Pēc tam, kad apordeņotās Latvijas radio darbinieces nemākulības dēļ atklāts „anonīmais” intervējamais – prokurors Cinkmanis, radio vadība izliekas, ka neko nesaprot

Šis ir Latvijas radio sižeta fragmenta atšifrējums, kurā uz Indras Sprances jautājumiem atbild „anonīmais prokurors Jānis”:

Žurnāliste: Balss ir mainīta un sauksim viņu par Jāni.

Anonīmais prokurors: Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. Tām personām, kas tur strādāja un bija, un es pieļauju vēl joprojām arī ir sena un laba sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanu atbalstošām iestādēm. Līdz ar to šobrīd no 2023 gada 1.janvāra tāda iespēja tām personām, tiem prokuroriem vairs nebūs un nav, jo viņi ir kļuvuši vienkārši par apgabala līmeņa prokuroriem kuri uzrauga amatā zemākus prokurorus, kuri uzrauga konkrētus kriminālprocesus. Un šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šajā amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā (ONCNSP), viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, vismaz 90% gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...

Žurnāliste: Lai arī rajona prokuratūrā ir prokurori, kas specializējušies šādās lietās, viņu skaits ir daudzkārt mazāks nekā komanda, kas strādāja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

Anonīmais prokurors: Ieviešot šo jauno sistēmu, lielākā problēma ir tā, ka, ja, teiksim, sevišķi sarežģītas organizētās noziedzības lietas, liela apmēra legalizācijas lietas uzraudzīja lielākoties Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurori, kuri bija gandrīz 30, tad šobrīd šāda specializācija ar Rīgas teritorijas ietvaros... teritoriju ietvaros ir, manuprāt, 6 prokuroriem, kuri nav atbrīvoti no lietām, kuras viņiem ir nākušas pirms tam.

Žurnāliste: Jānis arī norāda, ka šiem pirmā līmeņa prokuroriem jau uzraudzībā esot pāri par 1000 lietām.

Anonīmais prokurors: Aktīvas no tām varētu būt kādas 500-600, un tad, ja kādam prokuroram iedotu, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt ABLV līmeņa lietas, bet kaut vai mazliet mazākas, ar iesaistītām kādām 10 personām, kurām pretī būtu vēl, teiksim, 15 advokāti, kuri sāktu rakstīt sūdzības, tad šis prokurors, es domāju, pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, es domāju, divu mēnešu laikā viņš uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām.

Žurnāliste: Savukārt cilvēki, kas uzturējuši apsūdzības tādos naudas atmazgāšanas skandālos kā likvidējamās ABLV lieta, Trasta komercbankas vai dažādas citas tā dēvēto lielo laundromāta lietas. Turpmāk jaunas naudas atmazgāšanas krimināllietas vairs nesaņems, stāsta Jānis.

Anonīmais prokurors: Amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst, viņu darbiņš ir uzraudzīt, līdz ar to, manuprāt šī situācija veidojās ļoti ļoti skumja, un mūsu veiksmes stāsts ar to cik ļoti mēs lepojāmies deviņpadsmitajā, divdesmitajā gadā, kad mēs esam pārvarējuši money... un mums viss ir izdevies pilnībā sagrauts...

Kā izdevās restaurēt Latvijas radio diletantiski un neprofesionāli mainīto Cinkmaņa balsi: ekspertu skaidrojums

Klausoties paraugu, uzreiz ir atpazīstams raksturīgais "Pitch shifter" jeb tembrālās pārbīdes effekts. Šis process ir destruktīvs, tātad tas kaut kādā mērā neatgriezeniski sabojā orģinālo skaņu. Bet tas nav arī 100% destruktīvs, kas nozīmē, ka ierobežotā apjomā orģinālā ieraksta raksturs ir atjaunojams.

Soļi, kas tika veikti:

1) No Latvijas radio radioieraksta tika izgriezti interesējušie fragmenti;

2) ar publiski pieejamu UVR5 programmatūru no ieraksta tika atdalīts skaņas slānis balss uztveramībai;

3) Ar standarta polifonisku Pitch Shifter procesoru balss tika pavirzīta 3,5 semitoņus uz augšu, apjomā, kur tā iegūst visvairāk dabīgu aprišu.

