Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
VDK izpētes komisijas materiāli

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”, - šeit tiek piedāvāta pilna intervijas versija autora redakcijā.

- Kāda ir mūsu valstiskā un nacionālā identitāte, kā radīt simtgades svētkus?

- Ar etnisko un politisko identitāti mums viss ir kārtībā, bet, kas attiecas uz valstisko, es, godīgi sakot, nezinu, vai tāda mums ir. Dzīvē, nevis uz papīra. Šķiet, ka tā ir konceptuāla problēma numur viens. No vienas puses, mēs visu laiku dzirdam par nacionālu valsti, bet no otras puses redzam, ka ar to kaut kas nav īsti tā, kā vajag. Turklāt ir redzams, ka modernās pasaules attīstības tendences ir vērstas uz nacionālas valsts nonivelēšanu un pat likvidēšanu. Turklāt apziņā valda putra: no vienas puses tiek sludināts patriotisms kā nacionālas valsts pamats, bet no otras puses tiek propagandētas pretējas vērtības – nauda un bauda. Te rodas vērtību sadursme, jo patiess patriotisms paredz, ka dzimtenes labklājība cilvēkam ir pirmajā vietā, bet mūsdienu liberālās vērtības priekšplānā liek paša intereses un orientē uz absolūtu patērētāja egocentrismu. Bet, kā zināms, nevar vienlaicīgi kalpot Dievam un mamonam…

Attiecībā uz valsti es, kā sengrieķu domas piekritējs, uzskatu, ka valsts ir vispirms cilvēki jeb, kā teica Aristotelis, cilvēku kopa, kas pastāv kopēja labuma dēļ. Atkārtoju: kopēja labuma dēļ, nevis kaut kādu kliķu, partiju vai indivīdu labuma dēļ. Man tuvs ir arī spāņu domātāja Ortegas-i-Gaseta viedoklis, kurš teica, ka valsts ir kopīgas dzīves projekts, t.i., projekts, kas apvieno cilvēkus kopīgai darbībai. Tas ir valstiskās identitātes pamats. Bet, lai to nodefinētu, ir jāatbild uz trīs jautājumiem: kas mēs bijām vakar, kas esam šodien, un kas gribam būt rīt? Diemžēl jāatzīst, ka mums ir puslīdz skaidra atbilde tikai uz pirmo jautājumu, turklāt tā ir depresīva, jo akcentē okupāciju un rusofobiju…

Tā vietā, lai lepotos ar savu pagātni (un mums ir, ar ko lepoties!), mums visu laiku tiek piedāvāts apraudāt vēsturiskos pāri darījumus. Rezultātā mums veidojas negatīvs pagātnes tēls un negatīva identitāte, kas traucē attīstīties šodien. Bez tam tā šķeļ sabiedrību, nevis vieno. Protams, vēsture ir jāzina un jāatceras, to nedrīkst aizmirst, bet nav produktīvi veltīt tik daudz laika un spēka tās apraudāšanai. Un katra sabiedrība veido savu identitāti uz pretnostatījuma pamata: „mēs – viņi”. Tas ir dabiski un pareizi, bet ar to nepietiek. Ir jāatbild arī uz jautājumu par mūsu valsts projekta būtību, par to, kas ir mūsu kopība šodien un kādu mēs to vēlamies redzēt rīt.

Kādreiz mums tika stāstīts par eiropeisku labklājības valsti, bet šī brīža situācijā tas izklausās pēc izsmiekla. Pie mums labklājība kā valsts projekta ideja nedarbojas, jo pārsvarā cilvēki uztver labklājību individuāli un cenšas raut sev pēc iespējas vairāk, bet valsts lietas degradē. Cilvēki bēg no valsts ne tikai tādēļ, ka šobrīd neatrod sev iespējas un pielietojumu, bet arī tādēļ, ka neredz sev izredzes arī rīt.

Rezultātā šobrīd mūsu idejisko pamatu veido depresīva identitāte, kas vērsta uz ienaidnieka tēla uzturēšanu. Jo tā ir vieglāk konsolidēt tautu, un tā var viegli novērst uzmanību no iekšējām problēmām, piemēram, no valsts izzagšanas… Domāju, ka tas ir destruktīvs ceļš. Tautai jākonsolidējas uz kopēja projekta pamata, nevis tikai uz baiļu, sāpju un aizvainojuma pamata. Mums ir nepieciešama ne tikai depresīva, uz pagātni vērsta identitāte, bet arī pozitīva, uz šodienu un nākotni vērsta identitāte, kas veidotu un konsolidētu valsts nāciju. Bet pagaidām es tādas neredzu. Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!”

