“Patiesie dabas draugi” Latvijas Potjomkina sādžā, jeb “Сэр, это был мой бифштекс”
Mareks Vilkins04.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Palasot vilku un lūšu sugas aizsardzības plānus (SAP), neuzmanīgākam lasītājam var rasties maldīgs iespaids, ka šo sugu monitorings ir balstīts zinātnē un sabiedrība tiek aktīvi izglītota, kā sadzīvot ar vilkiem un lūšiem. Tā, piemēram, no SAP var uzzināt, ka Silavas īstenotais vilku un lūšu monitorings novērtēts ar 9.9 ballēm no 10, bet sabiedrības izglītošanas pasākumi – ar 9.1 balli. https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC_SAP/SAP_lusis_18_LV.pdf
Par mednieku apmaksātā monitoringa apšaubāmo zinātniskumu var izlasīt rakstu sērijas pirmajā daļā, bet šajā rakstā detalizētāk tiks aplūkota sabiedrības izglītošana vilku un lūšu jautājumā.
https://www.pietiek.com/raksti/sugu_aizsardzibas_planu_fikcija_latvijas_potjomkina_sadza
PSRS laikā vilki un lūši tika uzskatīti par „kaitēkļiem” un maksimāli apšauti. Attiecīgi arī laikrakstos šie dzīvnieki tika izmālēti pēc paša nelabā, izmantojot retoriku no viduslaiku baznīctēvu spriedelējumiem par sātana radījumiem, kas apdraudot dabas kroni.
Palasot Latvijas reģionālo presi, ikviens var ātri saprast, ka attiecībā uz vilkiem un lūšiem padomju laiku partijas līnija tiek turpināta arī 28 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma. Nav pārsteidzoši, - jo žurnālisti ir mazizglītoti ekoloģijas jautājumos, bet vidējais mednieks ir 60 gadus vecs, kas turpina atgremot padomjlaiku gudrības jeb "Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību”. /Salamana pamācības 26:11/
Medību raksti seko ierastajam šablonam: vilku un lūšu nošaušana nemainīgi tiek noraksturota kā „veiksmīgas medības” (pat gadījumos, kad tiek apšautas veselas ģimenes), bet „ekspertu” viedokli pārstāv, no vienas puses, mednieku apmaksātais monitoringa vadītājs Jānis Ozoliņš (kuram nav iebildumu, ja vilkus un lūšus apšauj 65% apmērā no populācijas lieluma), bet, no otras puses, paši šāvēji, kuri pieprasa šaut bez ierobežojumiem visa gada garumā.
Daži piemēri raksturos šīs PSRS laiku attieksmes noturīgumu arī tā saucamajā vilku un lūšu "aizsardzības" periodā pēc tam, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā 2004.gada maijā.
Nomedī septiņus vilkus (papildināts)
http://www.staburags.lv/valasprieks/medibas/nomedi-septinus-vilkus-papildinats-18
"Tas ir lielisks rezultāts. Nomedījām trīs jaunos vilkus un četras jaunās vilcenes. Pārnadži mežā varēs justies daudz mierīgāk."
Tipisku asiņaino izpriecu reportāžu piedāvā portāla medniekiem.lv īpašnieks Andris Zariņš:
Esmu meža biezoknī... Klausīšos vilkus...
Man pirms pamešanas mežā ielēja 100 gr. Jūtos kā WW2 pie Staļingradas...:D
https://twitter.com/heckler33/status/373199505526902784
Šorīt atkal uz vilkiem. Šoreiz Limbažu rajonā!
https://twitter.com/heckler33/status/373627962274627584
"Šodienas rezultāts!" - lepns par pirmās vilku ģimenes apšaušanu ir hronists Zariņš.
https://twitter.com/heckler33/status/373848775917576192
Sēžu izcirtuma gaidu vilkus...
https://twitter.com/heckler33/status/377743780671422464
11 Sep 2013
"Šodienas rezultāts! 103 mednieku kopdarbs!" - par otrās vilku ģimenes apšaušanu divu nedēļu laikā priecājas medību ideologs Andris Zariņš.
