Iesaki rakstu: 
Ekrānus pārpludina reklāmrullīši ar paraugvakcinācijām. Pat agrāk sabiedrībā cienīti cilvēki nelaiž garām iespēju nofilmēties ar adatu vai dažreiz - injekcijas imitāciju savā atkailinātajā plecā. Parasti viņi muļķīgi smaida un kamerā rāda kaut kādu - kā var saprast - potes saņemšanas apstiprinājuma lapiņu. Man ar to vien pietiek, lai izjustu nepatiku un pat riebumu pret šo lēto šovu. It sevišķi, ja ņem vērā visu pieejamo informāciju "kovidvakcīnu" sakarā.
Faktiski visi cilvēki savulaik ir potēti, bet es neatceros, ka kādreiz potēšana būtu pārvērsta par šovu un tik uzbāzīgi reklamēta. Tā parasti notiek ar produktiem - draņķiem vai kaut ko nevajadzīgu, ko intensīvi reklamē, lai cilvēks nopirktu. Vajadzīgas un labas lietas cilvēki iegādājas bez speciālas mentālās ietekmēšanas/apstrādes.
Mūsdienu smadzeņu skalošanas tehnoloģijas spēj darīt brīnumus un manipulēt ar cilvēku prātiem. Bet šoreiz tas notiek ar milzu jaudu un visiem pieejamajiem resursiem. Pat lielvalstu prezidenti piedalās izrādē un publiski paziņo par "saslimšanu" ar ļauno kovidu. Un tas nekas, ka pēc burtiski dažām dienām viņi jau ir atpakaļ ierindā un turpina savus melnos darbus. Efekts ir panākts...
Ikgadējā gripa, kā zināms, ir pazudusi. Gandrīz neviens vairs neslimo ar plaušu karsoni jeb pneimoniju, arī citas respiratorās saslimšanas ir strauji mazinājušās. Palicis tikai "kovids"... Kuram ir tāds resurss, lai to, pret ko nesekmīgi cīnījās gadu gadiem, piemēram - gripu, likvidētu, kā teikt - "vienā piegājienā"?! Retorisks jautājums...
Manas domas par vakcināciju pret Covid - 19 ir klaji negatīvas. Nu neticu tam, ka cilvēkiem, kuri gadu gadiem veikuši teroru pret iedzīvotājiem, dažādos veidos samazinot medicīnisko pakalpojumu pieejamību, ieviešot maksu par neatliekamās medicīniskās palīdzības izmantošanu, likvidējot slimnīcas vai pārveidojot tās par dienas (maksas) stacionāriem, pēkšņi sākusi rūpēt tautas veselība. Nu neticu, un viss...
Attiecībā uz sākto mediķu paraugvakcināciju domāju ka tā kalpo tikai pārējās publikas iedrošināšanai. Pieļauju (un ceru), ka šīs - pirmās vakcīnas mediķiem ļaunu neko nenodarīs. Nebūtu loģiski kameru priekšā viņus noindēt, tādējādi atbaidot mērķauditoriju - padzīvojušos cilvēkus, kuri sevi kā resursu ir iztērējuši. Viņu utilizācijai, kariņprāt (ceru, lasītājs saprot, ka viņš ir tikai nicināms bandinieks), jānorit sekmīgi, klusi un nemanāmi. Novakcinēšana ir lielisks līdzeklis, jo:
a) lēti (dažiem pat visai ienesīgi),
b) noindēšana ir grūti pierādāma, jo cilvēks nemirst tūlīt, bet pēc zināma laika,
c) nāves iemeslu grūti noteikt - noteikti tiks uzrādīts cits.
Visu iepriekšminēto novērojumu, informācijas un apsvērumu dēļ es silti ieteiktu izvērtēt savu attieksmi pret brīvprātīgi obligāto vakcināciju. Ja mīlat dzīvi un nesteidzaties pārcelties uz viņpasauli, protams.
