Iesaki rakstu: 
Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā.
Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome pauž šādu viedokli: Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā – vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību.
Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli – sākot no aizkavēšanās naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas).
Atsevišķas atkāpes vērts ir likumā paredzētais uzņēmuma ienākuma nodokļa avansēts pieprasījums, kam par pamatu kalpo astroloģisks pieņēmums, ka finanšu rezultāti neizbēgami uzlabosies gadu no gada.
Ja uzņēmējs iepriekšējo periodu strādājis ar peļņu, tad nākamajā gadā katru mēnesi avansā jāmaksā 1/12 no iepriekšējā perioda peļņas. Vai valsts ar to dod signālu uzņēmējam, ka pastāv nesamaksāšanas riski? Jeb te maskējas slēptas rūpes nepieļaut uzņēmuma attīstību, liedzot apgrozāmo līdzekļu akumulāciju uzņēmuma izaugsmei un finansiālai neatkarībai no kredītiestāžu labvēlības? Kavējot šo avansa maksājumu, uzņēmuma kontus bloķē un soda naudu aprēķina neatkarīgi no tā, vai konkrētajā periodā peļņa vispār būs.
Vidēji pēc sešiem - astoņiem mēnešiem, iesniedzot uzņēmuma gada pārskatu, šī pārmaksa tiek ņemta vērā, gan tikai kā aritmētiska vienība turpmākiem uzņēmuma norēķiniem ar valsti. Uzņēmējam tādējādi jābūt gatavam ik dienu cīnīties par sava uzņēmuma kredītvēsturi un no savas kabatas papildināt uzņēmuma kontu neatkarīgi no veiksmes konkrētajā gadā.
Līdz šim brīdim nav arī pieejams pamatojums, kādēļ pieļaujamā nodokļu parādu summa ir tieši 150 EUR un pēc kāda algoritma tās apmērs noteikts. Uz nepilnībām sistēmā norāda arī fakts, ka, piemēram, 2013.gada aprīlī VID nodokļu parādnieku sarakstā bija 53 594 uzņēmumi – parādnieki, bet saskaņā ar "Firmas.lv" un "Latvijas Tālruņa" datiem Latvijā tai pat laikā bija aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.
Uzskatām, ka uzņēmumu vērtēšanai jābūt nevis procesam, kurā konstatē atbilstību vai neatbilstību dažiem kritērijiem (tādu analīzi ierēdņa vietā var veikt arī dators), bet gan individuālai procedūrai. VID jāveido uzņēmumu „baltais saraksts”, balstoties uz uzņēmuma darbības kopējo analīzi, kurā ņemti vērā visi rādītāji un uzņēmuma darbības īpatnības.
Attiecībā uz dempinga un nodokļu nemaksāšanas prevenciju iesakām pārņemt Igaunijas praksi, kur iepirkumus vērtē nozares eksperts un gadījumā, ja piedāvājuma cena no kontroltāmes atšķiras vairāk par 20 procentpunktiem, tādu piedāvājumu noraida bez izskatīšanas.
* Biedrības „Nacionālo uzņēmēju padome” biedrs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
