenomenu” un pavērtēt to kontekstā ar maksimālo pensiju apmēru citās Eiropas un pasaules valstīs. Skaidrs, ka tas ir „trekno” gadu mantojums un ļoti nepārdomātas politikas sekas, bet, ja valdībai un parlamentam patiesi rūp sociālā budžeta salīdzsvarošana, tad arī šādi absurdi ir jānovērš likumdošanas ceļā.

Taupīsim līdzekļus, nerīkosim referendumus, nespēlēsimies smilšu kastē, ko sauc par „demokrātiju”, nenodarbosimies ar demagoģiju, bet - visi kopā meklēsim risinājumus, lai cilvēki šajā valstī spētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Visi, nevis tikai daži.

Novērtē šo rakstu:

45
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

KF Sistēma 2014. gada karā

FotoTas nav mans virsraksts, un tās nav manas domas. Gan tāpēc, ka es tām piekrītu tikai daļēji, gan tāpēc, ka gluži vienkārši nez vai esmu spējīgs uz šāda līmeņa un šāda noformējuma domām.
Lasīt visu...

21

Uzruna piemiņas brīža apmeklētājiem Lestenes brāļu kapos 2014. gada 16. martā

FotoŠī uzruna netika teikta vairāku nelabvēlīgu apstākļu rezultātā, kad šis brīdis bija gandrīz nokavēts, tādēļ, nezinot un pietiekami nenovērtējot tajā notikušo, varēja izrādīties nevēlama. Publicējam to, lai tie, kuri tomēr būtu gribējuši uzrunu dzirdēt, varētu ar to iepazīties.
Lasīt visu...

10

Krīze un vara

FotoNo senas un ne tik senas vēstures nav mazums piemēru tam, kā tautām liktenīgā laikā tiek izvirzīti rīcībspējīgi līderi. Tāds, piemēram, bija sers Vinstons Čērčils 1940. gadā, kad Lielbritānijas liktenis karājās mata galā. Iespējams, ka krīzes situācijās nostrādā līdz tam snaudošs tautas pašaizsardzības instinkts, kas liek rasties šādiem līderiem - pareizajiem cilvēkiem pareizajā vietā un laikā, ar nosacījumu, ja attiecīgā tauta nav morāli degradējusies un ir ar neizkropļotu vērtību skalu.
Lasīt visu...

18

Divi prezidenti

FotoMan ir Izraēlas pase. Man ir Latvijas pase. Tāpēc, pārfrazējot Dikensu, A Tale of Two Presidents.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts kancelejas atteikuma pamatojums - nenopietns

Cienījamā Straujumas kundze! Ar šo nosūtu Jums tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L, kas tika ierosināta, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu par...

Foto

Idilliskā plurālisma idille

Teksta virsraksts nepatiks. Nepatiks tiem, kuri mūsdienās izslavētajā plurālismā nesaskata nekā laba. Viņi nekādā gadījumā negribēs plurālismu atzīt par idillisku parādību, kura turklāt...

Foto

Valsts bez galvas

Paldies Dieviņam, ka pašam nav nācies to redzēt, bet grāmatās par lauku dzīvi bieži sastopams asinis nedaudz stindzinošs apraksts par kaujamu vistu, kura...

Foto

Leģionāru klubs "Vienotība"

Premjerpartijas ierindas biedri un jo īpaši tās "otrais ešelons" tagad uzzina, ko patiesībā viņi ir/nav vērti savu dižmaņu acīs. Vēriens, ar kādu Vienotība, piesolot...

Foto

Par plānoto koku ciršanu Jāņa Daliņa stadionā Valmierā

Ņemot vērā Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmumu “Par publiskās apspriešanas procedūras izsludināšanu koku ciršanai nekustamajā īpašumā...

Foto

Atbalsts prezidentam

Šķiet, nu jau katrs, kam nav slinkums, cenšas atrast kādu aizskarošu vārdu par Valsts prezidenta tiešo valodu un izteiksmes veidu. Arvien biežāk medijos un...

Foto

Kas notiek Latvijas kardioloģijā?

Rakstu izlēmu rakstīt jau pēc Ingas Sprinģes un profesora Andreja Ērgļa sarunas televīzijas tiešraidē. Kopš šīs pārraides par kardioloģiju paspējuši izteikties visi...

Foto

Vēlreiz par drošību

„Latvijas mērogi realitātē ir tik mazi, ka tur, ja kāds gribētu kaut ko ieņemt, tad pietiek ar desmitiem cilvēku. Tā kā es domāju,...

Foto

Iesniegums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

Šā gada 4. februārī Latvijas Televīzijas kanālā LTV1 raidījumā „1:1. Aktuālā intervija" Latvijas sabiedrībai tika pavēstīts, ka man - prokuroram Edvīnam Pilikseram,...

