Patiesību nenoslēpsi

Kāpēc latvieši ņēma rokās ieročus un cīnījās kaujas laukā? Tāpēc, ka viņi negribēja lai latviešu tauta tiktu iznīcināta asiņainākajā verdzības sistēmā civilizācijas vēsturē.

1975. gada 10. novembrī ANO ģenerālā asambleja oficiāli apstiprināja rezolūciju (ANO izdotā rezolūcija Nr. 3379), kas pielīdzināja cionismu rasismam, apzīmējot to kā "rasisma un rasu diskriminācijas formu".

Vēstures fakti liecina:

1. Asiņainā, prātam neaptverama cionistu/boļševiku vadītā sarkanā terora vardarbība (50—60 miljonu dažādu tautību nevainīgu cilvēku (pārsvarā kristiešu) spīdzināšana, nežēlīga nogalināšana, miljoniem bada nāvē mirušu kristiešu Ukrainā un koncentrācijas nometnēs/lāģeros) sarkanā mēra impērijā Padomju Savienībā. http://www.google.lv/search?q=red+terror+in+Russia

2. Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā komunistu vadītā sarkanā terora rezultātā tika spīdzināti un nežēlīgi nogalināti daudzi tūkstoši nevainīgu kristiešu un 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas moku ceļos uz Sibīriju lopu vagonos tika izsūtīti 15 443 cilvēki, arī zīdaiņi, sievietes, veci un slimi ļaudis. (Baigais gads - gramatas elektroniski.wordpress.com/.../baigais-gads/)

Galvenie asiņainā terora izpildītāji anektētajā Latvijā bija Padomijas atsūtītie ebreju izcelsmes čekisti: Simons Šustins, V. Goldfains, M. Zarubins, A. Magidins, Z. Krivitskis kurus aktīvi atbalstīja vietējie ebreji - cionisti: Simons Bermans, Naums Rapoports, Ābrams Cipe.

Apakšzemes cietuma (Iekšlietu komisariāta pagrabā Rīgā, Brīvības ielā 37/39 –baisā "stūra māja" – moku vieta Latvijas patriotiem) pirmais cietuma priekšnieks 1940. –1941. gadā bija ebreju izcelsmes čekists, valsts drošības seržants V. G. Zevins). Šajā cietumā tika zvērīgi spīdzināti un nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas patriotu.

Kara laikā Hitleriskā Vācija veica latviešu piespiedu mobilizāciju savas armijas formējumu komplektācijai pārkāpjot starptautiskās tiesības (to pašu izdarīja arī vardarbīgais ebreju – cionistu/komunistu režīms Padomju Savienībā).,

Kāda tad izvēle varēja būt latviešiem hitleriskās Vācijas okupācijas laikā? Bija tikai divas iespējas:

1) nonākt hitleriskās Vācijas koncentrācijas nometnēs pāraudzināšanai par izvairīšanos no piespiedu mobilizācijas,

2) piespiedu mobilizētiem vācu armijas rindās cīnīties pret komunistu sūtītām sarkanā mēra armādām.

Latvijas patrioti izvēlējās otro variantu, jo:

- Sarkanās Krievijas pastrādātās asiņainās vardarbības Latvijā skaidri apliecināja, ka Padomju Savienības kliķei plānos ir iznīcināt latviešu tautu tāpat, kā to viņi izdarīja ar Krievijas inteliģenci uzreiz pēc Lielās Oktobra revolūcijas Krievijā. Krievijas inteliģences skeleti Barenca jūrā noslīcinātajās baržās joprojām ir “sarkanā mēra” impērijas pastrādāto noziegumu saraksta augšgalā.

- viņi bija pārliecināti, ka Latvijas neatkarība tiks atjaunota un komunistu režīms tiks iznīcināts.

Un viņi nekļūdījās. Latviešu tauta izdzīvoja un atjaunoja savas valsts neatkarību.

Diemžēl “sarkanā mēra” impērijas rēgs, sabrūkot Padomju Savienībai, nav izgaisis nebūtībā. Tas klīst apkārt revanšā alkās. Tagad savus spēkus pārgrupējuši režīma vadoņu pēcnācēji savu mērķu sasniegšanai kārtējo reizi izmanto krievu tautības cilvēkus, kuru paši “brīvprātīgi – piespiedu kārtā" nosūtīja uz dzīvi Padomju Savienības republiku teritorijās rusifikācijas politikas īstenošanai. Šo kārti viņi tālredzīgi bija sagatavojuši vēl Padomju Savienības laikā. Un tās sekas joprojām izjūt gandrīz visu bijušo Padomju Savienības republiku tautas. Bez šaubām, ka krievu tautas pārstāvji bijušajās Padomju savienības republikās izjūt diskomfortu un skumst pēc “lielā brāļa” statusa.