https://twitter.com/heckler33/status/377803600392912896
Skaidrības labad jāatzīmē, ka A.Zariņam pašam vēl nav sanācis nošaut vilku vai lūsi - iespējams, pie vainas ir šaušanas (ne)prasme, jo ir grūtības trāpīt savainotam bukam dažu soļu attālumā:
https://www.youtube.com/watch?v=6yQxWBWrVvY
Mārsnēnos nomedīti četri lūši
http://edruva.lv/marsnenos-nomediti-cetri-lusi/
“Lūši nodara lielus postījumus, īpaši stirnu populācijai" ... "Domāju, ka Latvijā lūšu medīšanas atļauju skaits būtu jāpalielina ar steigu, lai vēlāk nenāktos cīnīties ar sekām.”
Nomedī trīs vilkus
https://www.dzirkstele.lv/kultura-un-izklaide/cope-un-medibas/nomedi-tris-vilkus-16349
"Viņi mums ir izdarījuši lielu skādi. Stirnu mums gandrīz vairs nav, mednieki ir dzirdējuši, ka arī sivēni kviec un lielās meža cūkas, tos aizstāvot, vakaros taisa milzīgu traci. Ja neko nedarīsim, vilki mūs atstās arī bez sivēniem, tas nozīmē, ka nākamgad nebūs arī cūku." ... "Prieks arī, ka daudz citu zvēru tagad paliks dzīvi. Arī jaunie vilcēni, kas tika nomedīti, taču ietu un medītu citus zvērus. Protams, vilki varētu nodarīt skādi arī mājlopiem. Ir dzirdēts daudz šādu gadījumu, ka vilki siro apkārt, un saimnieki neko nevar izdarīt."
Salacgrīvas pusē nomedī lūseni ar igauņu raidītāju
https://www.delfi.lv/archive/salacgrivas-puse-nomedi-luseni-ar-igaunu-raiditaju.d?id=36463707
"Nošautais zvērs ir astotais šosezon bijušā Limbažu rajona teritorijā nomedītais lūsis. Veiksmīgais mednieks - Jānis Ozoliņš no mednieku kluba "Dzirkstele"."
Variņu mednieki nomedī trīs lūšus
https://www.ziemellatvija.lv/valasprieki/cope-medibas/varinu-mednieki-nomedi-tris-lusus-75862
"Lūšu medībās galvenais ir veiksme, it īpaši ņemot vērā to, ka ziema pagaidām ir bez sniega, atzīst M. Putniņš. Būdams salīdzinoši jauns mednieks, viņš līdz šim nomedījis jau pavisam piecus lūšus, un četrus no tiem ar gada atstarpi gandrīz vienā un tajā pašā vietā Variņu pagastā, mežā netālu no “Siliņu” fermas."
Šie citāti raksturo ierindas medniekus, bet tāda pati attieksme un tumsonība dominē arī to mednieku vidū, kas izstrādā medību normatīvos aktus un nosaka vilku un lūšu apšaušanas apmērus par atskaites punktu izmantojot kļūdainus vilku un lūšu uzskaites datus.
Piemēram, Andis Krēsliņš ir Valsts meža dienesta vadītājs kopš 2011. gada un darba pieredzi guva Alūksnes un Gulbenes mežos, kas skaitās Latvijas lūšu centri. Pēc tam, kad viņa novadniece un VMD darbiniece Gunita Kaņepe
https://pietiek.com/raksti/kas_ir_bedigi_slavena_gunita_kanepe__lusu_mates_nosaveja
nošāva lūšu mammu un pameta mežā bada nāvei nolemtos lūša kaķēnus, A.Krēsliņu intervēja Latvijas Vēstneša uzturētais LV portāls un rezultātā izplatīja sekojošu dezinformāciju:
"Lūšu medību termiņš vienreiz jau ir mainīts – agrāk lūšu medības bija atļautas no 1. oktobra. Tad gan mazuļi vēl bija samērā mazi – medīt tie mācēja, bet nomedīt droši vien neko nevarēja. Tāpēc medību sākums tika pārcelts uz 1. decembri. ... Tādējādi ir jāatzīst, ka, nosakot lūšu medību sākuma datumu 1. decembrī, likumdevējs jau ir domājis par to, lai aizsargātu dzīvnieka mazuļus."