Foto

Kā tērējam. Militāri politisks apskats

Visa līdzšinējā Latvijas drošības politika tika balstīta uz NATO līguma 5.pantu. Turklāt netika pat apsvērts jautājums par to, cik efektīvs būs...

Foto

Paaudžu sirsnīgā divkauja

Pēcpadomju Latvijā paaudžu konflikts (metaforiski – paaudžu sirsnīgā divkauja) ir ikdienas sastāvdaļa. Ar to sastopamies visur – darbā, mācību iestādēs, politikā, mākslinieciskajā un...

Foto

Par bailēm

Atzīšos - ar visu savu, maigi izsakoties, kritisko attieksmi pret tiem ļaudīm, kas sakās vadām un aprūpējam Latviju, tomēr biju cerējis, ka, mēnesi promesot...

Foto

Satversmes preambula kā vīģes lapa varas nespējai

Ir vārdi, skaisti solījumi un ir darbi. Kāda ir bijusi vārdu un solījumu patiesā jēga, to parāda reālā rīcība,...

Foto

Pret mani vērsto kampaņu organizē viens uzņēmējs – Gunārs Kārkliņš

Pēdējās nedēļās masu saziņas līdzekļi burtiski tiek pārpludināti ar vēstulēm, kurās visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināts celt...

Foto

E–veselības 1.aprīļa pārsteigumi

Pasaule kājām gaisā pa īstam apgriezās 2007. gadā – tieši šajā gadā 2 metrus 36 cm garais ķīnietis Suņs Minmins (Sun Ming Ming, nejaukt...

Foto

ASV agresiju hronika

ASV ir XX un XXI gs. agresīvākā valsts, kura pārsvarā eksistē uz citu zemju izlaupīšanas rēķina, laupot izmantojot viltu un melus vai arī...

Foto

Kāpēc valsts nav Tavs draugs?

Ieskaties Satversmē un vari izlasīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad tieši TEV. Saeima sastāv no simt tautas...

Foto

Ikviena saruna atklāj prezidenta Bērziņa personas cilvēcīgo būtību

Andris Bērziņš ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2011. gada. Andris Bērziņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā,...

Foto

Cik reāli ir militāri draudi?

Krievijas žurnālists Dmitrijs Kiseļovs TV kanāla Rossija-1 raidījumā Nedēļas ziņas pauda, ka „Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir spējīga pārvērst ASV radioaktīvos pelnos”, paskaidrodams,...

Foto

Zemiskie apmelojumi ne mani, ne manus kolēģus neapturēs

30.martā portālā Pietiek publicēts kāda Jevgenija Usova sacerēts raksts ar nosaukumu  „Nacionālās apvienības valdes loceklis izkrāpis gandrīz 1300 eiro nodokļu...

Foto

Atklāta vēstule sakarā ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā

Līdz ar visu brīvo, demokrātisko pasauli mēs asi nosodām Krievijas agresiju pret Ukrainu...

Foto

Komentāri pie Satversmes preambulas jaunā teksta

Manuprāt Satversmes esošais ievads ir lakonisks un pilnīgs. Egila Levita ideja, ka nepieciešams jauns ievads, dzima bailēs par to, ka...

Foto

Zināšanu ideoloģijas dvīņubrāļi

Tā dēvētajā sadzīves filosofijā, kuras visizplatītākā tribīne ir virtuve, alus bārs un interneta komentāri, ideoloģijai nereti pārmet melošanu. Daudzi cilvēki netic ideoloģijai. Viņi...

Foto

Par atbalstu Satversmes preambulai, par valstsnāciju un latviešu tautu vai Latvijas tautu Satversmes preambulā

Godātie kolēģi, Satversmes preambula ir akūti nepieciešama Latvijas pašreizējā situācijā, tāpēc aicinu...

Foto

Kā ģenerālprokurors Kalnmeiers samelojās

Nevēlos publiski minēt savu vārdu, - jau tāpat aprakstītā lieta man dzīvi ir pietiekami sagandējusi. Būtiskāks, manuprāt, ir tas, ka šādā situācijā...

Foto

Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidentes paziņojums Latvijas tautai pēc NDP sēdes

Laikā, kad esam liecinieki eskalētiem politiskiem un militāriem konfliktiem tuvu Latvijas robežai, mēs...

Foto

Eleganta manipulācija ar informācijas avota izteikumiem

Žurnālists Jānis Geste, rezumējot interviju ar demisionējušo deputātu Kārli Krēsliņu, apgalvoja, ka demisijas lēmumu tas pieņēmis tāpēc, ka lieta kļuvusi...