Un to savu mērķu sasniegšanai veiksmīgi izmanto Putina režīms Krievijā. Scenārijs “laiks revanšam”, kam pamatā ir fašisms (fašisma ideoloģiju raksturo spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem) jau sen ir izstrādāts. Ja tic reinkarnācijai, tad var pieņemt, ka Krievijā ir reinkarnējies pagājušā gadsimta ļaunuma trīsstūra - asinskāro Ļeņina, Staļina un Hitlera simbiozes/biosintēzes klons.

Naida kurināšana un cilvēku musināšana tiek realizēta arī Latvijā. Latviešu tautas nīdēji un Latvijā dzīvojošo citu tautību cilvēku musinātāji pret Latvijas valsti A.Lindermanis, T.Ždanoka, A.Mirskis, J.Pliners, apvienības Pasaule bez nacisma vadītājs Latvijā "antifašists" Josifs Korens un daudzi citi nav krievu nācijas pārstāvji.

Kā interesēs viņi to dara? Gandrīz visiem viņiem ir arī kopīgas paziņas Maskavā, kas uzskata, ka jāatjauno PSRS totalitārais režīms.

Ar kādām metodēm?

Visdrīzāk, pielietojot tādu pašu metodi (skaldi un valdi), kā Sarkanā mēra impēriju veidoja V.Ļeņins, Molotovs, A.Višinskis, L.Kaganovičs, G.Jagoda, Berija un citi ebreji - cionisti Krievijā. Arī vislielākais tirāns pasaulē J.Staļins ilgu laiku pildīja cionistu norādījumus jo bija precējies trīs reizes un visas sievas bija ebrejietes.http://www.jewwatch.com/jew-occupiedgovernments-USSR-Jewish-Bolshevism-Bolsheviks.html,

Rezultātā Krievijā tika iznīcināta krievu inteliģence, desmitiem miljonu nevainīgu kristiešu un citu ticību cilvēku Padomju Savienībā tika zvērīgi iznīcināti bada nāvē Ukrainā, koncentrācijas nometnēs Sibīrijā un Krievijas ziemeļos, Cionistu izveidotajos un pārvaldītajos NKVD (vēlāk KGB) spīdzināšanas kamerās http://www.jewwatch.com. Ja tam pieskaita daudzus desmitus miljonu kristiešu, kuri tika nogalināti Otrajā pasaules karā, tad skaidri saskatāms, ka vislielākais genocīds pagājušā gadsimtā tika īstenots pret visu konfesiju katoļticīgiem cilvēkiem.

Patiesību nenoslēpsi, un to tauta nekad neaizmirsīs.

Bet vai ar to pietiek, lai nepiedzīvotu līdzīgu traģēdiju mūsdienās. Droši var teikt, ka ne. Notikumi Ukrainā skaidri parāda ka Kremļa scenārija “laiks revanšam” izpilde jau sākusies. Paruna saka, ka apetīte rodas ēdot.

Kas būs nākošais?? Redzot ANO, ES un NATO visumā bezzobaino nostāju var droši teikt, ka iespējamais nākošais kumoss var būt Eiropas un NATO Ahileja papēdis - Latvija (zināmā mērā arī Igaunija). Lietuva tālredzīgi, noslēdzot vienošanos par NATO kaujas lidmašīnu izvietošanu Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē Šauļos, ir garantējusi sev lielāku drošību. Kāpēc?? Tāpēc, ka, uzsākot agresiju pret Lietuvu, potenciālam ienaidniekam būtu jāiznīcina NATO kaujas lidmašīnas, un tad viennozīmīgi sāktos karš. Latvija atrodas citādākā situācijā. Latvijas Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) ir jābūt spējīgiem veikt bruņotu pretestību agresoram, līdz NATO politiskā līmenī pieņem lēmumu par NATO spēku iesaisti Latvijas aizsardzībai un uzsāk to praktiski realizēt. Vai NBS to spēj? Šaubos.