Protams, kovidšovs un tā daļa - vakcinācija ir tikai dūmu aizsegs un solis uz Jauno Pasaules Kārtību, bet, tajā piedaloties, mēs atbalstām sociopātu cīņu pret cilvēkiem, cilvēci un cilvēcību. Bet tas jau ir cits stāsts...
Vai man ir tiesības apspriest un vērtēt vakcīnu, vakcinēšanos un visu, kas ar to saistās, lai gan neesmu speciālists? Neapšaubāmi. Viena iemesla dēļ - vakcīnu kāds visai agresīvi grasās ievadīt MANĀ ķermenī. Atļaušos piezīmēt, ka vakcinatori nav man to (ķermeni) devuši; viņi VISPĀR NEKO man nav devuši. Ķermeni man devis pats Dievs. Pat ne tēvs un māte - viss, ko viņi darīja, bija tas, ka gulēja kopā. Un sāka veidoties BRĪNUMS - mans ķermenis. Taviem vecākiem - tavs...
Esmu pārliecināts, ka cilvēks ir garīga būtne un cilvēks ir dvēsele, kura dzīvo miesā Radītāja nolikto laiku. Normāls cilvēks rūpējas par SAVU miesu - uztur to tīrībā un kārtībā, cenšas nodrošināt ar labu un veselīgu pārtiku. Lai savu nolikto dzīves laiku nodzīvotu ar prieku - vesels un laimīgs. Protams, ne vienmēr tā sanāk, un tomēr mēs cenšamies darīt visu, kas no mums atkarīgs.
Tādēļ jautājums par aktualitāti - vakcinēšanos pret kovidu attiecas vairāk uz mums - potenciāli vakcinējamajiem nekā uz vakcinatoriem.
Diemžēl šķiet, ka mums ir atšķirīgas intereses. Pat pretējas. Vakcinatori ar milzīgu jaudu, nelietīgi izmantojot visus viņiem pieejamos resursus - masu mediji, likumdevējvara, izpildvara, - mācas mums virsū, lai novakcinētu.
Mums no viņu resursiem gandrīz nekā nav. Pretī varam likt tikai savas tiesības PAŠIEM lemt par sev uzticēto ķermeni, loģiku un kritisko domāšanu.
Tad, lūk, tieši vakcinatoru argumenti neiztur pat paviršu kritiku.
Pirmkārt, visi atzīst, ka vakcīnas nav pietiekami ilgi izmēģinātas. Pārtulkojot tas nozīmē, ka tās ir eksperimentālas. Tātad - tās var izrādīties labas, bet var izrādīties arī kaitīgas, iespējams, - arī nāvīgas. Kā zināms, publiski paziņots, ka vakcīnu ražotāji NEUZŅEMAS ATBILDĪBU par vakcīnu lietošanas sekām. Un tas ir loģiski - nevar uzņemties atbildību par nepārbaudītas vielas ietekmi uz cilvēka organismu. Loģiski nav tas, ka daudzi cilvēki, neskatoties uz visai apšaubāmo farmācijas gigantu reputāciju, uz visai bēdīgo vakcinatoru reputāciju, uz kritiskās domāšanas un veselā saprāta balsi, tomēr gatavi kādam atļaut ievadīt savā ķermenī vielas, par kurām viņam nav ne mazākās saprašanas. Turklāt pagaidām nav informācijas par to, KAD pēc vakcinēšanās cilvēkam iestājas imunitāte un CIK ILGI tā saglabājas.
Tas ir pārsteidzoši, bet izskaidrojami. Pirmkārt, tas ir baiļu rezultāts. Mākslīgi radītās baiļu un panikas atmosfērā cilvēkam ir grūti pieņemt vēsu un izsvērtu lēmumu. Saka, ka "bailēm lielas acis". Tādēļ, ja gribi, lai kāds rīkojas neadekvāti, pamatīgi sabiedē viņu.
