Iesaki rakstu: 
Pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad parlamentā un koalīcijā pārstās eksistēt tā dēvētais "Olšteina sešinieks", tiek prognozētas izmaiņas saistībā ar Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra amatu.
Kasparam Ozoliņam (attēlā), kurš amatā nonāca tieši ar "Olšteina sešinieka" politisko atbalstu, varētu tikt piedāvāts kāds saimnieciski ietekmīgs amats, bet viņa vietā varētu nākt kāds no esošajiem SM valsts sekretāra vietniekiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai gan patiesais iemesls šādām iespējamām izmaiņām varētu būt saimnieciskās ietekmes pārdale, ārēji tajā varētu saskatīt politisku loģiku - Ozoliņš amatā nonāca no nerakstītās "olšteiniešu kvotas", bet pēc Saeimas vēlēšanām šīs deputātu grupas intereses Vienotībai vairs nebūs jārespektē.
Pirmais kritiskais punkts satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) un SM valsts sekretāra Ozoliņa attiecībās tika sasniegts februārī, kad no Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļa amata tika atbrīvots ar "Olšteina sešinieka" atbalstu tajā nonākušais Agris Balodis, lai atbrīvotu vietu Vienotības biedrei un Matīsa padomniecei Olitai Augustovskai.
Ozoliņš tobrīd atradās atvaļinājumā, un tieši ar to tika skaidrota Matīsa ātrā rīcība - lai izvairītos no papildu kritikas par jauna amata veidošanu Augustovskai, atbrīvot viņai jau esošu valdes locekļa vietu, upurējot Balodi, kurš SM un lidostā tika uzskatīts par "Ozoliņa cilvēku".
Otrais, daudz būtiskākais kritiskais punkts ministra un valsts sekretāra attiecībās tika sasniegts agrā pavasarī, kad aizkulisēs noritēja cīņa par saimnieciski ietekmīgā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāja amatu. Lai gan uzņēmuma ilggadējā šefa Uģa Magoņa nostumšana no amata nešķita reāla, intrigas ap šo amatu notika, un kā viens no iespējamiem pretendentiem tika minēts arī Ozoliņš.
Lielā mērā ar šo nervozitāti tika skaidrota steiga, ar kādu trīs mēnešus pirms termiņa beigām LDz šefa amatā uz nākamo trīs gadu termiņu SM pārapstiprināja Magoni. Ozoliņš sava uzvārda minēšanu starp Magoņa konkurentiem tolaik Pietiek nodēvēja par baumām, kuras arī viņš esot dzirdējis. Tikmēr Pietiek zināms, ka Ozoliņa kandidatūru centās lobēt ietekmīgas personas gan no partiju sponsoru, gan bijušo amatpersonu vidus.
Publiski tas neizskanēja, bet visspēcīgāk Ozoliņa krēsls saļodzījās jūlija sākumā, kad noritēja konflikts ap VAS Pasažieru vilciens jauno vilcienu nomas iepirkumu. To arī var nodēvēt par trešo kritisko punktu SM valsts sekretāra un politiskās vadības attiecībās. Publiski par sadārdzināto iepirkumu, kurā par uzvarētāju paziņoja Šveices Stadler, ar kuru līgums tā arī netika noslēgts, atbildība tika uzlikta Pasažieru vilciena valdei, kas zaudēja amatus.
Tomēr neoficiāli kā amatpersona, kas iepirkumu ietekmējusi tieši šādā gultnē, tika piesaukts Ozoliņš. Tieši SM valsts sekretāra saskaņojums bija nepieciešams vilcienu iepirkuma izsludināšanai, un Ozoliņš to vairākkārt vilcināja, tā netieši ietekmēdams uzņēmuma valdi grozīt konkursa nolikumu, līdz tas tiks saskaņots ministrijā, Pietiek neoficiāli stāstījuši avoti Pasažieru vilciena bijušajā valdē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