Bet valsts svētkus vislabāk svinēt, ziedojot savai valstij kaut ko no sevis – savu darbu, naudu, savu rūpi. Ja mēs katrs kaut ko izdarīsim savas valsts labā, tā kļūs redzami skaistāka.

- Kā jūs raksturotu pašreizējo sabiedrību, arhibīskaps Stankēvičs ir skarbs – valda alkatība… Vai nekļūstam bīstami paši sev – līdzīgi kā vēlīnā Roma?

- Pilnīgi piekrītu arhibīskapa viedoklim, bet ar piebildi, ka alkatība ir viena no daudz lielākas problēmas izpausmēm – valstiskas domāšanas deficītam. Mēs jau esam pieraduši, ka valsts lietās pastāv gandrīz vienīgi privātas intereses, grupu, kliķu, partiju intereses, lai gan valsts, kā jau teicu, pēc būtības ir „kopēja lieta”. Acīmredzot tādā veidā izpaužas mūsu egocentriskā viensētnieka domāšana, kurai pasaule beidzas aiz sava žoga. Un, protams, to daudzkārt pastiprina mūsdienu patērētāja psiholoģija, kas tiek kultivēta sabiedrībā. Tādēļ nav brīnums, ka ir tik ierasts uzskatīt valsti par sili, kur baroties, un par savtīgu interešu realizācijas instrumentu. Arī savā ikdienas dzīvē mēs esam pieraduši redzēt tikai savas personīgās intereses, ignorējot gan „kopējās lietas” vajadzības, gan citu cilvēku intereses.

Šajā ziņā mēs tiešām līdzināmies Homēra aprakstītajiem ciklopiem, kuri nepazīst civilizāciju un iemieso mežonību, jo viņiem ir sveša izpratne par taisnību un kopdzīves principiem, viņi dzīvo katrs savam labumam un „par citiem tie neliekas zināt”. Ļoti bieži no mums lien laukā ciklopi: kad mēs savtīgu nolūku vadīti darām pāri citiem cilvēkiem, kad mēs ignorējam citus, braucot pie stūres vai parkojoties, vai kad terorizējam apkārtējos ar skaļu mūzikas klausīšanos. Un tā tālāk un tā joprojām… Starp citu, šķiet, ka terorizēt citus ar skaļu mūziku ir mūsu nacionālā slimība, jo daudziem patīk tādā veidā demonstrēt, ka viņi spļauj virsū visiem. Tā ir ļoti spilgta mežonības pazīme, kura nepastāv civilizētajā pasaulē. Vārdu sakot, es uzskatu, ka mums būtu jāpiestrādā pie savas domāšanas, mums ir jāmācās domāt solidāri un valstiski.

Un, ja ikdienas dzīvē mēs tik bieži demonstrējam ciklopu domāšanu, nav nekāds brīnums, ka tā valda arī valsts lietās, atstājot graujošas sekas. Bet mūsu pārvaldes sistēmā, kā redzams, nav reālu mehānismu, kas ļautu savaldīt „ciklopus” un pasargāt valsts intereses. Tādēļ ir dabiski, ka periodiski atskan runas par prezidentālas republikas nepieciešamību…

Un paralēle ar seno Romu šeit ir vietā. Tā sabruka vispārējas morālas degradācijas un valsts „prihvatizācijas” apstākļos. Toreiz tāpat valdīja naudas un baudas kults, un ciklopu egoistiskā domāšana. Oligarhi sadalīja valsti savās privātajās „impērijās”, kur viņiem bija sava slēgta pasaule ar visām valsts pazīmēm, ar visām iespējām un izklaidēm, un plus vēl viņi izvairījās no nodokļu maksāšanas. Savukārt valsts birokrātija nepārtraukti auga un smacēja nost sabiedrību ar nodokļu jūgu. Parastie cilvēki bēga no valsts pie oligarhiem vai barbariem, lai tikai izvairītos no nodokļu iekasētājiem. Valsts, kas nodarbojās ar naudas izspiešanu un nepildīja savas saistības pret tautu, nebija vajadzīga nedz tautai, nedz oligarhiem. Rezultātā, kad uzbruka barbari, nebija gribētāju aizstāvēt šo valsti, bet pati valsts sev nespēja nodrošināt efektīvu aizsardzību. Savukārt oligarhu „impērijas” izrādījās par vāju un viegli krita par upuri uzbrucējiem…

- Kultūrpolitika, cik tā gudra, ko tajā vajadzētu mainīt?

