Iesaki rakstu: 
Aiz šī nedaudz apšmurgātā uzraksta sākas pats sliktākais veloceliņš valstī – proti, Rīgas–Jūrmalas veloceliņa ekstrēmais posms. Dažviet šķērsslīpums 30 grādi, bedres, grambas un izcilņi katru riteni salocīs. Zaļais mērs Truksnis cenšas neielaist velosipēdistus Jūrmalā.
Uz šī veloceliņa pie Priedaines stacijas bija radīts neredzams pārbaudījums „Trukšņa kāpslis”– puse no veloceliņa pārvērtās par lejupejošām trepēm, kur katru nedēļu krita un Jūrmalas slimnīcā nonāca 2– 6 riteņbraucēji (tas gan šobrīd likvidēts).
Visi celiņi gar jūru ir tādi, it kā Indonēzijas zemestrīce būtu radījusi atsitienu Jūrmalā, un šajos celiņas pat laba mauntinbaika riteni var pārvērst astoņniekā, bērnu velosipēdam salauzt rāmi, bet bērnu ratiņiem tur vienmēr nolūzt ritenis.
Visa Jūrmalas satiksme ir iekārtota tā, lai velosipēdistam tur nebūtu, kur likties. Ja kāds nevēlas lauzt sprandu, braucot pa Rīgas–Jūrmalas veloceliņu, bet gan brauc pa šoseju, tad viņam nav iespējas pie Lielupes tilta uzbraukt uz veloceliņa, kas ir iekārtots pāri tiltam.
Es nekad neesmu redzējis, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs šņauktu kokaīnu, bet pilnīgi neticu tam, ka viņš kokaīnu būtu špricējis. Un tomēr – Gatis Truksnis un viņa vadītā dome ir darījuši visu, lai velobraucēji Jūrmalā justos slikti un apdraudēti.
Jūrmala Trukšņa vadībā pārliecinoši var pretendēt uz neveselīgākās pilsētas statusu. Vēlos godājamajam lasītājam ļaut iepazīties ar dažām sarunām Jūrmalas domē, kas iespējams, ir notikušas. Visās sarunās piedalās:
GT (galvenais tehnokrāts);
D1 (1. domnieks);
D2 (2. domnieks).
Visas šīs iespējamās sarunas notikušas septembrī.
1. saruna:
D1: Vai mēs nevarētu izveidot veloceliņu gar kāpu?
GT: Nē, nevaram, jo tur dzīvo Iļja Borisovičs un Jakovs Arkadjevičs. Viņi mīl dzīvot klusumā.
D2: Bet varbūt mēs varētu salabot veloceliņu no Rīgas uz Jūrmalu?
GT: Nē, jo tad to velobraucēju sabrauks tik daudz, ka viņi traucēs mūsu dārgajiem jūrmalniekiem braukt ar Bentliju vai Poršu pa Jūrmalas ielām.
D1: Bet kur tad mēs varam uzbūvēt veloceliņu, lai Jūrmalu sauktu par veselīgu un zaļu pilsētu?
GT: Kauguros starp daudzstāvu mājām un tālāk uz purvu.
2. saruna:
D1: Palangā un Pērnavā ir plati, apgaismoti veloceliņi, dizainiskas velostāvietas.
D2: Savukārt gājējiem ir ērti, plati trotuāri gar ielām.
GT: Bet kāpēc Jūs man uzbāžaties ar Palangu un Pērnavu?
D1: Nu Palanga un Pērnava ir Lietuvas un Igaunijas kūrortpilsētas pie jūras.
GT: Tātad: rakstiet pilsētas domes rīkojumu. Jūrmalas teritorijā jebkādā veidā un formā aizliegts pieminēt Palangu un Pērnavu. Sods par pieminēšanu – 100 eiro, bet par salīdzināšanu ar Jūrmalu – 200 eiro
3. saruna:
D1: Kāpēc mums jūras krastā un kāpās ir vai nu Karginvillas ar milzu žogiem vai arī grausti un noplukušas teltis, kas izliekas par kafejnīcām vai restorāniem?
GT: Tas tādēļ, lai mūsu viesi no Austrumiem šeit justos kā mājās.
D2: Bet kāpēc Svetlogorskā pie Baltijas jūras Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā graustu nav, toties ir plaši, gludi un apgaismoti veloceliņi, bet Jūrmalas veloceliņi izskatās kā pēc zemestrīces?
