Iesaki rakstu: 
Skatos, ka esat ķērušies klāt policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai. Kad lasīju par to čečenu, kuru Alfas čaļi it kā atspārdījuši, sākumā nedaudz skeptiski uz to visu skatījos, taču ne par to stāsts. Taču izlasīju rakstu par policijas mafiju, - skatos, ka aiz tā stāv 1.biroja 1.nodaļa, kas šuj klāt cilvēkam lietu. Tie darbinieki ne tik banģugāmšuj klāt lietu, bet arī gatavi iesēdināt pat citus ierindas policistus, kuri traucējuši viņu vai viņu biedru shēmām.
Re, kur ir raksts par to, ka apsūdzēti seši policisti par vardarbību, vienā gadījumā beidzās ar nāvi: http://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-nepamatotu-vardarbibu-un-slepkavibu-apsudzeti-sesi-policisti.d?id=47095047. Tur apsūdzēti divi pašvaldības policisti. Un no šī momenta sākas galvenais stāsts.
Tepat Pietiek bija raksti par to, kā pašvaldības policisti gāja masāžas salonos un kā veica kontrolpirkumus. Tad nu, lūk, stāsta vēsture sākas ar to, bet, kā tieši tas bija pamats šīs drūmās vēstures sākumam, mēģināšu izklāstīt tālākajā.
Tajā novembra vai oktobra maiņā viņi strādāja ekipāžā triju cilvēku sastāvā. Tur viens no viņiem bija darbinieks, kas jau gandrīz 20 gadus strādā, miermīlīgs un sirsnīgs cilvēks. Viens (ekipāžas vecākais) strādā aptuveni desmit gadus, kikbokseris. Normāls puisis, sportists, nevienu nekad nepazemos un pārdzērušos alkoholiķi nesitīs. Trešais policijā strādāja salīdzinoši nesen.
Viņi tovakar saņēma izsaukumu, ka ātrajai palīdzībai nepieciešama palīdzība, pie viņiem ir persona alkohola reibumā. Tas ir parasts izsaukums kā desmitiem citu diennaktī, kad "ātrie" nodod policijai iedzērušo. Ja tas ir bezpajumtnieks, to nogādā patversmē.
Viņi paņēma to cilvēku un aizveda uz patversmi Gaiziņa ielā. Tur stāda tādu uzņemšanas aktu, kur tiek aprakstīts, kādas mantas personai ir, kādi miesas bojājumi, no kurienes atvesta utt. Uzņemšanas aktu paraksta policijas darbinieks, kurš nogādājis patversmē, un patversmes darbinieks, kas pieņēmis personu. Šāds akts tika sastādīts, un tajā norādīts, ka redzamu miesas bojājumu nav (!).
Patversmē Gaiziņa ielā ir videokamera. Pēc laika uz Gaiziņa ielu tiek izsaukta ātrā palīdzība. Tā atvestā persona ir piekauta un tiek hospitalizēta, pēc vairākām dienām slimnīcā mirst. Protams, slimnīca sūta telefonogrammu uz Valsts policijas teritoriālo iecirkni.
Iecirknis izmeklēja kaut ko, skatījās video ierakstus no pašvaldības policijas mašīnas, kaut kā viņus nopratināja, un tālāk pašvaldības policisti nezina, kas ar to lietu notika, un par to jau bija aizmirsuši.
Tad jau atceramies slaveno Pietiek aprakstīto reidošanu pa masāžas saloniem, kur tika atmaskota prostitūcija, gadījumi, kad aizdomas par cilvēktirdzniecību seksuālai izmantošanai, utt. Pie dažiem iesaistītajiem pašvaldības policijas darbiniekiem toreiz vērušies daži Valsts policijas darbinieki, sakot, ka nu, moš, ko var parevidēt sastādītajos materiālos un "davaj draudzēties". Pašvaldības policisti uz šo draudzības piedāvājumu bijuši skeptiski, uz ko tad bijuši netieši draudi: "Nu ok, tad runāsim savādāk."
