Par patieso dalībnieku skaitu protestos Rīgā 18. augustā: vēstule Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai
Jāzeps Benjamins Baško21.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labdien, Valsts policija (VP) un Iekšlietu ministrija! Rakstu saistībā ar VP priekšnieka vietnieka Andra Zeļļa intervijā Latvijas Radio 1 pausto par dalībnieku skaitu 18. augusta protestā. Zeļļa kungs teica: "Pēc mūsu aplēsēm, aptuveni ne vairāk kā 3500 cilvēku." https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/148023/mitins-vecriga-noritejis-mierigi-ir-daudzi-iemesli-protestetaju-skaita-pieaugumam
Līdzīgā garā VP priekšnieks Armands Ruks 19. augustā Rīta Panorāmai teica: "Kopā mēs tā aplēšam no trīs ar pusi līdz četriem tūkstošiem šo te cilvēku kulminācijas brīdī, bet, nu, tas tā vienu īsi brīdi bija..." https://www.youtube.com/watch?v=RM_83sxqPBA
Lūdzu Valsts policiju:
1) Precizēt pulksten cikos VP vērtējumā dalībnieku skaits protestos kulminēja.
2) Sniegt informāciju par dažādos Rīgas pils laukuma rajonos fiksēto dalībnieku skaitu, lai šis skaitlis būtu neatkarīgi pārbaudāms pēc publiski pieejamajiem fotoattēliem.
3) Publiskot foto un video pierādījumus, kas apliecinātu šādu 3500-4000 dalībnieku skaitu. Publiski pieejamais drona attēls nav pietiekamas kvalitātes, lai pārliecinātos par šo skaitļu precizitāti. Būtu arī vēlams publiskot vairākus attēlus no dažādiem laika brīžiem.
Jautājums par dalībnieku skaitu protestos ir politiskas dabas jautājums, un tas ir sabiedrības interesēs – pārliecināties, ka Valsts policija nepiedalās valdošās varas mēģinājumos diskreditēt šos protestus un pasludināt tos par maznozīmīgiem, kuros pulcējušies maz cilvēku.
nformēju, ka veicu foto un video izpēti par 14. augustā visā Latvijā notikušajiem protestiem un manas aplēses bija par to, ka tur 39 vietās Latvijā piedalījās 4500-5000 dalībnieku.
Šis fakts, kā arī manis paša klātbūtne Rīgas protestos un sarunas ar citiem aculieciniekiem, kā arī aprēķini, izmantojot vidējo pulcēšanās blīvumu – 1 cilvēks uz 1 kvadrātmetru (skatīt https://twitter.com/JB4LV/status/1428428873692295170?s=20), liek man domāt, ka protestētāju skaits varēja arī sasniegt 8000. Tā kā šis skaitlis būtiski pārsniedz Valsts policijas amatpersonu publiski sniegto skaitli, pastāv pamats domāt, ka Valsts policija pauž nepatiesu informāciju.
Šo informāciju par jau notikušu pasākumu nevar uzskatīt par operatīvo informāciju, kuru sabiedrības drošības nolūkos nebūtu vēlams izpaust. Šī informācija ir tieši saistīta ar politisko situāciju valstī.
Atgādinu, ka Saeima tikai ar trešo reizi ir piekritusi komisijā izskatīt 50 tūkstošu cilvēku parakstītu iniciatīvu par brīvprātīgu vakcināciju (iepriekšējās iniciatīvas iesniegšanas brīdī bija savākti aptuveni 30 tūkstoši).
Valdības publiskā komunikācija liecina, ka viņi neizprot, ka pret viņu pašreizējo politiku un Saeimā jau 1. lasījumā atbalstīto likumprojektu par grozījumiem Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā ir skaitliski liela pretstāve sabiedrībā.
Latvijas Republikas Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Ja informācija par pilsonisko aktivitāšu skaitlisko apmēru tiek sagrozīta vai tiek pasniegta bez pierādījumiem šādā politiski svarīgā jautājumā un ar šādiem ierobežojumiem, kad iedzīvotāji nemaz nevar leģitīmi pulcēties daudzskaitlīgi, tad ir uzskatāms, ka demokrātija Latvijā ir apdraudēta un Valsts policija pati vai tās pārvaldības iestāžu uzdevumā nodarbojas ar demokrātijas apspiešanu.
Gadījumā, ja šī informācija netiks sniegta, es vēlos, lai norādāt konkrētus likuma pantus, kas ļauj šo informāciju tieši pašreizējās situācijas kontekstā neizpaust, lai tad es varu vērsties Satversmes tiesā par attiecīgo likuma pantu neatbilstību Satversmei.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