GT: Tā ir Krievijas propaganda, ko izplata Kremļa troļļi
4. saruna:
D1: Dārgais GT kungs! Jums atsūtīta vēstule ar biļetēm turp un atpakaļ uz Ventspili?
GT: Vai Aivars rīko pieņemšanu ar brieža cepeti un labu vīnu?
D1: Te par to nekas nav teikts. Taču biļešu dāvinātājs iesaka Jums iepazīties ar Ventspils veloceliņiem. Ventspils esot mazāka pilsēta par Jūrmalu, taču veloceliņu kopgarums desmit reižu lielāks, pie kam pa tiem bez bažām brauc arī bērni.
D2: Šis biļešu dāvātājs apgalvo, ka gadījumā, ja par veloceliņu nosauc trotuāru blakus ielai, tad šķērsielu pārbraukšanas iespējām jābūt tādām, lai to varētu veikt arī bērni, nevis tikai mountinbaika čempioni.
GT: Es nevaru pieņemt tādas nožēlojamus kukuļus kā autobusu biļetes. Bez tam man nav un nevar būt nekas kopējs ar oligarhiem.
5. saruna:
D1: Vai mēs nevarētu ņemt iebraukšanas maksu ne tikai par iebraucošajām automašīnām, bet arī velosipēdiem?
GT: Ņemsim trīs eiro par velosipēdu, jo viņi traucē Jūrmalas satiksmi.
D2: Bet to iekasēšanu uzticēsim Jefimam Pavlovičam.
D1: Kāpēc Jefimam Pavlovičam?
D2: Viņš iemaksās pateicību partijas kasē vēlēšanām. Un mēs varēsim atkal visu Jūrmalu izlīmēt ar GT plakātiem.
GT: Nekādas vēlēšanas nav jāgaida. Lai nes šurp naudu tāpat. Bet par naudu vēlēšanām lai domā Aivars.
6. saruna:
D1: Mums te viens riteņbraucējs raksta, ka mikrobusiņš ar mūsu deputāta Lediņa attēlu uz busa pakaļas un uzrakstu „Mēs esam nākotne” griež milzīgus dūmu mākoņus, cilvēkiem neesot, ko elpot.
GT: Tiklīdz beigsies vēlēšanas, Lediņa attēlu vajag nekavējoši no tā busiņa noņemt, jo viņš ir zaļais.
D2: Bet Jūsu šoferis ar melno mersedesu esot braucis pa pilsētu ar
GT: Lieciet mersedesu pārkrāsot zaļā krāsā, jo mēs tomēr esam ekoloģiskā pilsēta.
D1: Bet viens riteņbraucējs vakar brauca tik ātri, ka neapstājās un traucēja mums – domniekiem pāriet ielu tepat pie Domes.
GT: Vajag ātruma ierobežojumus tiem riteņbraucējiem. 10 kilometrus stundā. Pārkāpējiem – lielus sodus!
7. saruna:
D1: Mūsu „Saskaņas” vēlētāja Jakova Iļjiča sievas Raisas Fjodorovnas sunītim Garikam riteņbraucējs izsitis divus zobus un sabraucis asti. GT kungs, Jums beidzot vajadzētu nodrošināt kārtību, citādi mēs Jūrmalā būsim spiesti koalīciju veidot tā kā Rīgā – bez ZZS.
GT: Bet Gariks taču ir teļa lielumā. Kā tas noticis?
D2: Gariks izvedis Raisu Fjodorovnu pastaigā un pārgājis veloceliņam otrā pusē, nu saprotiet – apostīt kaut ko. Tas velosipeģists iebraucis saitē. Sunītis smagi cietis. Jakovs Iļjičs teica, ka vizīte pie veterinārārsta maksājusi 2000 eiro un viņš tos piedzīšot no Domes. Un pieprasīs, lai Jūrmalas domē turpmāk strādātu tikai „Saskaņa” kā Rīgā.
GT: Bet kas ar to velosipēdistu? Varbūt tos 2000 eiro var piedzīt no viņa?
D1: Nezinām – ātrā palīdzība savāca viņa izsvaidītās detaļas, taču atteicās vest uz Jūrmalas slimnīcu, jo mums slimnīcā neesot visu speciālistu, lai viņu saliktu kopā.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