"Lūši ļoti, ļoti daudz iznīcina stirnas. Lūsis pēc bioloģiskajām īpatnībām uzturā lieto samērā daudz gaļas, turklāt nav tā, ka lūsis apēstu visu, ko ir nomedījis. ... Līdz ar to iznāk, ka nogalināto meža dzīvnieku skaits ir lielāks, nekā lūsim būtu nepieciešams barībai."
Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc lūšus medī?
Jā, ja jau kaut kādā veidā cilvēks iejaucas dabas norisēs, tad ir jāiejaucas līdz galam un jāregulē, kā tas ir atbilstoši konkrētai situācijai. Ja mednieki darbotos – gribu, šauju, gribu, nešauju, tad drīz šis balanss, kuru dabā gribam noturēt, izjuktu – atsevišķas sugas savairotos milzīgā daudzumā, bet atsevišķu sugu nebūtu vispār."
Tādus pašus nezinātniskus, nepatiesus un maldīgus apgalvojumus, ka lūsēni ir jau pilnīgi pieauguši, masu medijos izplatīja arī VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, medību organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks, kā arī medību žurnālisti Linda Dombrovska un Didzis Pakalns.
“Ir jāpadomā, ko komentēt un kā komentēt, jo sabiedrība kaķēnu saprot, ka tas ir maziņš, pūkains un neaizsargāts dzīvnieciņš. Lūšu gadījumā kaķēns ir dzīvnieks, kas bieži vien ir pilnīgi pieaudzis. Viņš var divus gadus dzīvot ar māti, bet ir pilnīgi gatavs dzīvei savvaļā. Nav mums zinātnisku datu, nav mums faktu, kas apliecinātu to, ka šie mazuļi aiziet bojā,” norāda Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
"Сезон охоты на рысь, который открывается первого декабря, установлен исходя из того, что к этому времени котята подрастают до такого состояния, что могут жить самостоятельно. То есть, именно к этому времени котята уже умеют сами охотиться, жить в лесу и не погибают” - сказал глава Латвийской ассоциации охотников.
Meža dienests komentē satraucošo «lūšu skandālu»
http://apollo.tvnet.lv/zinas/meza-dienests-komente-satraucoso-lusu-skandalu/781652
"Tāpat VMD pārstāvis [Valters Lūsis] sacīja, ka viens no svarīgiem medījamo dzīvnieku medīšanas termiņu pamatojumiem ir konkrētās sugas bioloģija, lai saudzēšanas laiks pēc iespējas saskanētu ar mazuļu dzemdēšanu un to laiku, kad mazuļi bez mātes palīdzības izdzīvot nespētu. Tieši šis apstāklis arī ir noteicošais lūšu medību sezonas sākumam - 1.decembris, un šā gada lūši ir pietiekami fiziski attīstīti, lai spētu patstāvīgi izdzīvot."
“Arī no bioloģijas viedokļa nav nekas traģisks, jo lūsēni ir pietiekami paaugušies, lai spētu izdzīvot. Agrāk, kad medības bija atļautas jau no 1.oktobra, tad gan lūsēni būtu vēl pārāk mazi, bet tagad tiem nebūs problēmu izaugt, turklāt šogad nav dziļa sniega un nav problēmu ar barības atrašanu,” sacīja Baumanis.
“Latvijā lūšu medību sezona tiek sākta decembrī, kad kaķēni ir paaugušies un var izdzīvot.”… uzsver pieredzējusi medniece, žurnāla “Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Mednieces rīcību skaidro žurnāla “Medības. Makšķerēšana. Daba” tviterkonts.
