Iesaki rakstu: 
Ar Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu saistītā biedrība "Latvijas Karogs" iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, taču pretēji iepriekš solītajam biedrība pati šim mērķim finansējumu neatvēl, svētdien ziņoja TV.
Savukārt lapā http://www.latvijas-karogs.lv/ atrodama Riharda Kola replika: „...īpaši skumji redzēt, kā Latvijas sabiedriskais medijs radījumā “De Facto” apzināti un pārliecināti izplata nepatiesu, sagrozītu un brīžiem pat absurdu informāciju par ”Latvijas karogs” projektu.” Še pat lasāms, ka arhitektu izstrādātajās skicēs Rīgā uz AB dambja uzstādāmā karoga masts stiepsies 60 metru augstumā, savukārt pats karogs būšot 20×10 metrus liels.
Kopš 2014. gada Ginesa rekords karoga masta augstumam pieder Saūa Arābijai – Džedā tas slienas 171 metru augstumā, pirms tam rekordiste bija Tadžikistāna – Dušanbē karoga masts ir 165 metrus augsts, kura 2011. gadā atņēma rekordu Azerbaidžānai, kas savukārt 2010. gadā ar 162 metrus augsto mastu Baku atņēma rekordu Ķīnas Tautas Republikai (160 metri). Un tā varētu turpināt. Nevienas uz Rietumu vērtībām balstītas valsts!
Šogad monumentālais [?!] karogs tika svinīgi pacelts 11. novembrī līdz šim Latvijas augstākajā karoga mastā (35 metri) Smiltenes pilsētas Jāņkalna priedēs http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/6576 , tā pārspējot Nebeļicā, Kijevas rajonā, Ukrainā 2014. gadā uzstādīto 31 metru augsto karoga mastu.
Patiesības labad jāpiezīmē, ka Smiltenes karoga masts atšķirībā no Nebeļicas un austrumzemju dižmastu slaiduma savā proporcionalitātē vairāk atgādina kāda ceha apkures dūmeni – tas arī, manuprāt, būtu vienīgais loģiskais skaidrojums šī izstrādājuma monumentālismam.
Kā situāciju vēstulē raksturoja Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Mg. art. Ramona Umblija, „...karoga masts un īpaši tā “galotne”, kura ir vizuāli cieši saistīta ar pašu karoga izskatu, nav proporcionāli izlīdzsvarota un mākslinieciski atrisināta. Šādu objektu realizācijā būtu iesaistāmi profesionāļi, kas lielgabarīta priekšmetus spēj uzkonstruēt un realizēt estētiskā vienotībā, atbilstoši objekta funkcijai – šajā gadījuma valsts simbola - karoga mastam”.
Protams, uz Smiltenes baznīcu sprediķot atbraukušais Nacionālās apvienības deputāts Kols par šo „monumentu” nemaksāja – smilteniešiem tas pagaidām, bez proporcionālas izlīdzsvarošanas jau ir izmaksājis 38376,12 eiro. Un tas vēl nav viss. Tas ir tikai sākums!
Man ir bēdīga pieredze – 1989. gadā LNNK un LTF Rīgas Ziemeļu rajona nodaļas kopā pieņēma lēmumu pacelt sarkanbaltsarkano karogu virs tolaik traļu flotes kultūras nama „Ziemeļblāzma”. Tā kā tad dzīvoju blakus „Ziemeļblāzmai”, man nācās uzņemties šefību karoga sargāšanā - lai Interfronte to naktīs neņem nost.
Jau pirmajā nedēļā sapratām, ka karogam par Interfronti daudz bīstamāks ir mūsu klimats – sasalstošs lietus un vējš. Kā rīts, tā karogs skrandās. Par laimi, trimdas tautieši no Toronto Kanādā sagādāja pārdesmit izturīgus 1x2 metru lielus buru audumam līdzīga auduma karogus - tie mūsu klimatā laika apstākļus spēja izturēt aptuveni mēnesi. Tā nocīnījāmies, līdz 1990. gadā LPSR Augstākā padome sarkanbaltsarkanajam karogam noteica valstisku statusu.
Intereses pēc sazinājos ar Ministru kabineta un Rīgas pils apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par tur paceltiem Latvijas karogiem mūsdienās. „Daiļrades” gatavotais 1,5x3 metru poliamīda karogs virs MK cieņpilnā skatā iztur aptuveni mēnesi, bet Rīgas pils Sv. Gara tornī mēnesī vajag divus. Smiltenē 11. novembrī svinīgi pacelto karogu noņēma defekta novēršanai jau 25. novembrī. Turpmāk pašvaldībai būs mācība – rezervē turēt vismaz divus karogus. 3x6 metru poliamīda karoga cena „Daiļradē” ir 138,74 eiro, kam vēl jāpieskaita darbinieku izmaksas karoga uzmanīšanā un mainīšanā.
Man šķiet, citām pašvaldībām, jo īpaši Rīgai vajadzētu atturēties no šīs mūsu klimatiskajos apstākļos plānprātīgās austrumzemju sacensības. Vismaz es nevaru iedomāties, kā reizi mēnesī uz AB dambja (neuzkrītoši) tiks mainīts 10x20 metru liels karogs un kā mainītāji rīkosies, kad salijis karogs sasals un sabirs gabalos. Eiropā līdz šim ir bijis tikai viens, kurš pārlieku aizrāvās ar karogiem, - Ādolfs Hitlers. Neapkaunosim Latviju simtgadē ar tukšu urrāpatriotismu par pašvaldību līdzekļiem!
* viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