Kādus Prokuroru ētikas kodeksa pantus ir pārkāpis Cinkmanis

Papildus tam, ka prokurors U. Cinkmans, cerot uz anonimitāti, ārkārtīgi skarbi izsakās par reformām, kuru galvenais virzītājs ir viņa paša enerģiskākais aizstāvis plaģiātisma lietā, prokurora noziegumu par puikas palaidnībām nodēvējušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, U. Cinkmanis ar saviem publiskajiem izteikumiem ir pārkāpis arī vismaz desmit prokuroru ētikas kodeksa pantus:

1. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 5. pantu, kurš nosaka, ka prokurors, pildot savus amata pienākumus, ir brīvs no bailēm no kritikas.

2. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 11. pantu, kas nosaka - prokurors izvairās no vārdiem un runas, kuras varētu radīt kļūdainu uztveri par prokurora objektivitāti vai aizspriedumainību.

3. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 23. pantu, kas nosaka, ka informāciju, kas iegūta, veicot amata pienākumus, prokurors neizmanto citiem nolūkiem, kas nav saistīti ar amata pienākumiem.

4. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 28. pantu, kurš nosaka, ka prokurors izvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas.

5. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 29. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nedrīkst diskreditēt vai apvainot savus kolēģus neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociāla vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, invaliditātes, vecuma, dzimuma, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas.

6. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 32. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nerisina domstarpības ar kolēģiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

7. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 33. pantu, kurš nosaka, ka prokurors neizmanto plašsaziņas līdzekļus, lai reklamētu sevi vai citas personas.

8. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 36. pantu, kurš nosaka, ka prokurors arī brīvajā laikā izvairās no tādām situācijām, kas var negatīvi ietekmēt viņa vai prokuratūras reputāciju.

9. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 40. pantu, kurš nosaka -  prokuroram tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem ir tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, bet prokurors, publiskojot savu viedokli, saglabā lietišķu un mērenu izteiksmes veidu, izsaka pārdomātas idejas, apzinoties, ka tās var uztvert kā visas prokuratūras viedokli.

10. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 41. pantu, kurš nosaka, ka prokurors ar savu nostāju un uzvedību jebkurā situācijā respektē un ievēro Kodeksā noteiktos prokurora ētikas principus, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai kā tiesu varai piederīgai institūcijai.

Latvijas Radio vadība izliekas, ka vispār neko nesaprotot

Tā vietā, lai izdarītu secinājumus par notikušo un „sabiedriskā” radio darbinieku nemākulību, kuras dēļ atklāta it kā anonīma amatpersona, kas kritizē savu vadību, Latvijas Radio galvenā redaktore, kādreizējā Sarmītes Ēlertes skolniece Anita Brauna ir sniegusi šādu oficiālu skaidrojumu, izliekoties, ka vispār neko nesaprotot:

„Atbildot uz Jūsu vēstuli, norādu, ka Latvijas Radio žurnālisti savā darbā atbildīgi izturas pret pienākumu sargāt savus informācijas avotus, un šī iemesla dēļ negrasās apspriest Jūsu izplatītās versijas par to, kas bija informācijas sniedzējs raidījuma “Atvērtie faili” konkrētajā epizodē.

Šīs epizodes autore Indra Sprance ar savu darbību ir izpelnījusies informācijas avotu augstu uzticību, kas ļauj viņas veidotajos raidījumos un sižetos atklāt sabiedrībai būtisku informāciju. Latvijas Radio nešaubās, ka I.Sprances darbība atbilst žurnālistikas profesionālajiem un ētikas standartiem.”

Katrs lasītājs pats var noklausīties gan Latvijas radio ierakstu ar „anonīmo prokuroru”, gan ieraksta fragmentus ar restaurēto skaņu, gan – salīdzinājumam – Ulda Cinkmaņa neanonimizētu uzstāšanos ierakstus:

Novērtē šo rakstu: