Par viltus Leonīdu Volkovu: kā trīs Baltijas valstis satika viltvārdi, un kā vēlāk tāpat “uzķērās” LTV Ziņu dienests

Šāda veida aicinājums nav nekas neparasts. Saeimas Ārlietu komisija regulāri tiek uzrunāta un arī tiekas gan ar citu valstu parlamentāriešiem, valdību pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī īpaši no valstīm, kurās stāvoklis ir sarežģīts un/vai kurās tiek apspiestas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības, ar opozīcijas vai trimdā dzīvojošiem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kas vēlas aktualizēt savu situāciju un pārrunāt Latvijas pozīcijas šajos jautājumos.

Zinot, ka 18. martā ar ne-Volkovu jau bija tikušies Igaunijas Riigikogu deputāti, bet 19. martā – Lietuvas Seima Ārlietu komisija, un pēc īsas sarunas ar Ārlietu ministriju par Leonīdu Volkovu un Latvijas līdzšinējo sadarbību ar šo Krievijas opozicionāru Saeimas Ārlietu komisija aicinājumam tikties piekrita un piedāvāja tikšanās datumu – 23. martu.

Saruna notika videokonferences formātā, kurā šis viltus Volkovs pateicās Latvijai par atbalstu un stingro pozīciju ES sankciju jautājumos, uzsvēra, ka svarīgs ir starptautiskais spiediens, lai atbrīvotu A. Navaļniju un cits politieslodzītos, kā arī skaidroja A. Navaļnija pozīciju saistībā ar Krievijas okupētās Krimas pussalas valstisko piederību. Ņemot vērā, ka šī persona pauda gatavību arī komunicēt ar Latvijas medijiem, pieļauju, ka viltus Volkova kontaktinformāciju LTV žurnālistiem varētu būt sniedzis Saeimas Preses dienests, kas atbild par mediju attiecībām.

Saruna bija visai neizteiksmīga un īsa, un tas, iespējams, bija vienīgais, kas saistībā ar šo tikšanos bija neparasti. Nekas nelika domāt, ka tiekamies ar kādu viltus Volkovu, kādu, kas cenšas “izjokot”. Par iespējamību, ka Baltijas valstu Ārlietu komisijas varētu būt bijušas “izjokotas”, uzzinājām pēdējo dienu laikā, kad Ukrainas kolēģi ziņoja par savu tikšanos ar viltus Volkovu. Ukrainas gadījumā gan “jokdara” uzvedība bijusi pilnīgi citādāka – atklāti provocējoša un neordināra, kas arī kolēģiem ļāvis noprast, ka “kaut kas te nav”.

Esmu ar visu atbilstošo informāciju vērsies gan pie kolēģiem Ārlietu ministrijā, Satversmes Aizsardzības birojā, protams, esmu informējis arī pārējos Saeimas Ārlietu komisijas deputātus, un Lietuvas un Igaunijas kolēģi ir vērsušies pie saviem drošības dienestiem, lai noskaidrotu, kādi ir bijuši šo “tikšanos” mērķi un iespējamās implikācijas.

Nepatīkami, neērti, protams. Visai sāpīga mācība, bet, nu, iespējams, varam teikt arī paldies šim viltus Volkovam par šo mācību gan mums, gan Lietuvas un Igaunijas kolēģiem – ir skaidrs, ka pilnvērtīgi ir iestājies tā sauktais patiesības pagrimuma (truth decay) jeb post-patiesības un post-faktu laikmets, kam ir potenciāls nopietni apdraudēt vietējo un starptautisko valstu, valdību un sabiedrību drošību un stabilitāti. Tagad meklēsim, kur mūsu sistēmā ir “robi”, lai nodrošinātos, ka nākotnē nekas tāds vai kas trakāks nevarētu atkārtoties.

Attēlā gan īstais, gan neīstais Leonīds Volkovs. Vērtējiet paši, cik viegli vai grūti atšķirami.

Papildinājums: izrādās, "uzķērušies" arī kolēģi no Lielbritānijas parlamenta.

* atbilstoši prioritārajiem vakcinācijas sarakstiem

Novērtē šo rakstu: