Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia šonedēļ uzsāk savu otro nenodrošināto obligāciju emisiju vērtībā līdz desmit miljoniem eiro ar fiksēto gada procentu likmi 9%. Par godu šim notikumam un, lai iepazīstinātu investorus ar šo piedāvājumu, tika rīkots īpašs seminārs, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs lielīja un slavēja, kā uzņēmums tapis, kā attīstījies, cik veiksmīgs, cik atbildīgs, cik skaisti ir finanšu rādītāji utt. Tiesa, prezentācijā Māris Simanovičs ne vārda neminēja, ka investoriem būtu jebkādi riski, veicot ieguldījumu šajās obligācijās.

Tā kā pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus, neizpalika arī jautājumi par potenciālajiem riskiem. Taču Māris Simanovičs pat nepacentās ar pamatojumiem un skaidrojumiem kliedēt investoru bažas par riskiem, uz kuriem ar saviem jautājumiem norādīja investori. Pat trakāk – viņš vispār uz jautājumiem atbildēja visai nekonkrēti, izvairīgi un ar tādu attieksmi, it kā investori būtu pajautājuši kaut ko pavisam muļķīgu, nepamatotu un nesaistītu ar grandiozo pasākumu, kad uzņēmums, kuram reāli bankas vairs nav gatavas aizdot un kurš pat bija nonācis tik tālu, ka banka ilgtermiņa aizdevumu pārveidoja par īstermiņa saistībā ar pārāk augstiem riskiem un kompānijas finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir atvēzējies no investoriem dabūt desmit miljonus eiro, lai tos izlietotu…. Jā, nu kādiem mērķiem tad? Tas no prezentācijas tā arī netop skaidrs.

Turklāt šī nav pirmā reize, kad Māra Simanoviča vadītais Eco Baltia liedz svarīgu informāciju investoriem. Jau vasaras beigās, kad Eco Baltia bija pienākums publicēt auditētu pusgada pārskatu līdz 31.augustam, gandrīz veselu mēnesi investori bija spiesti dzīvot neziņā, kā tad klājas viņu ieguldījumiem un kā ar tiem tiek operēts, jo pusgada pārskats tika publicēts tikai 29.septembrī.

Jāatgādina, ka AS Eco Baltia pirmo obligāciju emisiju veica šā gada februārī. Tātad nepilnu pusgadu vēlāk uzņēmumam jau atkal vajag papildu naudu no ieguldītājiem.

Investorus vispirmām kārtām interesēja, kas tad ir noticis ar iepriekš no obligācijām iegūto naudu. Investoriem nebija palicis nepamanīts, ka līdz ar obligāciju emisijas ieņēmumu astoņu miljonu eiro apmērā nonākšanu uzņēmumu kontos akcionāriem uzreiz tika izmaksātas dividendes akurāt astoņu miljonu eiro apmērā. Sakritība? Un kādēļ tad esošie akcionāri nebija gatavi uzņēmuma peļņu ieguldīt attīstībā, bet gan pieprasīja saņemt tos dividendēs? Vai tik gadījumā nebija tā, ka tieši piesaistītā nauda tad arī tika izmaksāta dividendēs?

Tieši šādu jautājumu uzdeva investori, skaidri un gaiši jautājot - kāds bija pamatojums šādam naudas izlietojumam? Vai sagaidāms, ka arī no jaunās obligāciju emisijas saņemtie ienākumi tiks izmaksāti akcionāriem?

Māris Simanovičs gan mēģināja noraidīt investoru bažas, paziņojot, ka dividendes tika izmaksātas vēl pirms iepriekšējā obligāciju laidiena. Līdz ar to tur neesot, ko komentēt. Tad sekoja skaidrojums par to, kā pirmajā obligāciju emisijā iegūtie līdzekļi izlietoti kapacitātes stiprināšanai. Ieņēmumi no iepriekšējām emisijām esot izmantoti, lai paplašinātu jauno rūpnīcu Olainē, kāpinot jaudu, jo aprīkojums maksā ap desmit miljoniem eiro. Turklāt vēl 35 miljonus vajadzēšot apkārtnes labiekārtošanai (tas jau nekas, ka šos 35 miljonus eiro ieguldīs SIA Piche kā objekta attīstītājs).  “Tātad es nepiekrītu, ka mēs izmantojām naudu no emisijām, lai izmaksātu dividendes. Sakarā ar otru jautājuma pusi - nav plāns izmaksāt dividendes, tā nauda tiks izmantota mūsu izaugsmei un pašreizējam biznesam un projektiem. Mēs nesen esam parakstījuši projektu un ceram to noslēgt līdz gada beigām,” investoriem sacīja Māris Simanovičs.

Pārliecināja taču, vai ne?

Tāpat investorus interesēja interesantās kompānijas transformācijas iepriekšējos gados. “2021. gada sākumā uzņēmums veica ļoti dīvainas korporatīvās pārvērtības. Mātes uzņēmums AS Eco Baltia tika pievienots meitas uzņēmumam SIA Eco Baltia grupa, tad meitas uzņēmums mainīja statusu no SIA uz AS un mainīja nosaukumu no Eco Baltia grupa uz Eco Baltia. Visu pārvērtību rezultātā it kā ir izzudusi viena AS Eco Baltia un uzradusies jauna AS Eco Baltia. Šādas pārvērtības liekas ārkārtīgi mulsinošas jau pašas par sevi, bet, ņemot vērā tiesvedību Kiprā, tajās var saskatīt mēģinājumu slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Vai šie jautājumi nebija jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?”

“Es domāju, ka tā ir diezgan normāla kompānijas restrukturizācija, nav nekādu nodomu, kā jūs minējāt, tas ir normāls process kā jebkurā uzņēmumā, lai palielinātu ieņēmumus un eiro transakcijas,” uz izvērsto jautājumu sekoja vairāk nekā kodolīga Māra Simanoviča atbilde.

Viss kļuva skaidrs? Nē? Nu, bet investējiet desmit miljonus! Mēs AS pārtaisīsim par SIA un tad pievienosim AS un tad atkal uz SIA, un beigās jūs, investor, pat nesapratīsiet, kur tad ieguldījāt un kur tad vērsties pēc tik garantētajiem 9% gadā.

Investoriem nebija palicis nepamanīts arī kāds tiesas process, kurā ir ierauta AS Eco Baltia. “Limasolas pilsētas tiesā norit process par to, ka Māris Simanovičs un viņam piederošie uzņēmumi ir ieguvuši Eco Baltia akcijas, par tām nesamaksājot, vienkāršiem vārdiem sakot, Māris Simanovičs ir tās nozadzis iepriekšējiem īpašniekiem. Vai riski, kas uzņēmumam varētu rasties no šīs tiesvedības, nebūtu jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?” interesējās investori.

Nu arī uz šo jautājumu Māris Simanovičs faktiski nesniedza atbildi: “Es varu tikai komentēt to, ka akciju sadalījums bija parakstīts starp visiem akcionāriem, visi dokumenti par šo jautājumu par šīm transakcijām tika nodoti Kipras tiesai. Šis nekādā veidā neietekmē Eco Baltia tagad un ne arī nākotnē.” Nu ja, kā gan tas, ka jums, Māri Simanovič, atņems akcijas un atdos tās īstajam īpašniekam, varētu ietekmēt uzņēmumu!?

Ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem jautājumiem atbildes tā arī īsti netika sniegtas, būtu labi saņemt atbildes arī uz šiem:

- Eco Baltia jau veica vienu obligāciju emisiju 2023. gadā februārī, tagad tiek veikta nākamā emisija. Vai šīs divas laika ziņā tik tuvās emisijas ir ar kādu īpašu stratēģisku mērķi? Kāpēc izaugsmei nepieciešamos resursus nevarēja piesaistīt jau pirmās emisijas ietvaros? Vai šāda prakse – reizi pusgadā meklēt papildus līdzekļus no obligacionāriem – turpināsies arī nākamajos gados?

- Likums paredz, ka pusgada auditēts pārskats uzņēmumam bija jāpublicē ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pirmā pusgada, tas ir, 31. augustā. Finanšu pārskats Eco Baltia mājas lapā tika publicēts tikai 29. septembrī https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bedf833b2140d6a97a71570230cc17d76&lang=lv&src=listed.