- Vispār mūsu kultūras politikā es redzu divas problēmas: finansējuma trūkumu un provinciālismu. Ar pirmo viss ir skaidrs: tas ir skābekļa trūkums kultūrai un tās sakņu sistēmai – izglītībai; par to daudz runāts un nav vērts tagad atkārtoties. Kas attiecas uz otro punktu, ar to es saprotu izveidojušos situāciju, ka tas pats trūcīgais kultūras finansējums tiek piešķirts gandrīz tikai vienai nozarei – letonikai. Kā rezultātā pasaules kultūra latviešu domas un valodas telpā tiek pārstāvēta nožēlojami vāji. Piemēram, joprojām latviešu valodā nav pieejami visi Platona un Aristoteļa teksti, kas ir Eiropas kultūras bāzes teksti. Tāpat nav arī daudzu citu svarīgu tekstu… Nav šaubu, letonikai jābūt prioritārai, tas ir pats par sevi saprotams. Bet, ja mēs nogriežam sevi no Eiropas kultūras mantojuma un visas pasaules kultūras mantojuma, mēs neizbēgami slīkstam provinciālismā.

Šajā sakarā nevar nepieminēt valsts jubilejas svinības. Man liekas, ka budžets, kas tam paredzēts (60 mljn. eiro), ir daudzkārt pārspīlēts, īpaši ja salīdzina to ar izdevumiem, ko šim nolūkam paredz daudz bagātākā Somijas valsts (19 mljn. eiro). Protams, jubileja ir jāsvin un jāsvin labi, bet viss jādara, ievērojot veselā saprāta un samērīguma robežas, īpaši laikos, kad valsts budžeta caurumi tiek lāpīti uz cilvēku rēķina, ieviešot arvien jaunus nodokļus un ceļot tarifus. Rodas aizdomas, ka šeit ir ne tik daudz patriotisma, cik vēlme „apgūt līdzekļus”, un droši vien, kā tas pie mums pieņemts, ar iespēju vienam otram labi iedzīvoties uz valsts rēķina. Domāju, ka somi mīl savu dzimteni ne mazāk par mums, vismaz viņi no tās nebēg. Nāk prātā arī kāds sengrieķu spārnotais teiciens. Kad spartiešu likumdevējam Likurgam pajautāja, kādēļ viņš ieviesa savā valstī tik pieticīgas upurēšanas ceremonijas dieviem, tas atbildēja: lai mēs nepārstātu godināt dievus. Šī frāze labi atklāj universālu likumsakarību: jo vairāk ārišķības, ārēja pompa un spožuma, jo mazāk patiesa satura un jēgas.

Man gribētos, lai mēs mīlētu Dzimteni nevis vārdos, bet darbos, un ne tikai uz budžeta rēķina, bet arī no tīras sirds.

Pārpublicēts no https://blogi.lu.lv/harijs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kasparam Gorkšam pastāv iespējams interešu konflikts, ja viņš kļūs par LFF prezidentu

FotoKaspars Gorkšs pēdējā laikā publiskajā telpā aktīvi runā par ētikas un morāles normām Latvijas futbolā, asi izsakoties par saviem konkurentiem, mēģinot sevi padarīt par ētikas un morāles paraugu un šo ēterisko normu “karoga nesēju” Latvijas futbolā. Taču aiz skaļiem lozungiem par ētiku un morāli K.Gorkšs, šķiet, ir piemirsis savas ģimenes, iespējams, lielāko biznesu. Publiskajā telpā stāstot vien par bāru un restorānu biznesu, vienlaikus viņš noklusē sava tēva veiksmes stāstu uzņēmējdarbībā.
Lasīt visu...

