Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pēc Čakšas kaut grēku plūdi?

Pietiek lasītājs
29.03.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedaudz sāk atklāties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vērienīgās nodokļu reformu priekškars, kas paver skaidrāku to ainu, kuru pirmā visnotaļ jaukā prezentācija sevī neietvēra. Kā izrādās, plānots atcelt samazinātās PVN likmes - šobrīd konkrēti tūrisma pakalpojumiem un zālēm. Bet rindā kā priekšlikums ir likvidēt šādu pazemināto PVN likmi kā tādu.

Tāpat plānots celt visa veida akcīzes nodokļus, tai skaitā degvielai, kā arī pārtraukt attaisnoto IIN izdevumu atmaksu 25% apmērā no veselības, izglītības izdevumiem. Ir vēl virkne citu ideju, kā paņemt no iedzīvotājiem naudu un likvidēt dažādus atvieglojumus, lai izdotos gadsimta reforma un pašvaldības dabūtu savu pīrāga gabalu, par kuru maksāsim mēs visi.

Saistībā ar veselības aprūpi aptaujas skaidri rāda, ka pacienti lielākoties nevēršas pie ārsta un nesaņem nepieciešamo ārstēšanu tieši augsto izmaksu dēļ. Gandrīz puse iedzīvotāju nevar atļauties sev visas nepieciešamās zāles.

FM laikam to nemaz nav pamanījusi, bet veselības ministre Anda Čakša par šādu situāciju baidās ko teikt un iebilst FM, jo ir cieši iekrampējusies budžeta deficīta 130 miljonos eiro, kurus vēlas un cer saņemt savas ministrijas "caurumu lāpīšanai" ar "liešanu tukšā mucā", ko skaisti nodēvēja par tā saucamajām "veselības reformām"...

Taču Čakša laikam nesaprot, ka, ceļot PVN zālēm, tas gan sadārdzinās kompensējamo medikamentu sarakstu vismaz par 20 miljoniem eiro, gan palielinās izdevumus ārstniecības iestādēm un, protams, pašiem pacientiem. Pieaugot akcīzei degvielai, pieaugs dažādu saimniecisko pakalpojumu cenas, kurus arī izmanto ārstniecības un VM pakļautībā esošās iestādes. Pieaugot minimālajai algai, arī tur būs virkne darbinieku, kam vajadzēs tās pacelt, - un ne tikai mediķi.

Tā nu visi cerētie 130 miljoni izšķīdīs jaunajā nodokļu reformā bez jebkāda lietderīga pienesuma veselības aprūpei (faktiski tāpat kā līdz šim), taču valdība būs mūžīgos draugos ar uzņēmējiem, kas ir stāvā sajūsmā par gaidāmajiem ziedu (peļņas) laikiem.

Kā ziņo Valsts zāļu aģentūra, pērn zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu - 799,24 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu - pieaugums par 10%. Taču netiek sniegta informācija par pārdoto medikamentu apjomu, vai arī tas ir palielinājies, nav arī segmentu analīzes.

Nav noslēpums, ka Latvijā ir dārgākās zāles Baltijā, salīdzinot ar Poliju, cenas ir 1,5-2 reizes augstākas. Latvijā ražotus medikamentus Krievijā var nopirkt 5-7 reizes lētāk, dažus pat 15 reizes lētāk. Periodiski par šo zāļu cenu jautājumu runā sabiedriskie mediji, satraucas deputāti, bet nekāda rīcība neseko, jo Čakša apgalvo, ka viss ir kārtībā un ka neredz šeit problēmas.

Nesen Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāka Valts Ābols, kas visu savu apzinīgo mūžu ir strādājis farmācijas biznesā un kura bijušais ilggadējais kolēģis Dins Šmits šobrīd vada lielākā Latvijas zāļu vairumtirgotāja Repharma biznesu. Taču arī tas Čakšai liekas normāli, jo pašas padomniece, skandalozā Alīda Vāne ir strādājusi Recipes paspārnē un, kā runā, labās attiecības ir atjaunojušās.

Pašai Čakšai par savu rīcību un darbu nav nekādas politiskās atbildības, jo vēl līdz šim viņa nav iestājusies nevienā politiskajā partijā. Ir pārsteidzoša ZZS attieksme pret šādu ministru, kas skaļi ir pieteicis nozares reformas, bet vēl šobrīd nevar uzrādīt ne konkrētus plānus, ne arī kādu līdz galam padarītu darbu. Viss ir un esot procesā! Galvenais ir laikus pārlikt un pārbīdīt "reformu" plānotos datumus (pat par gadu desmitiem uz priekšu).

Čakša savā darbā pat necenšas ievērot labas pārvaldības principus un bez konkursa ieceļ kapitālsabiedrību valdēs sev vēlamus cilvēkus. Tādus kā Stradiņu vadītāju Kreicbergu un Vaivaru rehabilitācijas centra valdes locekli Eglīti. Ir dīvaini, ka ZZS neizrāda nekādu interesi par šādu saimniekošanu, jo šāds vadības stils un haoss, kas šobrīd valda veselības aprūpes jomas pārvaldībā, nebeigsies ne ar ko labu.

Šobrīd vakanta ir Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētaja vieta, uz kuru ir izsludināts konkurss, bet medicīnisko jautājumu valdes loceklis pat netiek meklēts. Arī skandālu apvītais Valsts asinsdonoru centrs ir bez vadības.

Liekas, ka atbilstošo sev derīgo un tīkamo kandidātu meklēšana notiek paralēli un ārpus kaut kad iepriekš izsludinātam konkursam. Un tikai pēc tam, kad tāds kandidāts atrasts, tiek formāli atkārtoti izsludināts konkurss, lai steidzami, pat necenšoties līdz galam ievērot konkursa nolikumu, ieceltu amatā šo atrasto kandidātu. Šāda rīcība neveicina pieteikties patiešām plašam kompetentam un profesionālam speciālistu lokam.

Padomus personāliju jautājumos sniedz arī bijušais veselības ministrs Bārzdiņš, kurš taisās būt tilts kolēģiem no reģioniem pretēji VM politikai nodrošināt ar speciālu ES finansējumu speciālistus ārpus Rīgas; ar Bārzdiņa gādību pati Čakša bez jebkādas pieredzes vadībā un menedžmentā savulaik kļuva par valstī vienīgās Bērnu slimnīcas vadītāju.

Laikam jau Čakšai kā nepopulārākajai ZZS ministrei vairs nekas nav jāievēro, jo izcīnītais naudas daudzums nesīs cerības būt atzītai un novērtētai elitāro mediķu acīs. Un kas varbūt labāks par šo! Bet no tā, ka veselības sistēma Latvijā turpinās brukt, cietīs gan pacienti, gan sabiedrība kopumā, - bet tā taču nav slavas zenīta apmirdzētās ministres problēma. Tiesa, vai ZZS ir aizdomājušies par nākamajām vēlēšanām, reitingiem ar šādu savas ministres darbību?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...