Otrkārt - nauda vai izdevīgums. Nav noslēpums, ka jaunās iekārtas apstākļos daudzi, kā saka, "pārdevuši dvēseli velnam". Es domāju, ka šajā teicienā ir vairāk patiesības, nekā varētu šķist tā vecmodīgā skanējuma dēļ.
Ja cilvēks kaut ko dara nevis sirdsapziņas vai patiesības, bet materiāla izdevīguma vai kādu citu merkantilu apsvērumu dēļ, viņš jau sevi zaudējis kā personību, kā unikumu, kā individualitāti un nonācis nožēlojamā stāvoklī. Ārēji par to var nekas neliecināt, dažreiz - tieši pretēji. Bet pārdevies cilvēks savu augsto statusu ir zaudējis. Viss. Kā tagad saka - viņš ir "lūzeris". Kā simbols un apstiprinājums viņa statusam ir gļēvā padošanās, atļaujot vakcinatoriem ievadīt savā miesā šos neizpētītos, potenciāli bīstamos šķidrumus sava stāvokļa, naudas, iztapības vai darba zaudēšanas baiļu dēļ.
Ja kāds to dara pārliecības dēļ, - apsveicu! Uz viņu tad attiecas iepriekš minētie apsvērumi par loģiku un kritiskās domāšanas trūkumu.
Bet - nevienu nenosodīsim! Atcerēsimies, ka mūsu ķermenis ir uzticēts katram no mums un tikai mēs katrs nesīsim atbildību par to Visaugstākā priekšā tad, kad būs pienācis laiks.
Kariņš atbildēs par savu, bet es - par savu. Tādēļ man izklausās pilnīgi murgaini, ka kaut kāds cilvēks, kurš uz brīdi nonācis LV prezidenta krēslā, vai kaut kāds imigrants no ASV, kurš nesaprotamā kārtā nonācis LV Ministru prezidenta statusā, spriež par brīvprātīgi obligātu apšaubāmu šķidrumu ievadīšanu manā ķermenī ar šļirces palīdzību. Hallo! Lietojat sēnes?
Sēnes viņi, visticamāk, nelieto. Šie iesūtītie cilvēki tikai realizē savu saimnieku intereses un faktiski ir tikai sulaiņu vai ielasmeitu statusā. Tikai - ielasmeitas tirgo savu miesu, bet šie ir pārdevuši dvēseli...
Un vēl. Neļausim mūs šķelt un naidot. Ja kāds vēlas vakcinēties - lai vakcinējas. Tā ir viņa brīvība un... atbildība. Jo tās ir māsas. Pēc loģikas sanāk, ka vakcinētu cilvēku nevakcinēts cilvēks nevar inficēt. Tādēļ, cienījamie kovidsektas adepti, nedusmojieties uz cilvēkiem, kuri ir citās domās par kovidu, vakcīnām un enerģiskajiem vakcinatoriem. Nēsājiet maskas, ja uzskatāt to par nepieciešamu.
Esmu jau pirms kovidšova redzējis tālās zemēs, ka sejas masku nēsāšana ir kļuvusi pat par kultūras sastāvdaļu. Tikai - nedusmojieties uz tiem, kuri seko savai sirds un saprāta balsij. Ir jāsaprot, ka visi esam vienā laivā un, ja tā nogrims, neizglābsies neviens. Ir jāsaprot, ka laivas vadību ir sagrābuši pirāti, kurus mūsu liktenis neinteresē. Kā jau pirātus, viņus interesē tikai nauda.
Arī tad, ja tā ir par daudzu jo daudzu cilvēku dzīvības cenu...
Padomā par to un esi atbildīgs pret SEV uzticēto brīnišķīgi un brīnumaini veidoto ķermeni, pirms paļāvīgi pasniegsi dūrienam savu atkailināto plecu!
Atceries - pie stūres ir pirāti!
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