21

Atbalsts futbolam – sabiedriskā indulgence

FotoPat cilvēkam, kurš atrodas vairāk nekā tālu no Latvijas Futbola federācijas funkcionāru savstarpējam intrigām (piemēram, man), kļūst skaidrs: sevis un sporta veida reputācijas saglābšanas vārdā šai organizācijai nāksies norīt dažus kraupainus krupjus.
Lasīt visu...

21

Pieci jautājumi ekonomikas ministram par nolaidīgo OIK politiku

FotoPirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?
Lasīt visu...

12

Vai vides aizsardzība kaitē ekonomikai?

FotoSākšu ar to, ka skaidras atbildes uz virsrakstā uzdoto jautājumu man nav, bet es tādu mēģināju atrast un tas, ko uzzināju savos meklējumos, šķita gana interesanti, lai padalītos ar lasītājiem.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule-feļetons Zbigņevam Stankevičam: nu, Stankevič, PAGAIDI

FotoGodātais kungs Stankevič! Par Saeimas un Zinātņu akadēmijas mietpilsoņu kacināšanu Jūs bar brašie pediņu un lesbiešu atbalstītāji. Tagad Jūs bāršu es. Kā teikts pazīstamajā multfilmā: “Nu, Stankevič, PAGAIDI!”
Lasīt visu...

21

Jaunās Aprīļa tēzes

FotoSakarā ar kārtējo vēlēšanu tuvumu piedāvāju pirms 100 gadiem publicēto Aprīļa tēžu atjaunotu variantu, kas varbūt noder šodienas Latvijas izkļūšanai no nelielās stagnācijas. Protams, visi šo Aprīļa tēžu uzstādījumi ir utopiski, bet tomēr...
Lasīt visu...

21

Dezinformācija: sensenais un modernais

FotoPašlaik politiskajā modē ir dezinformācija. Par dezinformāciju visvairāk (ja ne vienīgie) uztraucas politiķi jauna tipa valstīs bez jebkādas suverenitātes. Jaunā tipa valstīm nav politiskās un ideoloģiskās suverenitātes, ārpolitiskās un ekonomiskās suverenitātes. Nav arī militārās suverenitātes. Un, lūk, ja nav suverenitātes, īpaši ideoloģiskās suverenitātes, tad tādās valstīs dezinformācija nesastopas ne ar kādu pretestību. Dezinformācija tādās valstīs jūtas kā zivs ūdenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Datu aizsardzības neizprotamie noteikumi radīs haosu

Latvijas valdība un Saeima vēl tikai raksta vairākus likumus, kuriem jānodrošina, lai Latvijā jau no šā gada 25. maija tiktu...

Foto

Musulmanisms: mīti un patiesība

2010. gada vasarā Vācijas pilsētā Diseldorfā, piektdienas rītā tikos ar musulmaņu mošejas mullu jeb priesteri. Sarunājamies vācu valodā, jo mulla pēc tautības...

Foto

Jaunā „veiksmes stāsta” sākums

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradīzi, šobrīd sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, būtiski sarūk bankās noguldītais naudas apjoms,...

Foto

Es nesvinēšu Latvijas simtgadi

Esmu nodzīvojis gana ilgu mūžu, lai spētu izprast notiekošo un izteiktu par to savu attieksmi. Esmu piedzimis tālajā 1937.gadā. Protams, ka par...

Foto

Saeimas un NVO forumam jābūt nevis tukšmuldēšanai ar fotografēšanos, bet kopīga risinājuma meklēšanai reālām problēmām

Mani sauc Kristina Blumberga. Esmu biedrības “ProBonoPublico.Latvia” valdes priekšsēdētāja. Kopš 2017.gada...

Foto

Lemberga vedējtēvs vai liecinieks – kurš īsti nosaka dzelzceļa attīstību?

Pateicoties Aivaram Lembergam, Latvijā ir pienācis pavasaris. Gājputni ir atlidojuši, jo Aivars Lembergs tiem nav patraucējis....

Foto

„Proksīkandidāts”: sakām KG – domājam MM?

Drīzās pārmaiņas Latvijas futbola «politiskajā» vadībā raisa iesaistītajos kandidātos un viņu atbalstītājos tādas emocijas, kas – ja ne mērogu, tad...

Foto

„Providus” paziņojums saistībā ar Nacionālās apvienības izteikumiem

Reaģējot uz Nacionālās apvienības pēdējās nedēļās pret domnīcu Providus izvērsto kampaņu, vēlos domnīcas vārdā paust mūsu nostāju....

Foto

“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās (par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem)

Facebook šefa Marka Cukerberga Zakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija...

Foto

Mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest

Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem,...

Foto

Idiotija ap valsts valodu

Idiotija liecina par prāta un kompetences trūkumu. Valsts valoda nevar izvairīties no idiotijas. Valsts valoda ir sistēmas elements, un valsts valoda nevar...

Foto

“Providus” maldinājusi sabiedrību un skolas

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) publiski paustās bažas par nevalstiskās organizācijas “Providus” nepieņemamajiem centieniem imigrāciju propagandējoša satura iekļaušanā mācību...

Foto

Mežs ir...

"Dodu visiem gaismu," sacīja saule. "Visus sasildu," teica saule. "Tāpēc ikviens mani sauc savā vārdā." (No multfilmas "Skudriņa Tipa".) Lai gan šīs rindiņas šķita...

Foto

Kāda diaspora ir vajadzīga Latvijas valstij?

Par diasporu pēdējos gados mūsu valsts ir runājusi un rakstījusi daudz un atzinusi, ka tā ir daļa no mūsu tautas...

Foto

VDI, neknosies, palīdzi VID

Pieminot ēnu ekonomikas apkarošanu un tajā (ne)sasniegtos rezultātus, nez kāpēc visi skatieni uzreiz pievēršas tikai un vienīgi Talejas ielas “zikurātam”. It kā...

Foto

„Dzīvnieku brīvības” fanātisms robežojas ar sektantismu

Pēc organizācijas Global Witness datiem 2017. gadā visā pasaulē par zemes un apkārtējās vides interešu aizstāvēšanu nogalināti 197 aktīvisti, Latvijas vārds šajā...

Foto

Par sabiedriskā medija pārstāvja Leitāna atklāsmēm un dubulto morāli

Dārgais Ivo Leitān no sabiedriskā medija! Ir bezgala interesanti lasīt Jūsu atklāsmes (skat. attēlā) un piedzīvot patiesības...

Foto

Valda Dombrovska valdības hibrīdkarš pret Latvijas tautu

Jau vairākus gadus sabiedriskajiem medijiem un klikšķu ziņu portāliem modē ir runāt un rakstīt par Kremļa agresiju, hibrīdkaru, propagandu...

Foto

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā ar ABLV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: pagātnes cilvēks

Civilizācijas noriets var turpināties gadsimtiem ilgi. Cilvēces vēsturē tā tas ir bijis daudzas reizes. Nav ticams, ka Rietumu civilizācijas noriets būs...

Foto

Ko „Vienotības” deputāti jums nestāsta

Izvēlējos Kustību Par!, jo redzēju dibinātāju - domubiedru grupā daudz talantīgu, labu izglītību ieguvušu, veiksmīgu karjeru uzsākušu cilvēku, kuru vienīgais mērķis bija...

Foto

Kad žurnāliste pārvēršas par “vadošo biedru” stabuli

Otrdienas rīts pār Latviju uzausa ar spožu pavasara sauli, un skumja vēsts pāršalca latvju žurnālistikas druvu. Kādreizējā brīvās domas...

Foto

„Kustība Par!” nav kļuvusi pietiekami atpazīstama, un es no tās aizeju

“Lai iegūtu atpazīstamību un mediju uzmanību Latvijas politikā, vajadzīga vai nu liela nauda, vai liels...

Foto

Valsts "atbalsts" uzņēmējiem vārdos un darbos

Regulāri runās un diskusijās cilājot aktuālo jautājumu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai piesaistītu gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, gan valsts...

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2018. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Bībeles lappusēs par to uzzinām no aculiecinieku liecībām. Pirmā no tām ir Marijas Magdalēnas...

Foto

Kas ir mežs?

Dažādi notikumi pēdējā laikā atkal likuši aizdomāties par to, cik dažādi tiek saprasts, ko nozīmē "mežs", un kārtējo reizi izgaismojuši to, kāpēc tik...

Foto

Šokolādes kūka Latvijas vēlētājiem jeb liberāļu ofensīva

Šoreiz pakavēsimies pie liberālā spārna politiskā piedāvājuma un pavērosim, kas jauns tiek gatavots uz velēšanām šajā rudenī, ātri apskatot...