@AnnaUlla @jenuufa @janiszvers Šajā laikā var medīt gan mazuļus (kas jau lieli), gan māti. Dr.biol. J.Ozoliņš pat ieteic medīt visu saimi.
"Tas ir augstākās pakāpes stulbums, kad "zaļie" sēž forumos, izvelk no konteksta informāciju, pasniedz to kā sensāciju un tad visas kaķu tantes sajūk prātā," vēl pirms jautājuma noklausīšanās portālam "Delfi" noteic medniece, Latvijas Dāmu mednieču kluba "Lady HUNT" dibinātāja un žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska. Viņa uzskata, ka publicējot šādu bildi internetā, ētikas normas nav pārkāptas.… Gan Dombrovska, gan Štāls paskaidroja, ka lūsēni decembra beigās ir gana lieli, lai varētu izdzīvot."
http://edruva.lv/viedokli/lusa-kazoka-dalisana/
Baiba Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste, kādreiz gājusi medībās par dzinēju: “Tagad iznāk, ka mednieki ir tie ļaunie. Diskusijās jūtama sieviešu diskriminācija. Ja foto un tekstu būtu ievietojis vīrietis, neviens neko neteiktu. Īsts mednieks pazīst mežu, viņam jābūt gan zināšanām, gan sajūtai, kur ir zvēri. Domāju, ka lūšu noteikti ir vairāk, nekā uzskaitīti, jo izturas klusi un nemanāmi, diennaktī nostaigā lielus attālumus, precīzi noteikt to skaitu ir grūti pat pēdu pazinējam.”
Šo pašpasludināto „ekspertu” tumsonībai nepiekrīt vilku un lūšu monitoringa vadītājs J.Ozoliņš:
“Viennozīmīgi apliecinu to, ka lūsēni, zaudējot māti, faktiski neizdzīvo. Latvijā lūšu galvenais barības objekts jau ilgstoši ir vienīgi stirna. Mēs varam paskatīties, kā izskatās dažādu vecuma un dzimuma lūšu galvaskausi. ... Nepieaudzis lūsēns tiešām nav spējīgs pats stirnu nogalināt."
"Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola medībās gājusi bērnībā kopā ar tēvu. Viņa šaubās, vai, nošaujot lūšu māti decembrī, mazuļi izdzīvos. Acīmredzot medību termiņi ir jāpārskata un jāpārceļ pāris mēnešus vēlāk. Šī sezona sākās pagājušā gada 1.decembrī un turpināsies līdz 31.martam. Velga daudz novērojusi dabas takās mītošo lūšu ģimeni, stundām skatījusies, kā trīs mazuļi, mammas mācīti, apgūst medījuma plucināšanu un ēšanu. “Domāju, tikai februārī, martā lūsēni būs pietiekami pieauguši un varēs patstāvīgi sameklēt ēdamo. Decembrī bez mammas palikušie vēl ir bērni, tiem nav pietiekami daudz spēka un fiziskās veiklības. Stirna iespertu pa galvu, lūsēns apkristu, un viss.”
http://edruva.lv/viedokli/lusa-kazoka-dalisana/
Detalizētāk par G.Kaņepes skandālu var izlasīt: https://www.pietiek.com/raksti/galas_stulbums
VMD lūšu uzskaite ir pielīdzināma viedoklim, jo to veido VMD darbinieku (mednieku) uz aci novērtēts lūšu skaits apgaitā. VMD uz papīra sanāk 1700 lūšu pēc medību sezonas (tas ir, pirms viņiem dzimst mazuļi maijā), kas ir 7 reizes lielāks skaitlis nekā Silavas veiktā monitoringa 250 lūši. Jāņem vērā, ka maksimālā vides ietilpība ir 1200 lūšu Latvijā ziemā (pēc mazuļu dabiskās mirstības). Pēc oficiālās VMD uz-aci-veiktās-uzskaites sanāk, ka Latvijas lūsīši jau dzīvo daudzstāvu mājās kā tādi japāņi Tokijā.
Ar VMD veikto dzīvnieku uzskaiti neapmierināts ir pat bijušais ilggadējais Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis:
Konference Medības 2018
https://www.youtube.com/watch?v=XR0v987L1rc&feature=youtu.be%22feature%3Dyoutu.be
Jānis Baumanis (LMS valdes priekšsēdētājs):
sākums ~ 1:25:40
"Es esmu saskāries ar situācijām, ka, manuprāt, arī meža dienesta darbinieku kvalifikācija ir neatbilstoša. Un tā problēma, ko es saskatu, ir tā, ka mednieki ... vismaz man nekad nav izdevies nevienā limitu apspriedē redzēt kaut kādus izejas materiālus, datus – kas tad ievākts, no kā tad šis te populācijas novērtējums ir radies. Mēs redzam gatavu tabuliņu, kurā ir tas un tas un tas.. Tad, kad mednieki saka, ka - nē, nav tik un tik, ir tik un tik, tad mums prasa izejas datus šos te. Meža dienesta izejas datus es neesmu redzējis nekur (!) ... Ja mednieki grib iesaistīties un grib, lai viņu viedokli ņem vērā, protams, ka viņiem šos datus vajag, bet tikpat vai pat vairāk viņus vajag arī meža dienestam. Un varbūt, ka tiešām jātaisa kopīgi pasākumi, kopīgas apmācības, semināri, lai šie te kaut kādi izejas dati tiktu ievākti daudzmaz ticami, nevis mēs ņemam iepriekšējā gada datus, pēc sajūtas piemetam 10%, vai noņemam 10%, un tā mums tā dzīve iet! "
Vaimanājot par to, ka lūši un vilki daudz ēdot, mednieki kārtējo reizi apliecina, ka viņi nepārzina tēmu, jo Silavas monitoringa pārskatos var regulāri lasīt, ka:
"Konstatēts, ka 32.9% [vilku] kuņģu bijuši tukši. Tukšo kuņģu īpatsvars ir līdzīgs divu iepriekšējo sezonu datiem.
Konstatēts, ka 33.3% [lūšu] kuņģu bijuši tukši, kas ir nedaudz mazāk kā divās iepriekšējās sezonās."
http://www.silava.lv/userfiles/file/Projektu%20parskati/2015_Ozolins_MSAF.pdf
Jānim Ozoliņam, kurš vada vilku un lūšu monitoringu, katru gadu jāžēlojas, ka mednieki neprotot lūšiem noteikt ne dzimumu, nedz vecumu (pusei no piedāvātajiem paraugiem dzimums noteikts nepareizi).
Tā, piemēram, portāla medniekiem.lv īpašnieks Andris Zariņš iekomentē pie nošauta lūša:
"Laba gan tev no Diānas davanina ziemas saulgriežos!!!!!
P.S. Kā tad tu runcim "bumbas"nesaskatiji.... :))))"
https://www.medniekiem.lv/trophy/6135/lusis/
Tāpēc Mārim Bērziņam, kas cītīgāk lasa mednieku žurnālus, nākas norādīt, ka: "Andri, Tavs "P.S." ir nevietā. Runcim ārēji nekādas "bumbas" nav ne saskatāmas ne sataustāmas. Skati MMD 3/2008.g. (Kā noteikt lūša dzimumu)."
Tāpat medniekiem nav ne mazākās nojausmas, ka vilki un lūši ir pašregulējošas sugas, jo ir teritoriāli dzīvnieki, t.i., noteiktā platībā vai teritorijā nevar dzīvot neierobežots daudzums vilku un lūšu. Pašregulācija notiek procentuāli samazinoties to vilku un lūšu skaitam, kuri piedalās reprodukcijā, samazinās metiena lielums un mazuļu izdzīvošanas procents, kā arī pieaug vardarbība pašas sugas pārstāvju (vilku un lūšu) starpā.
What is an apex predator? https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/oik.01977
Šis atbaidošais zināšanu trūkums ekoloģijā nav pārsteidzošs, jo mednieki ar savu nodarbi ir pielīdzināmi invazīvai sugai, kuras pamatiezīmes ir tās, ka suga nav vietējā un rada nozīmīgu kaitējumu videi un/vai ekonomikai. Medību tiesības Latvijā gadsimtiem ilgi piederēja okupācijas pārstāvjiem (vācbaltiešu muižnieki, Krievijas ierēdņi u.c.) - līdz ar to medniecība nav raksturīga mūsdienu latviešiem, kuri ir pret nepamatotu vardarbību pret savvaļas dzīvniekiem. Vairums dzīvnieku tiek nošauti dzinējmedībās, kuru laikā tiek sarīkots tik nedabisks troksnis, ka pat lācim jābēg laukā no meža:
https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/witness/vilku-lenksanas-laika-salas-pagasta-no-meza-iznacis-lacis.d?id=43736422
Līdz ar to būtu tikai pašsaprotami pielīdzināt šādas medības teroram pret meža dzīvniekiem.
Mednieku darbību sekas katru gadu nodara miljoniem eiro lielus zaudējumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai:
https://www.pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins
Lai gan gadā uz katru mednieku vidēji sanāk ap
https://www.pietiek.com/raksti/minhauzenu_armijas_skuju_taka
Šo pliekano mačo psiholoģiju labi var novērot kovboju komēdijā Cilvēks no Kapucīnu bulvāra, kur gaļas ēšana ir tikai iegansts lai kādam varētu iekrāmēt pa purnu:
Сэр! Это был мой бифштекс! https://www.youtube.com/watch?v=CRvn7bpmFOw
Un, lai gan pat lielākie kaušļi klusībā atzīst, ka viss šis nomācošais dzīvesveids ved uz nekurieni un nesniedz mieru un piepildījumu, tikai retajam izdodas palikt uzticīgam jaunajam Ceļam.
https://vk.com/video1110300_161698831
Visvienkāršākā alternatīva bezjēdzīgai dzīvnieku nogalināšanai ir neuzkrītoša viņu fotografēšana, kā to dara, piemēram, Māris Puķītis un Vilnis Skuja:
"Desmitgades highlight - vilks Slīterē / Katra dabas fotogrāfa sapnis - vilks dabiskā vidē. Manā pieredzē Latvijā lielākā veiksme."
"briežu govis nelaida tuvāk par ~
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=324378344755383&set=a.125293767997176&type=3&theater
Tikmēr vairumam mednieku atliek apcerēt savu pagrimumu sociālajos tīklos:
“Arī cūkām ir savs Sokrāts (tas filozofs kas dzīvoja mucā)”
https://www.facebook.com/medniekiem.lv/posts/1952958314780104?__tn__=-R
Tā kā atkarību nogalināt izdodas pārvarēt vien atsevišķiem indivīdiem, tad medību ideologu galvenais uzdevums ir turēt pārējo sabiedrību neziņā par to, kas īsti notiek ne-mednieku mežos. Viena raksturīga izpausme ir nosodīt medību kritiķus par sabiedrības šķelšanu un mēģinājumi ierosināt krimināllietas par naida kurināšanu. Piemēram, pēc triloģijas par blondo aitu Lindu Dombrovsku publicēšanas 2018.gada 11.jūlijā
https://www.pietiek.com/raksti/kad_aita_partop_par_medibu_ideologi_-_2_un_otradi
LATMA priekšnieks Haralds Barviks piedraudēja ar tiesu darbiem, ja portāls PIETIEK neizdabās viņa kaprīzēm:
LATMAS piemēram sekoja arī portāla medniekiem.lv īpašnieks Andris Zariņš un vērsās Olaines iecirknī ar iesniegumu par naida kurināšanu portālā pietiek.com:
https://www.facebook.com/medniekiem.lv/photos/a.837803232962290/1827585430650727/?type=3&theater
Secinājums: kamēr lauvam nebūs savs vēsturnieks, tikmēr mednieks vienmēr būs varonis un ja vienīgais rīks ir āmurs, tad ikviena problēma izskatās pēc naglas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