Tobrīd puiši neiedomājās, ka arī tā varētu runāt. Pēc kādiem 4 vai 5 mēnešiem pēc notikuma, kur no patversmes kāds ar miesas bojājumiem tika aizvests uz slimnīcu un nomira, kādu rītu pēc nakts maiņas, pie pašvaldības policijas Latgales pārvaldes piebrauc liels Valsts policijas mikroautobuss, un trim darbiniekiem paziņo, ka jābrauc uz nopratināšanu Gaujas ielā. Katrs tiek iesēdināts atsevišķā aizturēto nodalījumā.
Darbinieki tiek nogādāti 1.biroja 1.nodaļā Gaujas ielā. Izmeklētājs spiež atzīties puišus, ka tie piekāvuši un uz patversmi aizveduši cilvēku. Tie diezgan bravurīgi runā pretī, jo ir pārliecināti par savu taisnību un video ierakstiem, kas apliecina, ka viņi nav vainīgi. Par to, ka pastāv par savu taisnību, puiši sākotnēji tiek aizturēti uz 48 stundām un ievietoti izolatorā.
Ir parādījušās mistiskas liecības no ātrās palīdzības darbiniekiem, ka policisti bijuši uz izsaukumu "agresīvi noskaņoti", patversmes darbinieku liecības, ka "ievests smagi piekauts". Trīs PP darbinieki tiek atstādināti no amata pienākumu pildīšanas. Divi no viņiem sākumā aizbrauc uz patversmi parunāt ar to, kurš liecina, ka viņi atveduši piekautu cilvēku. Par to pēc neilga brīža abiem piemēro apcietinājumu: mēģinājuši traucēt izmeklēšanai un ietekmēt liecinieku.
Pret trešo puisi krimināllieta tiek izbeigta, un viņš no aizdomās turamo pārtop par liecinieku. Vēlāk liecina pret saviem kolēģiem, ka tie cietušo ietekmējuši un ieveduši patversmē, un nometuši ar seju uz leju. Pēc tam viņš kolēģiem atzīst, ka viņu esot piespieduši dot šādas liecības.
Izrādās, neviens pašvaldības policijas mašīnas video ieraksts vairs nav saglabāts. Jo tik ilgu laiku dati bez vajadzības netiek glabāti, nevienam neienāca prātā, ka tos pēkšņi varētu ievajadzēties pēc pusgada, kad lietu pēkšņi pārņems pirmā biroja pirmā nodaļa (pamodīsies pēc pusgada).
Uz darbinieku formas tērpiem netiek atrastas cietušā asiņu pēdas, izņemot piespiestas pusmurgainas liecības, nekādu pierādījumu nav. Video ieraksts no Gaiziņa ielas patversmes ir mistiski izgaisis. Tas, ka uzņemšanas aktā ir norādīts, ka atvestajai personai miesas bojājumu nav, netiek ņemts vērā.
Lieta tiek nodota prokuratūrai, kur tiek ilgi muļļāta. Tiesai bija jānotiek jau pagājušā gada 12.septembrī, bet kaut kas tur atkal tika novilcināts, un tā tika pārcelta, tikai uz februāri, jo tad tiesnesis atvaļinājumā, tad prokurors. Izrādās, neviens cits prokurors īsti negribot uzņemties apsūdzības lietu šai dīvainajā kriminālprocesā.
Izlasīju to rakstu par policijas mafiju, un pilnīgi analoģiski tiek šūta lieta šiem policijas darbiniekiem. To zina arī RPP vadība, bet nekustina ne pirkstu, lai palīdzētu saviem darbiniekiem. Augstāka ranga policijas darbinieki par šo lietu runā izvairīgi vai tēlo dikti pārsteigtus. Domāju, ka reiz jāsāk ķerties šai uzplečoto vilkaču mafijai klāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
