Iesaki rakstu: 
Nesen populārais rakstnieks un polittehnologs Jurģis Liepnieks publicēja trāpīgu vērojumu - Latvijas sabiedrībā mēs cits citam nepatīkam.
Piekrītu viņa secinājumiem, bet ar zināmām iebildēm. "Nepatika" jau sen ir pārāk maigs apzīmējums mūsu savstarpējām attiecībām. Kā melns mākonis Latvijā sabiezē naids, tas sajūtams teju fiziski. Mēs nelaižam garām nevienu izdevību, lai to izgāztu pār līdzcilvēkiem. Un visiecienītākais objekts, protams, ir "krievi".
Otra lieta, kur mans viedoklis atšķiras no Liepnieka publikācijas, ir secinājums, ka, šādā gaisotnē dzīvojot, mēs bojājam sev dzīvi. Patiesībā ir daudz ļaunāk. Mēs atņemam puslīdz civilizētu nākotni saviem bērniem un mazbērniem.
Amplitūdā no 100 gadiem līdz Jurģa Liepnieka vecumam/jaunumam cilvēki vēl sevī glabā to izjūtu, ka ienīst kādu tikai viņa tautības dēļ ir vienkārši nepieņemami. Bez komentāriem. Ja kāda publiska persona to atļaujas, tā automātiski kļūst par margināli, no kura "pieklājīga sabiedrība" izvairās.
Taču nu tie laiki ir pagājuši. Mūsu bērni un mazbērni no mazotnes apgūst kancelēšanas kultūru, piedzīvo to, ka nesaticības kurināšana iegūst mediju tribīni, un no naida runas nevairās pat Saeimā. Tātad - tā drīkst, un tā ir pareizi. Jaunākā paaudze apkārt valdošo naida gaisotni uztver par normu.
Samocītais veidojums, ko pašlaik dēvējam par valdību, šajā gaisotnē peld kā zivs ūdenī. Ik pa laikam iemet tik kādu akmeni, lai dīķis vēl vairāk saviļņojas. Jo, kamēr sabiedrība plosās par tādiem jautājumiem kā pilsonības atņemšana naturalizētajiem pilsoņiem vai krievu valodas liegšana sabiedriskajos medijos, no aktuālās dienaskārtības otrajā plānā tiek nostumtas citas dramatiskas lietas. Valsts nespēja pienācīgi pildīt savas funkcijas, risināt ekonomikas un sociālas problēmas.
Pat, ja to no TV ekrāna vēsta premjerministre, es neticu, ka mana valsts Latvijas Republika varētu izvēlēties attīstības modeli ar divu kategoriju pilsonību. "Iedzimtā pilsonība" - patricieši, naturalizācijas ceļā iegūtā - plebeji. Kā tad mūsu Satversme? Kā tad MK "viena taisnība visiem"? Varbūt esmu naivs, bet neticu. Vai tomēr - tikai ceru?
Runājot par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, bieži dzirdu apgalvojumu - kāpēc par valsts budžeta naudu jāuztur informatīvā telpa krievu valodā? Neatkārtošu visus tos argumentus, kas ir saistībā ar valsts drošību, pārbaudītu, uzticamu informāciju utt. Atļaušos atgādināt, ka no nodokļu maksātājiem vismaz trešajai daļai tā ir dzimtā valoda, un viņi ar saviem nodokļiem paši apmaksā tos divus kanālus, kur šī valoda vēl sastopama.
Un, manuprāt, vēlmei slēgt šos kanālus īsti nav sakara arī ar slaveno "atkrieviskošanas" motīvu - nebūt nav tā, ka LR4 vai rus.lsm patērē tikai tie, kas neprot latviski. Vienkārši saņemt informāciju savā dzimtajā valodā ir normāla Eiropas prakse, un to mums visai tieši norāda dažādas starptautiskas institūcijas. Tas saistīts ar cieņu, ko valstij pienāktos izjust pret saviem pilsoņiem.
Taču varas turētājiem šādas cieņas nav. Viņiem ir dziļi vienalga, kamēr vien funkcionē varas noturēšanas mehānisms, pirmām kārtām, pilsoņu dziļa atsvešinātība, neiesaistīšanās un, pats galvenais, ļaušanās savstarpējai sarīdīšanai. Tāpēc vara var atļauties, ka mums ir novadi bez ugunsdzēsējiem, slimnīcas bezcerīgos parādos, bez ārstiem un medikamentiem, sabiedriskais transports kā loterija - atbrauks vai neatbrauks... utt., utjpr.
Ja mēs to varam izturēt, tad mēs to esam pelnījuši.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
