Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē
Latvijas Republikas tiesībsargs09.06.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lana
26.06.2018. 14:49»
Vēlēšanas
Tuvojas. That's all
100% piekrītu - tieši to gribēju rakstīt. Jansons ir esošo korumpēto "tautas kalpu" kalpiņš: nožēlojama dzīve!
Tuvojas krīze
11.06.2018. 08:23šīs izmaiņas par labu būvniekiem ir radītas, lai krīzes laikā, ko rada mākslīgi, glābtu būvniecības nozari. Tā ir diskriminācija, bet nekas nemainīsies. Reizē ar šīm izmaiņām mēģina būvniecību aktivizēt uz produktivitāti pamata darba laikā. Liekot vergot smagāk.
N
11.06.2018. 06:59Kurā planetā Jansons dzīvo? Vai tiešama jau tagad visiem būvniecības nozarē strādājošiem tiek pilnā apmēra gan atzītas gan apmaksātās visas virsstundas? Protams, juristi var stridēties cik tur jauna normā atbilst satversmei, bet būsim godīgi, ja ģemeralvienošanos noteiks augstu pamatalgu, matematiski 50% no tas var būt stipri lielāki neka papildus 100% no mazākā atalgojuma. Bet laikam, loģiku un matemātiku juristiem skolās nepasniedz...
NNN68
10.06.2018. 19:07Un kā ir ar citām nozarēm,kur virsstundas ir,bet neviens netaisās par tām maksāt?Valsts darba inspekciju informēt ir bezjēdzīgi,jo tā ir viesojusies firmā:aizvērtas direktora durvis....Pēc kā tiek iznestas kafijas tases un,iespējams,aiznestas aploksnes!!!
Jansons aizvien
10.06.2018. 18:18imitē darbības, atrod kādu melno caurumu, kurā ielaist savas k. akas, un bez rezultāta.
pilnīgi piekrītu
10.06.2018. 18:10»
pilsonis
Šoreiz Tiesībsargam ir taisnība. Normālais darba laiks ir noteikts, lai darbiniekam dotu iespēju pēc darba pilnvērtīgi atpūsties. Ja darbinieks nav atpūties, tad tas prasa papildus uzmanību no darbinieka un rada papildus riskus, par ko arī pienākas piemaksa. Prasība darba devējam veikt piemaksu par ...
Šeit Jansonam pilnīga taisnība. Tā ir vienkārši cūcība, noteikt, ka cilvēkam, kurš bijis spiests strādāt virsstundas (tas ir, savā brīvajā laikā, ārpus noteiktā darba laika), tiks kompensēts mazāk , nekā iespējams līdz šim. (Un, jā, ne tikai tie, kurus uzņēmuma vadība spiež vai darba grafiks to prasa- vēl jau arī tāda situācija: cilvēks, gan nostrādājies, bet nolemj, nu saņemšos un nopelnīšu sev un ģimenei kādu lieku centu, atpūsties neatpūtīšos, bet par to man samaksās dubultā, vai kāda nu noruna vai noteikumi… Ja kompensācijas apmēru, procentuāli, ierobežo, tad tādam cilvēkam liedz pēdējo iespēju vēl ko nopelnīt klāt, pilnīgi legāli un nemeklējot apkārtceļus un blakus firmās piehaltūrēšanu. Visvieglāk, protams, par kompensācijām (ka tās esot par lielām) var kritizēt tie, kas ne paši ko strādā tā īsti, ne arī citam ļāus nopelnīt.
Kā tik atrast kaut ko,
10.06.2018. 17:57ko nevar apstrīdēt. Jansonam taisnība? Nekā! Tukša tiršana bez taustāma rezultāta.
pilsonis
10.06.2018. 17:14Šoreiz Tiesībsargam ir taisnība. Normālais darba laiks ir noteikts, lai darbiniekam dotu iespēju pēc darba pilnvērtīgi atpūsties. Ja darbinieks nav atpūties, tad tas prasa papildus uzmanību no darbinieka un rada papildus riskus, par ko arī pienākas piemaksa. Prasība darba devējam veikt piemaksu par virsstundu darbu, veicina darba devēju nodarbināt darbinieku tikai normālā darba laika ietvaros, lieki neriskējot ar darbinieku veselību un dzīvību.
Nošaujies, pakalpiņ
10.06.2018. 15:04Janson! Cik var tukši tirst, izpildot politiķu, kas to idiotu algo, uzdevumus?
Aigars
10.06.2018. 13:03Minimālo algu noteikt EUR 780 tiešām ir diskriminējoši, jo citiem tak būs tikai EUR 430.
Bravo tiesībsargam! Tā turpināt
VB
10.06.2018. 08:15Un vispār, principā: Vai tagad minimālo algu noteiks pa nozarēm, ar dažādām ģenerāllīgumiem?!
viesis
10.06.2018. 07:26Nu, salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesībsargu, kuru principā interesēja tikai noziedznieku tiesības :( Jansona kungs tomēr cenšas uz šo jomu skatīties plašāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