Ko šajā situācijā dara Latvijas politiskā elite?

Starptautiskā plānā - Krievijas agresijas Ukrainā stingrs nosodījums. Tas ir katras ANO valsts pienākums.

Un Latvijas aizsardzības sfērā – praktiski neko!!!! Atvainojos, dara gan - populistiski bubina par to, ka Latvijai draudi nepastāv, jo NATO ir Latvijas garants (Latvijas drošību garantē NATO, kas ir pasaules spēcīgākā militārā organizācija, tāpēc mūsu iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)). To laikam viņam, neprofesionālim militārajā jomā, ir sastāstījuši “padomnieki” un “kabatas partiju” politiķi.

Jā, NATO ir garants, bet, lai to saņemtu, NBS ir jābūt spējīgiem veikt bruņotu pretestību agresoram, līdz NATO politiskā līmenī pieņem lēmumu par NATO spēku iesaisti Latvijas aizsardzībai un uzsāk to praktiski realizēt. Un Lietuvā izvietotās NATO kaujas lidmašīnas diez vai spēs sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijai.

Sekas “kabatas partiju” politiķu un augsta ranga valsts amatpersonu bezatbildīgai rīcībai var būt katastrofālas - latviešu tautas pastāvēšanas beigas.

Bet tas jau mūsu “kabatas partiju” politiķus un augsta ranga valsts amatpersonas diez vai uztrauc. Acīmredzot viņiem jau ir izstrādāti savi plāni, kā glābt savu ādu līdzīgi, kā to dara žurkas, kad kuģis sāk grimt. Gan jau, ka bagātības jau ir ārzemēs un viņi ir iemācījušies divas frāzes:

- Arivederci Latvija un Eiropa.

- Да здравствует империя „старшeго братa”.

Neizlēmība un nespēja pieņemt pareizus lēmumus ir klasificējama kā nodevība. Tā reāli pastāv. Piemērs, epopeja ar valsts prezidenta atvaļinājumu.

Prezidents tomēr pārtrauc atvaļinājumu un atgriežas Latvijā Izskatās pēc pašuzupurēšanās.

Atgriežas, lai izliktos, ka nekas nav noticis. Viņa pienākums bija jau 28.februārī atcelt savu plānoto atvaļinājumu un būt kopā ar tautu. Tā, lūk!

Situācijā, kad Eiropas valstī Ukrainā pastāv reāli militāras iejaukšanās draudi, kas raisa pamatotu satraukumu Latvijas sabiedrībā, prezidents neuzskata par iespējamu turpināt savu atvaļinājumu??

Šādi reāli militārās iejaukšanās draudi Ukrainai (realitātē arī Baltijas valstīm) jau parādījās, vēl pirms A.Bērziņš devās savā atvaļinājumā. Viņš varēja to atcelt, bet neizdarīja. Kāpēc, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Es kā Latvijas pilsonis viņam vairs neticu. Neticu, jo uzskatu, ka šādā situācijā došanās atvaļinājumā ir līdzvērtīga nodevībai. Lūk, tā!

Ko šādā situācijā dara Latvijas prezidents (sākot no š.g.28.februāra)?

Neko. Vismaz Latvijas tautas labā neko. Savā labā gan - vienkārši aizbrauc uz ārzemēm plānotā atvaļinājumā.

Formāli atvaļinājums pienākas katram. Arī prezidentam. Tikai ir viens "bet"! Prezidenta morāle un atbildība tautas priekšā.

Ja prezidents A.Bērziņš, sekojot notikumiem Krimā un redzot Krievijas gatavošanos militārās agresijas īstenošanai Ukrainā, nesaskatīja arī pieaugošos draudus demokrātijai Latvijā un neatcēla savu plānoto atvaļinājumu, tad viņam nav nekādu morālo tiesību saukties par Latvijas prezidentu.

Faktiski viņš pameta Latvijas tautu likteņa varā un, iespējams, glāba savu ādu bailēs (daudzreiz bailes ir stiprākas par gribasspēku) no Krievijas iespējamās intervences arī Latvijā?

Kā Saeimas deputāti un augstākās valsts amatpersonas rīkosies X stundā? Tas ir jautājums. Ka tikai nesanāk tā, kā to izdarīja Ukrainas karaflotes flagmaņa kapteinis.

Nu ko, dzīvosim redzēsim.

Novērtē šo rakstu: