Pašreizējie Latvijas sabiedriskie mediji ir drauds nacionālas valsts pastāvēšanai
Egils Helmanis27.09.2023.
Komentāri (110)
Iesaki rakstu: 
Šo domu gan tieši, gan pārnestā nozīmē esmu uzsvēris jau vismaz trīs gadus, redzot, kā „sabiedriskais medijs” LSM izpalīdz kremļa propagandai, sludina antitradicionālas vērtības un apkaro jebkuru nacionālistisku iniciatīvu vai cilvēkus. Pirms vairāk nekā gada publicēju atklātu vēstuli Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājam ar lūgumu pievērst pastiprinātu uzmanību LSM, kā darbība bieži nonāca pretrunā Latvijas drošības interesēm (vēstuli var izlasīt šeit: https://ej.uz/vestule_VDD). Man nav zināms, vai un kā ir rīkojies VDD, tomēr ir redzams, ka LSM savu graujošo darbību turpina. Pamazām noskaidrojas arī plašāks šādas politikas atbalsta tīkls.
Pēdējo dienu laikā ir izgaismojušies vēl pāris pretvalstiskās LSM darbības balsti; 19.septembrī valdībā tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija, kurā ietvertas apņemšanās veidot latviskāku vidi, stiprināt valsts valodu un līdz 2026.gadam izbeigt LSM krievu valodā raidošo programmu darbu. Šī apņemšanās ir izraisījusi daļēju masku nomešanu sabiedrisko mediju piektās kolonnas ietvaros.
Pret ieceri izbeigt Latvijas mediju vides krievināšanu, asi iestājusies jaunā kultūras ministre Logina. Tas nepārsteidz, jo šī politiķe ir piederīga Latvijas ienaidnieku organizācijai “Progresīvie”, kuru ministriem ir normāli citēt putinu, slavēt rusofīliju un koķetēt ar idejām par Latgales autonomiju.
Daudz interesantāk, ka pret šo ieceri skaļi bazūnē sabiedrisko mediju ombuda vadītāja Rožukalne un sabiedrisko mediju uzraugošās padomes vadītājs Siksnis. Siksnis savā vēstulē atbildīgajām iestādēm aicina no drošības koncepcijas izņemt rindkopu par pāreju uz saturu tikai valsts valodā un ES oficiālajās valodās.
Šajā vēstulē SEPLP vadonis sākotnēji pauž uztraukumu par mazākumtautību tiesībām iegūt informāciju. Interesanti, kur gan redzami un dzirdami LSM raidījumi lietuviešu, igauņu un poļu valodā? Kur baltkrievu, ukraiņu, čigānu raidījumi? Tādu nav!
Un jau dažas rindkopas tālāk, Jānis Siksnis arī precizē, ka viņa rūpes ir tieši par krievu valodu LSM saturā. Kā Latvijā sen ierasts – ja kāds piesauc nacionālās minoritātes, tad ar 99% garantiju tiks aizstāvētas krievu tiesības neintegrēties Latvijā!
Ar ko šis gadījums ir īpašs? Vai gan mazums LSM intervējuši un godā cēluši kremļa propagandistus, aģentus un krievijas naratīvus? Īpašs šis gadījums ir ar to, ka pirmoreiz sabiedrisko mediju uzraugi ir klaji, tiešā tekstā un nepārprotami nostājušies PRET nacionālās drošības koncepciju, PRET Latvijas drošības dienestu rekomendācijām un izstrādātajiem koncepcijas principiem, PRET Latviju kā nacionālu valsti un tās valodu.
Mani nodarbina domas, ko iesākt, jo, šādi turpinoties, mēs pēc īsa brīža varam pamosties krievijas skavās…
P.S. Nelielai ilustrācijai – 1939.gada “Jaunākās ziņas” draudzīgi atreferē kremļa vēstījumus un LSM 2022.gadā draudzīgi atreferē kremļa vēstījumus. Atgādināšu, ka “Jaunāko ziņu” redaktors bija krievijas aģents, vēlākais okupantu ieliktenis Lācis, kurš ap sevi bija pulcējis psrs līdzjutējus un aktīvistus. Par LSM vārdus un amatus pagaidām varam vien nojaust…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