 Kā skaidrojat likuma pārkāpšanu, vairāk nekā mēnesi kavējot pusgada pārskata iesniegšanu? Vai šādu praksi – nevīžību attiecībā uz biržas dalībnieka pienākumiem - uzņēmums nolēmis pielietot arī turpmāk?

- Piedāvājuma dokumenta 30. lapā minēts, ka, salīdzinot uzņēmuma rādītājus 2021. un 2022. gadā, tā apgrozījums ir gandrīz dubultojies - 210 miljoni pret 120 miljoniem, bet peļņa ir pat samazinājusies - 9,3 miljoni pret 8,3 miljoniem. Lūdzu skaidrojumu! https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf

- Ja novērojama šāda attīstības tendence - pērkot jaunus uzņēmumus audzēt apgrozījumu un vienlaicīgi zaudēt pelnītspēju, kā investoriem pamatosiet nepieciešamību veikt vēl jaunus uzņēmumu iegādes darījumus?

- Kā notiek līdz šim iegādāto uzņēmumu integrācija koncernā? Vai ir materiāla rakstura aplēses par, piemēram, UAB Ecoservice un SIA Eco Baltia vide sadarbības sinerģijām? Lūdzu raksturot!

- Uzņēmums ir paziņojis, ka ir investējis 10 miljonus eiro PET Baltijas jaunajā ražošanas cehā Olainē, vēl 35 miljonus šajā projektā ir investējis SIA PICHE. https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b283a990fcd941cb8e718db7eeae65ba7&lang=lv&src=listed.

Cik lieli būs pārcelšanās izdevumi, PET Baltija pārvietojot no Jelgavas uz Olaini, tai skaitā ražošanas apturēšanas un uzsākšanas izdevumi? Kādi būs sadarbības noteikumi ar SIA PICHE? Vai saistības īrēt rūpnīcu no SIA PICHE tiks atspoguļotas bilancē? Cik tās būs lielas, cik būtiski ietekmēs koncerna bilanci, kurā saistību apjoms pēdējo trīs gadu laikā jau tā ir pieaudzis gandrīz piecas reizes - no 26 miljoniem 2020. gadā līdz 120 miljoniem 2022. gadā? https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf 31. lpp.

- Uzņēmums Nordic Plast, kas darbojās Olainē, ir vairākkārt brīdināts un sodīts par nepietiekoši attīrītu notekūdeņu iepludināšanu pilsētas kanalizācijas sistēmā? Vai koncerna vadībai tas ir zināms? Kā paredzēts risināt šo situāciju turpmāk?

- Žurnālista Olafa Zvejnieka analīze parādīja, ka atkritumu izvešana Rīgā iedzīvotājiem ir apmēram divas reizes dārgāka nekā Tallinā un Viļņā. Par šo situāciju ir izrādījusi satraukumu Rīgas domes jaunā koalīcija, cik zināms, pašlaik norit izmeklēšana par iespējamu karteļa vienošanos starp Eco Baltia vide, CleanR un Getliņi Eko un koruptīvām darbībām šajā sakarā. Vai uzņēmuma vadībai tas ir zināms? Vai obligāciju emisijas prospektā nebija jāatspoguļo iespējamie riski, kas iestātos, ja izmeklējošo iestāžu aizdomas izrādītos pamatotas?

- No prezentācijas file:///C:/Users/user/Downloads/Eco%20Baltia%20Group%20Financial%20statement_LV_6M_2023.pdf  13. un 14. lappusē atspoguļotajiem skaitļiem izriet, ka uzņēmuma kontos ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Ar konsolidēto apgrozījumu – 112 miljoni pusgadā tas nozīmē, ka likviditāte ir mazāka nekā divu nedēļu ieņēmumi. Vai uzņēmuma vadībai šāda likviditātes situācija liekas normāla? Vai nebūtu bijis pareizāk nevis izmaksāt 8 miljonus dividendēs, bet saglabāt vismaz apmierinošu uzņēmuma likviditāti?

Novērtē šo rakstu:

87
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...