Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Šodien sākam publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu pārdomas, un pirmā publikācija ir 1976. gada 31. decembrī laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts „Gads mieram, gads nākotnei”.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad, decembra pēdējām dienām aizritot mēs visi domās vēlreiz kavējamies pie aizejošā gada svarīgākajiem notikumiem gan personiskajā, gan sava kolektīva un visas mūsu valsts dzīvē. Noteiktu vietu sajās pārdomās ieņem arī starptautisks» dzīves jautājumi, jo, pateicoties masu informācijas līdzekļu praktiski neierobežotajām iespējām sniegt operatīvu informāciju, mēs diendienā esam informēti par visiem nozīmīgākajiem mūsu dinamiskās pasaules notikumiem.

Starp izcilākajiem aizvadītā gada notikumiem kā nozīmīgākais minams Padom|u Savienības Komunistiskās partijas XXV kongress, kura delegāti vienprātīgi atbalstīja PSKP CK ģenerālsekretāra biedra L. Brežņeva referātā izvirzīto programmu tālākai cīņai par mieru un starptautisko sadarbību, par tautu brīvību un neatkarību.

1976. gads starptautisko attiecību vēsturē ieies kā Padomju Savienības un pārējo sociālistisko valstu nozīmīgu, uz miera nostiprināšanu un bruņošanās sacensības ierobežošanu virzītu iniciatīvu gads. Apspriešanai pasaules mērogā izvirzīti tādi principiāli svarīgi priekšlikumi kā aicinājums sasaukt Vispasaules atbruņošanās konferenci, noslēgt vispasaules līgumu par varas nelietošanu starptautiskajās attiecībās, noslēgt līgumu starp valstīm Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībniecēm. kurā tās apņemtos pirmās nelietot kodolieročus cita pret citu.

Šo uzskaitījumu turpinot, var vēl nosaukt Padomju valdības paziņojumu «Par starptautisko ekonomisko attiecību pārkārtošanu», Padomju Savienības memorandu bruņošanās sacensības pārtraukšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī vairākus citus dokumentus.

Diemžēl jākonstatē, ka kapitālistisko valstu līderi, aizbildinoties ar dažādiem, galvenokārt iekšpolitiska rakstura apsvērumiem (šogad vēlēšanas notika Japānā, ASV, VFR un Itālijā), nav devuši konkrētas atbildes uz sociālistisko valstu izvirzītajiem priekšlikumiem, kaut arī neviens no attīstīto kapitālistisko valstu vadītājiem tagad atklāti vairs nenoraida mierīgu līdzāspastāvēšanu kā vienīgo saprātīgo, vienīgo pieņemamo valstu savstarpējo attiecību normu. Tāda rīcība faktiski nozīmē bezdarbību apstākļos, kad turpinās vispārējai drošībai tik ļoti bīstamā neapvaldītā bruņošanās sacensība.

Tieši tāpēc, kā savā intervijā amerikāņu politiskajam komentētājam Dž. Kingsberijam-Smitam norādīja biedrs L. Brežņevs, «mums ļoti gribētos, lai bruņošanās sacensības izbeigšanā 1977. gads tiešām kļūtu par lūzuma gadu. Tad tas neapšaubāmi ieņems pienācīgu vietu vēsturē.»

Aizvadītā gada starptautiskās dzīves nozīmīgāko notikumu vidū jāmin strādnieku un komunistisko partiju konference Berlīnē, Varšavas līguma vaislu Politiskās konsultatīvās komitejas apspriede Bukarestē, vienotas sociālistiskas Vjetnamas izveidošanās, Laosas patriotisko spēku uzvara un Angolas Tautas Republikas proklamēšana.

Visi šie notikumi, protams, katrs savā ziņā un veidā apstiprina biedra L. Brežņeva PSKP XXV kongresā teiktos vārdus: «Sociālisma valstu attīstība, to varenības palielināšanās, to realizētās starptautiskās politikas raženās ietekmes pastiprināšanās - tāds tagad ir cilvēces sociālā progresa virziens. Sociālisma pievilkšanas spēks vēl vairāk pieaudzis uz kapitālistiskajās zemēs izvērsušās krīzes fona.»

Var minēt kapitālistisko valstu visdažādāko institūtu, fondu un politiķu izteiktās prognozes par rietumvalstu ekonomisko un sociālo attīstību 1977. gadā, taču visas tās pareģo vienu un to pašu - bezdarbnieku skaits nemazināsies, dzīves dārdzības pieaugums turpināsies, ekonomiskās attīstības temps nepaātrināsies. Interesanti, ka 48 gadus vecais amerikāņu profesors Z. Bžezinskis, ko ASV jaunais prezidents Dž. Kārters nesen iecēlis par savu padomnieku nacionālās drošības jautājumos, 1976. gada sākumā rakstīja: «Mums (domāta ka kapitālistiskā pasaule - O. S.) nav kopīgu normu, nav nekā paša par sevi saprotama ne attiecībā uz mūsu vērtībām, ne ari attiecībā uz pasauli, kurā mēs dzīvojam.» Savu rakstu Z. Bžezinskis toreiz beidza ar visai optimistisku frāzi, kurā apgalvoja, ka «mūsu gadsimts ir nepieredzēta progresa gadsimts». Tiesa, «progress» viņa izpratnē nenozīmē neko vairāk kā «kustību».

Par to, kādā virziena noris starptautisko attiecību attīstība, Z. Bžezinskis toreiz nerakstīja neko un, šķiet, arī nevarēja rakstīt, jo nespēj dot vispārēju starptautiskā stāvokļa novērtējumu. Viņš pat izteica šaubas, vai attiecību uzlabošana un sadarbības paplašināšana starp ASV un PSRS «var noderēt par izejas punktu galveno pasaules problēmu risināšanai». Jādomā, ka 1976. gada notikumi būs palīdzējuši viņa politiskajiem uzskatiem atbrīvoties no tamlīdzīgas «aukstā kara» laiku inerces.

ANO ģenerālās Asamblejas 31. sesija pieņēma lēmumu pasludināt 1977. gadu par Starptautisko bērna gadu. Mums tas būs reizē ar Lielā Oktobra 60. gadadienas gadu, kuru atzīmēs visi pasaules progresīvi domājošie cilvēki, jo Padomju Savienība viņu prātos un sirdis jau sen kļuvusi par miera un humānisma ideju simbolu.

Bijušā kompartijas ideologa, tagadējā „eksperta” Ojāra Skudras spilgtākās padomju gadu publiskās pārdomas turpināsim publicēt arī turpmāk.

Novērtē šo rakstu:

119
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...