Pēc „konfliktsituācijas” no amata atstādināts Siguldas policijas priekšnieks
Lato Lapsa27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc atgadījuma, ko Valsts policija diplomātiski dēvē par „konfliktsituāciju”, no amata ir atstādināts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa priekšnieks Artūrs Atlavins, un ir sākts arī kriminālprocess.
„Saņemot iesniegumu par amatpersonas rīcību un uzvedību, kas ir klajā pretrunā ar vadītājam atbilstošu un ētisku rīcību, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir uzdevis Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam veikt dienesta pārbaudi un nekavējoties atstādināt amatpersonu no dienesta pienākumu pildīšanas. Turpmāko izmeklēšanu veic Iekšējās drošības birojs,” apliecina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.
Oficiālais skaidrojums ir – Valsts policijā esot saņemts iesniegums „iesniegums par konfliktsituāciju un tai sekojošiem notikumiem”, pēc kā policijā uzsākts kriminālprocess, kurš nosūtīts tālākai izmeklēšanai Iekšējās drošības birojam (IDB). Tā arī ir visa informācija ko policija varot sniegt, „lai netraucētu izmeklēšanu”. Savukārt pats IDB nekādu informāciju vispār nesniedz.
Tikmēr Siguldā, kas ir maza pilsēta, izplatītākā versija ir šāda – „konfliktsituācija” bijusi saistīta ar ļoti personiskas dabas jautājumu, kurš atrisināts ar fiziska spēka palīdzību: Siguldas pārstāvis izrādījies būtiski pārāks par savu oponentu, kurš arī bijis tiesībsargāšanas iestāžu darbinieks.
Spriežot pēc A. Atlavina amatpersonas deklarācijās sniegtajām ziņām, par Siguldas iecirkņa priekšnieku viņš kļuvis salīdzinoši nesen, bet vēl 2017. gadā bijis Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Rīgā, Teikas iecirknī.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
