Pēc Saeimas vēlēšanām var aktualizēties bankas „Citadele” „atdāvināšanas” tēma
Pietiek lasītājs04.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītās valdības 2014. gada jūlija lēmumu 75% Latvijas valstij piederošās bankas Citadele akciju amerikāņa Tima Kolina organizētajam konsorcijam drīzāk nevis pārdot, bet gandrīz vai atdāvināt par ārkārtīgi lētu cenu it kā jau viss ir pateikts, un tēma it kā skaitās „slēgta”. Taču informācija no politiskajām aprindām liek domāt, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām šī tēma atkal var tikt aktualizēta un vainīgajiem var pat nākties stāties tiesas priekšā.
Nule atklātībā nonākušas ziņas, ka Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodots Ekonomikas policijas izmeklēts kriminālprocess par valsts amatpersonu noziedzīgu bezdarbību, kā rezultātā valsts cietusi nopietnus zaudējumus.
Šis „eksotiskais” Krimināllikuma pants izmantots saistībā ar it kā seniem notikumiem – 2009. gada beigās toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstīto galvojumu Liepājas metalurgam. Pašam Repšem pat esot noteikts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
Šajā „darījumā” Latvijas valsts zaudēja vismaz vairākus desmitus miljonu eiro, - galīgā bilance būs zināma, kad būs pilnīgi skaidrs Liepājas metalurga un tā mantas liktenis. Taču ļoti iespējams, ka šī krimināllieta varētu būt tikai „pirmā bezdelīga”.
Ja Saeimas vēlēšanās vērā ņemamu pārstāvību Saeimā ieņems tās partijas, kas sola lielākas vai mazākas pārmaiņas un neietilpst pašreizējā valdošajā koalīcijā, ir ļoti iespējams, ka var tikt no jauna izvērtēts vēl viens – Latvijas valstij, iespējams, ne mazākus zaudējumus nodarījis lēmums.
Runa ir par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu. Banka tika izveidota no Latvijas valsts „izglābtās” Parex bankas „labās daļas”, un Laimdotas Straujumas valdība, slēpjot no sabiedrības pretendentu izvērtēšanas un cenas noteikšanas procesu, šo kontrolpaketi pārdeva „par sviestmaizi”.
Lai gan bankas akcijas bija iespējams pārdot pat par vismaz 120 miljoniem eiro, valdība to kompānijai Ripplewood un saistītajiem investoriem pārdeva par daudz mazāku summu – 74,7 miljoniem eiro. Turklāt aprēķini rādīja, ka faktiski banka nopirkta par pašā bankā esošo naudu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija akciju paketes „pārdošanā” atklāja veselu virkni pārkāpumu, taču arī secināja, ka „vilciens” jau ir aizgājis. Kriminālprocess sākts netika, no atbildības izvairījās gan valdības pārstāvji, gan „darījumu” organizējušās Privatizācijas aģentūras vadība.
Jau šķita, ka ar to viss tā arī beigsies, taču tagad gan Liepājas metalurga kriminālprocesa norise, gan neoficiālas ziņas par politiķu plāniem liek droši prognozēt – visticamākais, jau drīzumā pēc Saeimas vēlēšanām mēs varam gaidīt gan jaunu, šokējošu informāciju par to, kā tika organizēta un „nokārtota” bankas akciju „atdošana”, gan jauno politisko spēku reakciju uz šo informāciju. Un tad visādi var gadīties...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
