Pasaciņa par dārgākajām autostāvvietām pasaulē demonstrē Latvijas mediju un „ekspertu” veselā saprāta līmeni
Pietiek lasītājs29.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām daudzos Latvijas ziņu portālos tika publicēta informācija par auto stāvvietu izmaksu reitingu 71 pasaules galvaspilsētās. Reitingu bija sastādījis Krievijas portāls Vedomosti, un tas tika plaši pārpublicēts Latvijas internetā, jo Rīga tajā ieņēma pirmo vietu. Pēc šīs analīzes autoru domām, Rīga ir pilsēta, kurā autostāvvietas ir visdārgākās pasaulē.
Visi, no Latvijas Auto asociācijas prezidenta Andra Kulberga līdz autoekspertam Paulam Timrotam un portālam Apollo, pauda savu viedokli par šī reitinga rezultātiem vienā vai otrā veidā, dodot mājienus, ka Rīgas pirmā vieta tajā nav gluži tas, ko viņi vēlētos redzēt.
No pirmā acu uzmetiena visus šos cilvēkus var saprast un piekrist tam, ka, ņemot vērā ne īpaši augstos Latvijas iedzīvotāju ienākumus, vieta pasaulē dārgāko lietu reitingā norāda uz klaju pilsoņu aplaupīšanu.
Tiesa, personīgi es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā gadījumā skepse un neapmierinātība ir pilnībā pamatota, galvenokārt principa dēļ, kas tika izmantots reitingu rezultātu aprēķināšanai.
Vedomosti nolēma neiedziļināties nopietnā analīzē un tā vietā piedāvāja diezgan vienkāršu aprēķina formulu - dārgākā autostāvvietas tarifa izmaksas pret katras konkrētās pilsētas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem. Rezultātā mums tika piedāvāti secinājumi ar zemu atbilstību un informatīvo saturu.
Pirmkārt, tā kā trūkst statistikas par dārgāko maksas vietu apmeklējumu skaitu katrā konkrētajā pilsētā, mēs nevaram secināt, cik bieži iedzīvotāji izmanto šīs dārgākās vietas. Ja turpināsim reitinga veidotāju loģiku tālāk, tad par pasaulē dārgākās autostāvvietas balvas ieguvēju varētu kļūt pat Limbažu novada ciems Pāle. Lai to sasniegtu, ciema administrācijai vienkārši ir jānosaka tarifs 1000 eiro par stundu tikai vienā ciema parkošanās vietā.
Uz papīra tas padara Pāles autostāvvietas par visdārgākajām pasaulē. Reālajā dzīvē šajā vietā neviens nekad neparkotos, un reālajām stāvvietu izmaksām, ko maksās iedzīvotāji, nebūs nekāda sakara ar 1000 eiro stundā. Ja izdarām pamatotu pieņēmumu, ka autostāvvietas Pālē, visticamāk, ir bezmaksas, tad pēc 1000 eiro tarifa ieviešanas mēs dabūsim pilsētu, kurā autostāvvietas vienlaikus faktiski būs bezmaksas, turklāt teorētiski visdārgākās pasaulē.
Pāles ciema piemērs, protams, neatcels mašīnas, kuras katru dienu par vismaz 5 eiro stundā stāv R zonā jeb Rīgas dārgākajās autostāvvietās. Bet tajā pašā laikā arī nevar teikt, ka R zonas tarifs lielākajai daļai Rīgas vadītāju dzīvi padara neiespējamu, tāpat kā tarifs - 1000 eiro stundā uz vienu parkošanās vietu nekādi neietekmētu Pāles iedzīvotāju dzīvi.
Otrkārt, uzsverot dārgākās stāvvietu tarifa izmaksas, reitinga veidotāji aizmirst ar mums padalīties ar pilsētas ielu garumu, uz kuru šie dārgākie tarifi attiecas. Piemēram, Rīgā R zonas tarifs darbojas ļoti mazā teritorijā, kur satiksme ir nepanesami ierobežota un uz kurieni lielais vairums rīdzinieku tik un tā nebrauktu. Tajā pašā laikā stāvvietu Rīgā, kur par parkošanos nav jāmaksā ne santīma, ir daudzkārt vairāk nekā R zonas tarifa autostāvvietu.
Salīdzinājumam: Londonā gandrīz pusē pilsētas stāvvietu jau ir maksas, un maksas stāvvietu zonas turpina attīstīties absolūti visos virzienos. Pilsētas plānos nepārprotami ir mērķis pārcelt visu pilsētu uz vienu vai otru maksas autostāvvietu veidu.
Londonā ir diezgan sarežģīta stāvvietu tarifu veidošanas sistēma, kad uz vienas ielas vienlaikus var atrasties gan maksas, gan bezmaksas zonas. Bet, tā kā pat bezmaksas autostāvvieta darbojas ar vairākiem ierobežojumiem un maksas autostāvvieta šajā ielā garuma ziņā nereti aizņem daudz vairāk vietas nekā ierobežota bezmaksas autostāvvieta, londonieši bieži vien ir spiesti saskarties ar neizbēgamām auto stāvvietu izmaksām.
Londona Vedomosti reitingā ieņem 12. vietu, kas noteikti izskatās kā daudz labāks rezultāts nekā Rīgas pirmā vieta. Savukārt Rīgā auto vadītāji var nodzīvot pilnīgi normāli veselu gadu, nemaksājot par stāvvietu ne centa, jo maksas autostāvvietu mikrorajonos vai ārpus Rīgas centra faktiski nav. Piekrītu, ka absolūta stāvvietu izmaksu neesamība no autovadītājiem prasītu zināmas pūles, tomēr tas ir pilnīgi iespējams.
Savukārt ļoti daudzi londonieši par stāvvietu gada laikā bez problēmām var samaksāt 2000 eiro un pat vairāk, dzīvojot un strādājot veselu 3 kilometrus attālumā no pilsētas centra. Tam var arī piebilst, ka nesaskarties ar noteiktām stāvvietu izmaksām auto vadītājam, dzīvojot Londonā, ir pilnīgi neiespējami, lai arī kā jūs nemēģinātu no tām izvairīties.
Tagad iedomājieties, ka izvēlaties, kurā pilsētā dzīvot, pamatojoties tikai uz autostāvvietas izmaksu summu mēnesī. Kurā pilsētā jūs dzīvotu - pilsētā ar dārgāko autostāvvietu pasaulē, kur par to nekas nav jāmaksā vai arī jāmaksā, bet ļoti reti. Vai pilsētā ar lētākajām autostāvvietām pasaulē, kur par to noteikti katru mēnesi būtu jāmaksā ievērojama daļa no algas. Diemžēl atbildi uz šo jautājumu nesniedz ne reitinga veidotāji, ne Latvijas auto "eksperti", kuri šo reitingu tieši vai netieši izplatīja.
https://www.vedomosti.ru/newspaper/articles/2021/12/24/902419-moskva-2-e-mesto-dorogovizne-parkovki
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
